Iesaki rakstu: 
Rīgas un Stopiņu novada pašvaldībām piederošajā Getliņu atkritumu poligonā, kur ar bijušajiem oligarhiem saistītais atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums Ekodoktrīna ar vairākus miljonus latu vērtu Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda līdzfinansējumu iecerējis uzcelt jaunu atkritumu šķirošanas rūpnīcu, sākti nelikumīgi būvdarbi.
Pēc Pietiek rīcībā esošām ziņām, Stopiņu novada būvvalde par nesankcionētajiem būvdarbiem sākusi administratīvo lietvedību, jo būvatļauju jaunas rūpnīcas celtniecībai Getliņu teritorijā Ekodoktrīna vēl aizvien neesot saņēmusi. Kā pārliecinājies Stopiņu būvvaldes būvinspektors, Getliņos sākti būvdarbi, kas saistīti ar grunts nomaiņu.
Nesankcionēto būvdarbu uzsākšana vedina spriest, ka Ekodoktrīna, kuras interešu lobēšana tiek saistīta Rīgas vicemēru Andri Ameriku, klaji ignorē likumdošanu un rēķinās ar to, ka „formalitātes” tiks nokārotas, pateicoties politiskajam atbalstam.
Pietiek jau rakstīja, ka pērn novembrī ar Ekodoktrīnu klusi un „par sviestmaizes cenu” noslēgtais Getliņu zemes nomas līgums paredzēja, ka oligarhu atkritumu firma februārī saņems būvatļauju jaunas rūpnīcas celtniecībai. Tomēr Ekodoktrīna šo līguma punktu neizpildīja un, iespējams, ar atpakaļejošu datumu vienojās, ka zemes nomas līguma noteikumi tiek grozīti.
Zemes nomas līgums ir cieši saistīts ar Ekodoktrīnas spēju saņemt ES fondu līdzfinansējumu jaunās rūpnīcas celtniecībai, kuras izmaksas lēstas aptuveni deviņu miljonu latu apmērā. Jaunas šķirošanas rūpnīcas uzcelšana Getliņu poligona teritorijā Ekodoktrīna ir svarīga, jo tas gandrīz simtprocentīgi nodrošina uzvaru poligona apsaimniekotājas – Getliņi Eko – izsludinātajā konkursā par atkritumu šķirošanu, turklāt sola iespaidīgas peļņas iespējas.
Eiropas Komisija ļoti rūpīgi raugās, lai projektos, ko finansē no ES fondiem, netiktu pieļautas nelikumīgas darbības. Turklāt pat šaubīgi projekta īstenošanas apstākļi var būt iemesls ES struktūrfondu naudas atņemšanai. Neskatoties uz virkni aizdomīgu darbību, līdz šim par ES fondiem atbildīgā Latvijas institūcija – Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, lai arī šaubījusies, tomēr tā arī nav saskatījusi iemeslu atteikt Ekodoktrīnas projektam atvēlēto Eiropas finansējumu atkritumu šķirošanas rūpnīcas celtniecībai.
Ekodoktrīna tiek saistīta ar slēptām ekspolitiķu, tā saukto „veco oligarhu” Andra Šķēles un Aināra Šlesera biznesa interesēm, kurām gatavību sniegt politisku atbalstu, visticamākais, apliecinājis arī „vecais” oligarhs, Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Saistībā ar Ekodoktrīnas nomātu pašvaldības uzņēmuma zemi radušās arī aizdomas ne vien par apzināti samazinātu iznomāto 1,7 hektāru zemes nomas maksu (5% apmērā no zemes kadastrālās vērtības jeb 1014 lati gadā), bet arī to, ka Getliņu zemes iznomāšana ir pirmais solis tālākai shēmai, lai Ekodoktrīna iegūtu monopoltiesības miljonus vērtajā Getliņu atkritumu šķirošanas, pārstrādes un otrreizējo izejvielu tālāk pārdošanas biznesā.
Tas tā ir, jo Getliņi Eko izsludinājis konkursu par atkritumu sagatavošanu noglabāšanai un, ņemot vērā konkursā izvirzītās prasības, par tā vienīgo uzvarētāju varētu kļūt Ekodoktrīna. Izskanējušas bažas, ka Ekodoktrīna iecerētā projekta īstenošana draud ar monopolu atkritumu jomā un paaugstinātu atkritumu tarifu Rīgas un Stopiņu novadā.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
