Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Saistībā ar tā saukto „oligarhu sarunu” ierakstu noplūdi tajā, visticamākais, vainojamais Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir veicis dienesta izmeklēšanu, taču neuzskata, ka sabiedrībai būtu tiesības uzzināt vainīgos. Vienīgais, ko pašlaik Jēkaba Straumes (attēlā) vadītā iestāde ir gatava atklāt – pēc dienesta izmeklēšanas beigām nezin kas no KNAB vadības ir parakstījis nezin ko un nosūtījis nezin ko.

Līdz šim KNAB priekšnieks Straume no jautājumiem par dienesta izmeklēšanu un tās rezultātiem bija mēģinājis izlocīties ar šādiem paziņojumiem: „Birojā notika dienesta izmeklēšana. Pēc izmeklēšanas tika sagatavots ziņojums. Ziņojums tika klasificēts un nosūtīts drošības iestādēm izvērtēšanai. Kas tālāk notika ar šo informāciju - to es jums nevarēšu komentēt. Tas jums jālūdz tām iestādēm, ja vien tās vēlēsies to komentēt.”

Taču tad KNAB tika nosūtīts informācijas pieprasījums, kurā tika pieprasītas ziņas, kas varētu sniegt sabiedrībai skaidrību par notikušo. Birojam tika pieprasīts atklāt, kad tieši tika sagatavots un parakstīts šis ziņojums, kas to parakstīja, kad tieši un kam tieši ziņojums tika nosūtīts, kā arī – kas klasificēja minēto ziņojumu, ar kādu pamatojumu un kāds statuss tika piešķirts minētajam ziņojumam.

Nu izrādījies, ka KNAB mēģina no sabiedrības noslēpt arī šo informāciju. Pietiek šodien pilnā apmērā publicē KNAB oficiālo skaidrojumu, kas jau ir apstrīdēts administratīvajā tiesā:

Par informācijas sniegšanu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk - Birojs) 2018.gada 13.jūnijā ticis saņemts Jūsu iesniegums (turpmāk - Iesniegums), kurā norādīts, ka, atbilstoši publiski pieejamai informācijai, Birojā notika dienesta izmeklēšana par operatīvās informācijas - t.s., Rīdzenes sarunu izpaušanu. Pēc dienesta izmeklēšanas pabeigšanas ticis sagatavots klasificēts ziņojums, kas nosūtīts drošības iestādēm izvērtēšanai.

Iesniegumā, pamatojoties uz Informācijas atklātības likuma normām, lūgts sniegt šādu informāciju:

1)   kad tieši (datums) tika sagatavots un parakstīts minētais ziņojums, kas to parakstīja?

2)   kad tieši (datums) minētais ziņojums tika nosūtīts?

3)   kam minētais ziņojums tika nosūtīts (norādot iestādes, personas)?

4)   kas (vārds, uzvārds, amats) klasificēja minēto ziņojumu, ar kādu pamatojumu? Kāds statuss tika piešķirts minētajam ziņojumam, uz kādu termiņu?

Iesniegumā norādīts, ka pieprasītā informācija nepieciešama, lai veicinātu tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus.

No Iesniegumā norādītā Birojs konstatējis, ka informācijas pieprasījums vispārīgi pamatots ar Informācijas atklātības likuma normām. Tomēr, izvērtējot Iesniegumā ietvertos jautājumus pēc būtības, Birojs secina, ka attiecībā uz Iesniegumā pieprasīto informāciju nav piemērojamas Informācijas atklātības likuma normas turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.

Atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 26.oktobra noteikumu Nr.887 “Valsts noslēpuma objektu saraksts” (turpmāk - Valsts noslēpuma objektu saraksts) 2.10.5.apakšpunktam, dienesta izmeklēšanas materiāli par valsts noslēpuma objektu izpaušanu un nozaudēšanu ir klasificēti kā valsts noslēpums. Atbilstoši Ministru kabineta 2004. gada 6.janvāra noteikumu Nr.21 “Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumi” 50.punktam, klasificējot valsts noslēpuma objektu, par tā kopējo slepenības pakāpi nosaka augstāko no atsevišķajās attiecīgā objekta sastāvdaļās norādītajām slepenības pakāpēm. Konkrētās dienesta izmeklēšanas materiāli, tai skaitā, dienesta izmeklēšanas komisijas ziņojums ir klasificēti ar slepenības pakāpi “SLEPENI”, līdz ar to jautājums par minēto materiālu un komisijas ziņojuma slepenības pakāpes saglabāšanu, grozīšanu vai atcelšanu, atbilstoši šo noteikumu 47.punktam un likuma “Par valsts noslēpumu” 8.panta pirmajai daļai, varēs tikt skatīts pēc 10 gadiem.

Dienesta izmeklēšanu par valsts noslēpuma izpaušanu vai nozaudēšanu veica ar Biroja priekšnieka 2017.gada 4.jūlija rīkojumu izveidota dienesta izmeklēšanas komisija, kuras sastāvā iekļautas Biroja amatpersonas un Satversmes aizsardzības biroja pārstāvis. Rīkojums par dienesta izmeklēšanas uzsākšanu un informācija par komisijas sastāvā esošajām personām ir klasificēta atbilstoši Valsts noslēpuma objektu saraksta 2.6.1. un 2.6.3.apakšpunktam. Birojs vērš uzmanību, ka informācija par dienesta izmeklēšanas komisijas sastāvu ir klasificēta atbilstoši minētajiem normatīvajiem aktiem, nevis sakarā ar dalību dienesta izmeklēšanā vai dienesta izmeklēšanas komisijas ziņojuma klasificēšanu.

Vienlaikus informējam, ka dienesta izmeklēšanas komisija pabeidza pārbaudi par valsts noslēpuma nozaudēšanu un/ vai izpaušanu 2017.gada 20.oktobrī, un saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 6.janvāra noteikumu Nr.21 “Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumi” 107.punktu ticis sagatavots dienesta izmeklēšanas komisijas atzinums.

Biroja dienesta izmeklēšanas komisijas atzinums, atbilstoši Kriminālprocesa likuma 387.panta otrajai daļai, nosūtīts izvērtēšanai valsts drošības iestādei atbilstoši kompetencei.

Ņemot vērā minēto, un to, ka Iesniegumā pieprasītā informācija ir klasificēta kā valsts noslēpuma objekts saskaņā ar iepriekš norādītajiem normatīvajiem aktiem, Iesniegumā pieprasītā informācija nevar tikt izsniegta atbilstoši Informācijas atklātības likuma normām, jo pieprasītā informācija neatbilst Informācijas atklātības likuma 3.pantā uzskaitītajai informācijai, uz kuru attiecas Informācijas atklātības likums.

Biroja faktisko rīcību - atteikumu sniegt informāciju atbilstoši Iesniegumā ietvertajiem jautājumiem, saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 15.panta pirmo daļu var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Administratīvā procesa likuma 70.panta pirmā un otrā daļa, 79.panta pirmā daļa un 91.panta ceturtā daļa noteic, ka iestādes faktisko rīcību var apstrīdēt viena mēneša laikā no spēkā stāšanās dienas.”

Dokumenti

FotoFoto

Novērtē šo rakstu:

56
7

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Intelektuālā atombumba

FotoCilvēce vēsturiski nesen ieguva atombumbu kā pagaidām efektīvāko līdzekli cilvēku fiziskajai iznīcināšanai. Taču cilvēce vēsturiski vēl nesenāk (no XX gs.70.gadiem) ieguva atombumbu  arī cilvēku garīgajai (apziņas, domāšanas, prāta, uztveres) iznīcināšanai, viņus neiznīcinot fiziski. Arī tas pagaidām ir efektīvākais līdzeklis attiecīgajā jomā. Tik efektīvs līdzeklis garīgajai iznīcināšanai nav ne reliģiskā dogmātika, ne politiski ideoloģiskā dogmātika. Šo līdzekli jāsauc par intelektuālo atombumbu.
Lasīt visu...

21

Mums būtu jāsāk uzvesties kā saprātīgiem vismaz līdz budžeta apstiprināšanai

FotoPēdējās dienās visi jau ir apjukuši no tā ziņu daudzuma, kas ar mediju un sociālo tīklu starpniecību nāk no Rīgas domes gaiteņiem. Izsekot, par ko kārtējo reizi kāds no partneriem ir apvainojies vai izteicis ultimātu, patiešām kļūst grūti, un es atvainojos rīdziniekiem par šo jucekli.
Lasīt visu...

21

2020. No Tuvajiem Austrumiem līdz Baltijai: ģeopolitiskās prognozes ASV un Irānas konflikta kontekstā

FotoĢeopolitiskās prognozes jaunajam gadam no dažādu politologu puses skan neviennozīmīgi un tās atšķiras gan pēc vektora, gan dinamisma - no globāla atomkara briesmām līdz Baltkrievijas iekļaušanai Krievijas iniciētajā “valstu savienībā”. Tomēr vairums ir vienisprātis, ka šis gads solās būt notikumiem bagāts.
Lasīt visu...

21

Pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis top necaurspīdīgi

FotoLatvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nosūtījusi vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), Latvijas Rektoru padomei, Augstākās izglītības padomei, Latvijas Universitāšu asociācijai, paužot iebildumus par necaurspīdīgo procesu, kādā top pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis. LIZDA sagatavojusi priekšlikumus augstskolu pārvaldības modeļa uzlabošanai. Priekšlikumi un iebildumi ir nosūtīti izvērtēšanai IZM.
Lasīt visu...

21

500 metru aptieku darbības ģeogrāfiskais ierobežojums jāatceļ, lai veicinātu medikamentu pieejamību un normalizētu zāļu cenas Latvijā

FotoNevalstiskā organizācija Impact 2040 vērsusies pie Valsts prezidenta, Saeimas deputātiem un Ministru kabineta ar ierosinājumiem grozījumiem noteikumos, kas regulē aptieku izvietojumu saistībā ar pēdējā laikā aktualizēto medikamentu pieejamības un to dārdzību Latvijā.
Lasīt visu...

21

Atklātā vēstule par ilgtspējīgu un gudru saimniekošanu Latvijas mežos

FotoMežs mūsdienās klāj vairāk nekā pusi Latvijas teritorijas, kas ir pēdējos 250 gados lielākā meža platība. Latvijas meža koku krājas pieaugums, proti, koksne, ko augšanas procesā saražo koki, saskaņā ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” veiktajiem pētījumiem veido apmēram 26 miljonus kubikmetru gadā, no tā izmantojam apmēram 16 līdz 17 miljonus kubikmetru, bet vismaz 6 miljoni kubikmetru koksnes atmirst citu faktoru – kukaiņu, slimību, vēja un sniega – dēļ. Tā rezultātā ik gadu koksnes krāja Latvijas mežos palielinās par aptuveni 3 līdz 4 miljoniem kubikmetru.
Lasīt visu...

12

Pašlaik galvaspilsētu vada Mata Hari, kas iepriekšējos 10 gadus veiksmīgi nēsājusi čemodānus aiz vajadzīgajiem cilvēkiem

FotoManiem kolēģiem Rīgas domē, kā man liekas, ir divas iespējas, kā pārvarēt pašreizējo krīzi. Viena - sarežģīta un godīga, otra - ātra un gļēva.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pa Latviju klīst populāra nopūta - “Galvenais, ka šoreiz ir prezidents, par kuru nav kauns”

Tas, ko esmu ievērojis un sen sapratis - cilvēkiem ārpus Latvijas...

Foto

Neredzam nekādu iemeslu, lai kaut ko mainītu partijas darbībā arī pašlaik

Ņemot vērā situāciju, kāda izveidojusies saistībā ar ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC)...

Foto

Kā Kariņa valdība iespēra zem jostas vietas Latvijai kā tiesiskai valstij

9.janvāra Saeimas plenārsēdē tika izskatīts deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam “Par valdības nespēju pamatot...

Foto

Cerību ideoloģija

Uz planētas pašlaik notiek sīva cīņa par pasaules kārtību. Cīņa notiek starp tiem, kuri vēlas dzīvot daudzpolārā pasaulē, kur pasaules kārtību nosaka vairākas spēcīgas...

Foto

IZM izteikti neieklausās profesionāļu viedoklī un nāk klajā ar nepārdomātiem priekšlikumiem

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pēdējā laikā izceļas ar dažādu noteikumu aktīvu ražošanu, bet tas...

Foto

Vai LTV izplata viltus ziņas?

6. janvārī sabiedrība uzzināja par kārtējām vadošo darbinieku iecelšanām Latvijas TV. Zīmīgi, ka pārmaiņas skārušas tieši atbildīgos par saturu. LTV pavēstīja,...

Foto

„Mediju ekspertes” Rudušas piecpadsmitā darbavieta atbilstoši viņas vektoram būs valsts televīzija

No 2020. gada 6. janvāra Latvijas Televīzijas Programmu daļas direktores pienākumus pilnā apjomā sākusi pildīt...

Foto

Laimīgā dzīve ar “suņa s...iem” un prognozēšanas rutīna

Ar svešvārdu “rutīna” neapzīmē vienīgi šablonisku darbību, kad valda ilgi trenēts un stabils, taču ne visai simpātisks automātisms....

Foto

Iniciatīva: valsts un pašvaldību autotransportu aprīkot ar GSM GPS izsekošanas ierīcēm

Brīdī, kad valstī trūkst naudas mediķiem, demogrāfijas jautājumiem, ir nepieciešams arī palūkoties, kur varētu ietaupīt...

Foto

Daudzi šeit Latvijā savā apziņā vēl nedzīvo kā Eiropā, par kuru sapņojam

Eiropa. Brīvā Eiropa. Padomju Latvijas laikā tā bija katra latvieša sapnis. Nostāsti par turīgajiem...

Foto

Valdībai jāpievērš uzmanība nepilnībām regulējumā par aptieku izvietojumu

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 18.decembrī, izskatot pieteikumu par Zāļu valsts aģentūras izsniegtām atļaujām aptiekas atvēršanai, atcēla...

Foto

Elektriskā dzīve

Pagātne ir ne tikai notikumiem, bet arī idejām. Notikums bez idejas ir ikdiena, bet notikums ar ideju kļūst par vēsturi. Pagājušā gadsimta otrajā gadu...

Foto

Pagātnes fakti tagadnei

Latvijas sabiedrības kādā daļā joprojām saglabājas speciāli iezombētais melīgais priekšstats par “perestroiku/atmodu”. Daudzi turpina slavēt tādus VDK sameistarotos pseidonacionālos mistrojumus kā LTF, LNNK,...

Foto

Lai arī pamazām, tomēr tiesiskā situācija Latvijā uzlabojas

23. decembrī Satversmes tiesa (ST) par neatbilstošu Satversmei atzinusi normu, kas liedz kriminālvajāšanai izdotam Saeimas deputātam piedalīties Saeimas...

Foto

Datu valsts inspekcijas direktore jaunu izaicinājumu priekšā

Datu valsts inspekcijas vadītāja amatā tiku iecelta 2016.gada 5.aprīlī, neilgi pirms tika pieņemta Vispārīgā datu aizsardzības regula (2016.gada 27.aprīlī)...

Foto

No kā mums lūgt svētību jeb svētība vai lāsts?

Šajos Ziemassvētkos arhibīskaps Zbigņevs Stankēvičs aicina iznīcināt ļaunumu savās dzīvēs. Šai sakarā minēšu kādu piemēru, kur no...

Foto

Objektīvais faktors

Eksistenciālajai traģēdijai, kas latviešu tautā turpinās jau gadus trīsdesmit un izteikti triumfālu pakāpi ir sasniegusi “6.oktobra paaudzē”, ir objektīvs faktors. Tāds faktors patiešām eksistē...

Foto

Notiek sorosītu bezprecedenta uzbrukums Valsts policijai

Pēdējās dienās lielu vairumu Latvijas masu mediju ir pāršalkusi ziņa, ka it kā kāda persona terorizējot un vajājot žurnālistu organizāciju Re:Baltica un...