Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Saistībā ar tā saukto „oligarhu sarunu” ierakstu noplūdi tajā, visticamākais, vainojamais Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir veicis dienesta izmeklēšanu, taču neuzskata, ka sabiedrībai būtu tiesības uzzināt vainīgos. Vienīgais, ko pašlaik Jēkaba Straumes (attēlā) vadītā iestāde ir gatava atklāt – pēc dienesta izmeklēšanas beigām nezin kas no KNAB vadības ir parakstījis nezin ko un nosūtījis nezin ko.

Līdz šim KNAB priekšnieks Straume no jautājumiem par dienesta izmeklēšanu un tās rezultātiem bija mēģinājis izlocīties ar šādiem paziņojumiem: „Birojā notika dienesta izmeklēšana. Pēc izmeklēšanas tika sagatavots ziņojums. Ziņojums tika klasificēts un nosūtīts drošības iestādēm izvērtēšanai. Kas tālāk notika ar šo informāciju - to es jums nevarēšu komentēt. Tas jums jālūdz tām iestādēm, ja vien tās vēlēsies to komentēt.”

Taču tad KNAB tika nosūtīts informācijas pieprasījums, kurā tika pieprasītas ziņas, kas varētu sniegt sabiedrībai skaidrību par notikušo. Birojam tika pieprasīts atklāt, kad tieši tika sagatavots un parakstīts šis ziņojums, kas to parakstīja, kad tieši un kam tieši ziņojums tika nosūtīts, kā arī – kas klasificēja minēto ziņojumu, ar kādu pamatojumu un kāds statuss tika piešķirts minētajam ziņojumam.

Nu izrādījies, ka KNAB mēģina no sabiedrības noslēpt arī šo informāciju. Pietiek šodien pilnā apmērā publicē KNAB oficiālo skaidrojumu, kas jau ir apstrīdēts administratīvajā tiesā:

Par informācijas sniegšanu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk - Birojs) 2018.gada 13.jūnijā ticis saņemts Jūsu iesniegums (turpmāk - Iesniegums), kurā norādīts, ka, atbilstoši publiski pieejamai informācijai, Birojā notika dienesta izmeklēšana par operatīvās informācijas - t.s., Rīdzenes sarunu izpaušanu. Pēc dienesta izmeklēšanas pabeigšanas ticis sagatavots klasificēts ziņojums, kas nosūtīts drošības iestādēm izvērtēšanai.

Iesniegumā, pamatojoties uz Informācijas atklātības likuma normām, lūgts sniegt šādu informāciju:

1)   kad tieši (datums) tika sagatavots un parakstīts minētais ziņojums, kas to parakstīja?

2)   kad tieši (datums) minētais ziņojums tika nosūtīts?

3)   kam minētais ziņojums tika nosūtīts (norādot iestādes, personas)?

4)   kas (vārds, uzvārds, amats) klasificēja minēto ziņojumu, ar kādu pamatojumu? Kāds statuss tika piešķirts minētajam ziņojumam, uz kādu termiņu?

Iesniegumā norādīts, ka pieprasītā informācija nepieciešama, lai veicinātu tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus.

No Iesniegumā norādītā Birojs konstatējis, ka informācijas pieprasījums vispārīgi pamatots ar Informācijas atklātības likuma normām. Tomēr, izvērtējot Iesniegumā ietvertos jautājumus pēc būtības, Birojs secina, ka attiecībā uz Iesniegumā pieprasīto informāciju nav piemērojamas Informācijas atklātības likuma normas turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.

Atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 26.oktobra noteikumu Nr.887 “Valsts noslēpuma objektu saraksts” (turpmāk - Valsts noslēpuma objektu saraksts) 2.10.5.apakšpunktam, dienesta izmeklēšanas materiāli par valsts noslēpuma objektu izpaušanu un nozaudēšanu ir klasificēti kā valsts noslēpums. Atbilstoši Ministru kabineta 2004. gada 6.janvāra noteikumu Nr.21 “Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumi” 50.punktam, klasificējot valsts noslēpuma objektu, par tā kopējo slepenības pakāpi nosaka augstāko no atsevišķajās attiecīgā objekta sastāvdaļās norādītajām slepenības pakāpēm. Konkrētās dienesta izmeklēšanas materiāli, tai skaitā, dienesta izmeklēšanas komisijas ziņojums ir klasificēti ar slepenības pakāpi “SLEPENI”, līdz ar to jautājums par minēto materiālu un komisijas ziņojuma slepenības pakāpes saglabāšanu, grozīšanu vai atcelšanu, atbilstoši šo noteikumu 47.punktam un likuma “Par valsts noslēpumu” 8.panta pirmajai daļai, varēs tikt skatīts pēc 10 gadiem.

Dienesta izmeklēšanu par valsts noslēpuma izpaušanu vai nozaudēšanu veica ar Biroja priekšnieka 2017.gada 4.jūlija rīkojumu izveidota dienesta izmeklēšanas komisija, kuras sastāvā iekļautas Biroja amatpersonas un Satversmes aizsardzības biroja pārstāvis. Rīkojums par dienesta izmeklēšanas uzsākšanu un informācija par komisijas sastāvā esošajām personām ir klasificēta atbilstoši Valsts noslēpuma objektu saraksta 2.6.1. un 2.6.3.apakšpunktam. Birojs vērš uzmanību, ka informācija par dienesta izmeklēšanas komisijas sastāvu ir klasificēta atbilstoši minētajiem normatīvajiem aktiem, nevis sakarā ar dalību dienesta izmeklēšanā vai dienesta izmeklēšanas komisijas ziņojuma klasificēšanu.

Vienlaikus informējam, ka dienesta izmeklēšanas komisija pabeidza pārbaudi par valsts noslēpuma nozaudēšanu un/ vai izpaušanu 2017.gada 20.oktobrī, un saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 6.janvāra noteikumu Nr.21 “Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumi” 107.punktu ticis sagatavots dienesta izmeklēšanas komisijas atzinums.

Biroja dienesta izmeklēšanas komisijas atzinums, atbilstoši Kriminālprocesa likuma 387.panta otrajai daļai, nosūtīts izvērtēšanai valsts drošības iestādei atbilstoši kompetencei.

Ņemot vērā minēto, un to, ka Iesniegumā pieprasītā informācija ir klasificēta kā valsts noslēpuma objekts saskaņā ar iepriekš norādītajiem normatīvajiem aktiem, Iesniegumā pieprasītā informācija nevar tikt izsniegta atbilstoši Informācijas atklātības likuma normām, jo pieprasītā informācija neatbilst Informācijas atklātības likuma 3.pantā uzskaitītajai informācijai, uz kuru attiecas Informācijas atklātības likums.

Biroja faktisko rīcību - atteikumu sniegt informāciju atbilstoši Iesniegumā ietvertajiem jautājumiem, saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 15.panta pirmo daļu var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Administratīvā procesa likuma 70.panta pirmā un otrā daļa, 79.panta pirmā daļa un 91.panta ceturtā daļa noteic, ka iestādes faktisko rīcību var apstrīdēt viena mēneša laikā no spēkā stāšanās dienas.”

Dokumenti

FotoFoto

Novērtē šo rakstu:

56
7

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...