Oligarhu ietekmes patieso mazināšanu parādīs ministru portfeļu sadalījums jaunajā valdībā

Iespējams, lielāku skaidrību par atmosfēru, kādā top valdība un tās ilgtspējas izredzēm, pirmdien varēja gūt nevis no partiju līderu oficiālajām runām pēc vēlā vakara stundā panāktās vienošanās, bet tās sačukstēšanās, kāda bija dzirdama Saeimas Viesu zāles fonā. Tur šai valdībai tika atvēlēts laiks no gada līdz pusotram.

To, ka koalīcijas partneri vienojušies opozīcijas partijām dot būtisku pārstāvību Saeimas amatos, daži arī uztvēruši kā atvērto durvju taktiku attiecībā pret SC, kam šī parlamenta sasaukuma trīs gados vēl var parādīties otrā iespēja. Zīmīga bija arī Valda Zatlera un SC līdera Nila Ušakova neafišētā tikšanās pirmdienas pēcpusdienā, pāris stundas pirms ZRP izšķirošajām sarunām ar Vienotību un Nacionālo apvienību. To, ka ZRP par savu izvēli SC neļāva uzzināt no medijiem vai telefoniski, bet situāciju skaidroja klātienē līderu līmenī, var uzskatīt par īpašu attiecību pazīmi.

Tā kā ne Vienotībā, ne pašā ZRP nebija pietiekama atbalsta koalīcijas izveidošanai ar SC, tad, zatleriešiem izlemjot palikt opozīcijā, faktiski vienīgā reālā alternatīva, kas jau tika apspriesta politikas aizkulisēs, bija mēģinājums izveidot mazākuma valdību no Vienotības un Nacionālās apvienības kopā ar Aivara Lemberga kontrolēto ZZS. Zatlers skaidro, ka mērķtiecīgāk un godīgāk pret ZRP vēlētājiem ir censties veikt iecerētās reformas kopā ar Vienotību un Nacionālo apvienību premjera Valda Dombrovska vadībā.

Par ZRP emcijām, piekrītot šim valdības kompromisa modelim, varēja spriest arī pēc Zatlera atturēšanās paust pārliecību, ka šī koalīcija būs brīva no oligarhu ietekmes. Atbildi uz šo jautājumu eksprezidents aicināja prasīt no topošās koalīcijas partneriem. Kas attiecas uz ZRP, tā darīšot visu, lai šādas ietekmes nebūtu. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, šī mērķa dēļ ZRP principiāli cīnīsies par Lemberga politiskās ietekmes izskaušanu Ventspils mēra pēdējā varas bastionā Satiksmes ministrijā. Principiāla var izvērsties arī konkurence par ekonomisko grupējumu cīņās ierautās Iekšlietu ministrijas kontroli.

Pirmais signāls tam, cik mierīgs par jaunās valdības sastāvu varēs justies šķietami no varas siles atstumtais Lembergs, iespējams, būs tas, kā politiskā vadībā nonāks Ekonomikas, Finanšu, Satiksmes un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas. Caur tām iespējams kontrolēt Ventspils brīvostas valdes darbu, kas ir Lemberga būtisks ietekmes resurss, lai ar viņu rēķinātos kā ietekmīgu spēlētāju. Divu lielo pilsētu - Rīgas un Ventspils – ostu valdēs katrā ir astoņi valdes locekļi: četri attiecīgās pašvaldības pārstāvji, kurus ieceļ ar attiecīgās pilsētas domes lēmumu, un četri - Ministru kabineta iecelti valdes locekļi, kurus izvirza ekonomikas, finanšu, satiksmes un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra postenim vienā no kuluāros izskanējušajā ministru portfeļu sadalījuma variantiem tiek minēts Nacionālās apvienības politiķis Einārs Cilinskis.

Neoficiāli izskan bažas, ka oligarhu ēnas var palikt Tieslietu ministrijas gaiteņos, par ko vienam no reāliem pretendentiem uz šo amatu, tēvzemietim Gaidim Bērziņam pēdējās nedēļās kuluāros ir vairākkārt nācies atbildēt uz jautājumiem, kad un kādos apstākļos viņš pēdejo reizi ir saticis Ventspils mēru Aivaru Lembergu, tostarp vai patiesībai atbilst runas, ka viņš nesen viesojies Lemberga īpašumā Puzē. Sākotnēji atteicis, ka neatceras, Bērziņš aizvadītajā nedēļā savu atbildi Pietiek palaboja, uzsverot, ka nekad Puzē nav viesojies. Neformāli Bērziņam pielipusi palama "Lemberga advokāts", lai gan viņš Pietiek apgalvo, ka, būdams advokāts, nekad Ventspils mēra intereses nav pārstāvējis.

Redzamas "pēdas" viedoklim par Bērziņu kā par politiķi, kurš ieklausās Lemberga interesēs, atrodamas Aigara Kalvīša valdības laikā, kad tēvzemietis, būdams tieslietu ministrs, par savu padomnieku pieņēma no Ģenerālprokuratūras ar troksni aizgājušo prokuroru Gunti Akmeņkalnu, kurš bieži publicējās Ventspils mēra kontrolētajos medijos, paužot tam izdevīgus eksperta viedokļus.

Lai gan tobrīd publiskajā telpā kā vainīgās tika ķidātas gluži citas amatpersonas, savulaik augsti stāvoši avoti Kalvīša valdībā jau ar lielāku laika atkāpi Pietiek norādījuši tieši uz tieslietu ministru Bērziņu kā patieso "Puzes pastnieku", kad 2007. gada sākumā valdībā tika bīdīti tostarp ar Lemberga interesēm saistītie grozījumi drošības likumos. Bija bažas, ka tie dotu iespēju pašmāju oligarhiem ietekmēt tiesībsargājošo iestāžu darbu, iegūstot informāciju par kriminālprocesos plānotajām un veiktajām operatīvajām darbībām. Drošības likumu grozījumu afēra beidzās ar Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas izsludināto referendumu un Saeimas atpakaļgaitu tos labojot vēl pirms tautas nobalsošanas.

Novērtē šo rakstu: