„Oligarhu sarunu” noplūdes izmeklēšana: nezin kas no KNAB parakstījis nezin ko un nosūtījis nezin kam
PIETIEK27.06.2018.
Komentāri (19)
Iesaki rakstu: 
Saistībā ar tā saukto „oligarhu sarunu” ierakstu noplūdi tajā, visticamākais, vainojamais Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir veicis dienesta izmeklēšanu, taču neuzskata, ka sabiedrībai būtu tiesības uzzināt vainīgos. Vienīgais, ko pašlaik Jēkaba Straumes (attēlā) vadītā iestāde ir gatava atklāt – pēc dienesta izmeklēšanas beigām nezin kas no KNAB vadības ir parakstījis nezin ko un nosūtījis nezin ko.
Līdz šim KNAB priekšnieks Straume no jautājumiem par dienesta izmeklēšanu un tās rezultātiem bija mēģinājis izlocīties ar šādiem paziņojumiem: „Birojā notika dienesta izmeklēšana. Pēc izmeklēšanas tika sagatavots ziņojums. Ziņojums tika klasificēts un nosūtīts drošības iestādēm izvērtēšanai. Kas tālāk notika ar šo informāciju - to es jums nevarēšu komentēt. Tas jums jālūdz tām iestādēm, ja vien tās vēlēsies to komentēt.”
Taču tad KNAB tika nosūtīts informācijas pieprasījums, kurā tika pieprasītas ziņas, kas varētu sniegt sabiedrībai skaidrību par notikušo. Birojam tika pieprasīts atklāt, kad tieši tika sagatavots un parakstīts šis ziņojums, kas to parakstīja, kad tieši un kam tieši ziņojums tika nosūtīts, kā arī – kas klasificēja minēto ziņojumu, ar kādu pamatojumu un kāds statuss tika piešķirts minētajam ziņojumam.
Nu izrādījies, ka KNAB mēģina no sabiedrības noslēpt arī šo informāciju. Pietiek šodien pilnā apmērā publicē KNAB oficiālo skaidrojumu, kas jau ir apstrīdēts administratīvajā tiesā:
„Par informācijas sniegšanu
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk - Birojs) 2018.gada 13.jūnijā ticis saņemts Jūsu iesniegums (turpmāk - Iesniegums), kurā norādīts, ka, atbilstoši publiski pieejamai informācijai, Birojā notika dienesta izmeklēšana par operatīvās informācijas - t.s., Rīdzenes sarunu izpaušanu. Pēc dienesta izmeklēšanas pabeigšanas ticis sagatavots klasificēts ziņojums, kas nosūtīts drošības iestādēm izvērtēšanai.
Iesniegumā, pamatojoties uz Informācijas atklātības likuma normām, lūgts sniegt šādu informāciju:
1) kad tieši (datums) tika sagatavots un parakstīts minētais ziņojums, kas to parakstīja?
2) kad tieši (datums) minētais ziņojums tika nosūtīts?
3) kam minētais ziņojums tika nosūtīts (norādot iestādes, personas)?
4) kas (vārds, uzvārds, amats) klasificēja minēto ziņojumu, ar kādu pamatojumu? Kāds statuss tika piešķirts minētajam ziņojumam, uz kādu termiņu?
Iesniegumā norādīts, ka pieprasītā informācija nepieciešama, lai veicinātu tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus.
No Iesniegumā norādītā Birojs konstatējis, ka informācijas pieprasījums vispārīgi pamatots ar Informācijas atklātības likuma normām. Tomēr, izvērtējot Iesniegumā ietvertos jautājumus pēc būtības, Birojs secina, ka attiecībā uz Iesniegumā pieprasīto informāciju nav piemērojamas Informācijas atklātības likuma normas turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.
Atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 26.oktobra noteikumu Nr.887 “Valsts noslēpuma objektu saraksts” (turpmāk - Valsts noslēpuma objektu saraksts) 2.10.5.apakšpunktam, dienesta izmeklēšanas materiāli par valsts noslēpuma objektu izpaušanu un nozaudēšanu ir klasificēti kā valsts noslēpums. Atbilstoši Ministru kabineta 2004. gada 6.janvāra noteikumu Nr.21 “Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumi” 50.punktam, klasificējot valsts noslēpuma objektu, par tā kopējo slepenības pakāpi nosaka augstāko no atsevišķajās attiecīgā objekta sastāvdaļās norādītajām slepenības pakāpēm. Konkrētās dienesta izmeklēšanas materiāli, tai skaitā, dienesta izmeklēšanas komisijas ziņojums ir klasificēti ar slepenības pakāpi “SLEPENI”, līdz ar to jautājums par minēto materiālu un komisijas ziņojuma slepenības pakāpes saglabāšanu, grozīšanu vai atcelšanu, atbilstoši šo noteikumu 47.punktam un likuma “Par valsts noslēpumu” 8.panta pirmajai daļai, varēs tikt skatīts pēc 10 gadiem.
Dienesta izmeklēšanu par valsts noslēpuma izpaušanu vai nozaudēšanu veica ar Biroja priekšnieka 2017.gada 4.jūlija rīkojumu izveidota dienesta izmeklēšanas komisija, kuras sastāvā iekļautas Biroja amatpersonas un Satversmes aizsardzības biroja pārstāvis. Rīkojums par dienesta izmeklēšanas uzsākšanu un informācija par komisijas sastāvā esošajām personām ir klasificēta atbilstoši Valsts noslēpuma objektu saraksta 2.6.1. un 2.6.3.apakšpunktam. Birojs vērš uzmanību, ka informācija par dienesta izmeklēšanas komisijas sastāvu ir klasificēta atbilstoši minētajiem normatīvajiem aktiem, nevis sakarā ar dalību dienesta izmeklēšanā vai dienesta izmeklēšanas komisijas ziņojuma klasificēšanu.
Vienlaikus informējam, ka dienesta izmeklēšanas komisija pabeidza pārbaudi par valsts noslēpuma nozaudēšanu un/ vai izpaušanu 2017.gada 20.oktobrī, un saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 6.janvāra noteikumu Nr.21 “Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumi” 107.punktu ticis sagatavots dienesta izmeklēšanas komisijas atzinums.
Biroja dienesta izmeklēšanas komisijas atzinums, atbilstoši Kriminālprocesa likuma 387.panta otrajai daļai, nosūtīts izvērtēšanai valsts drošības iestādei atbilstoši kompetencei.
Ņemot vērā minēto, un to, ka Iesniegumā pieprasītā informācija ir klasificēta kā valsts noslēpuma objekts saskaņā ar iepriekš norādītajiem normatīvajiem aktiem, Iesniegumā pieprasītā informācija nevar tikt izsniegta atbilstoši Informācijas atklātības likuma normām, jo pieprasītā informācija neatbilst Informācijas atklātības likuma 3.pantā uzskaitītajai informācijai, uz kuru attiecas Informācijas atklātības likums.
Biroja faktisko rīcību - atteikumu sniegt informāciju atbilstoši Iesniegumā ietvertajiem jautājumiem, saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 15.panta pirmo daļu var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Administratīvā procesa likuma 70.panta pirmā un otrā daļa, 79.panta pirmā daļa un 91.panta ceturtā daļa noteic, ka iestādes faktisko rīcību var apstrīdēt viena mēneša laikā no spēkā stāšanās dienas.”
Seko mums 
Paldies Gunāram Astram, ka „sociālās distancēšanās režīmā mājsaimniecībā” man vēl ir tiesības bez „satraukuma” pateikties šodienas dzīves kārtības noteicējiem neatkarīgajā Latvijā:
Manis rakstītais nav gūts no insaideriem, bet ir tikai situācijas modelēšana. Pēc Valsts Pieneņgalvas izblamēšanās ar hūti ķobī himnas atskaņošanas laikā “politisko labiešu galmam” pietuvinātajiem medijiem ir dota komanda spodrināt nācijas tēva tēlu. Tā sacīt, lai skribenti velti neēd savu maizi.
Parasti gudrās grāmatās, likumos un citos gadījumos, kad tiek publicēta kāda svarīga informācija, sākumā ir izskaidrota izmantotā terminoloģija, lai lasītājs saprot, par ko ir runa un kā tas, ko lasa, ir jāsaprot.
Dr. E. Mednis sava Telegram informē: “Pie mums Latvijā tagad notiek šādi – tikko tu runā ne to, ko Politbirojs lēmis, tā tevi momentā cenšas nomelnot visi, kam nav slinkums un pie tam saskaņoti. Tikko Dragiļevas kundze no DeFacto, tagad Žukovas kundze – privātpersona, bet no tā brīvajā laikā delfi.lv redaktore un žurnāliste vērsusies gan Veselības inspekcijā, gan arī Latvijas Ārstu biedrības Ētikas komisijā ar lūgumu man anulēt sertifikātu un līdz ar to liegt iespēju praktizēt kā ārstam.
Šķiet, ka ne tikai es, bet daudzi ārsti ikdienā cenšas atbildēt uz jautājumiem: kā tad tā – vakcinējos pret SARS-CoV-2, saņēmu pat balstvakcīnu, bet saslimu ar Covid–19, nonācu slimnīcā? Kā tad tā – esmu trīskārt vakcinējies pret Covid–19, bet man neļauj staigāt bez maskas, neļauj apmeklēt ballīti vai nosvinēt dzimšanas dienu restorānā pie viena galdiņa ar tādiem pašiem vakcinētiem un balstvakcinētiem radiem? Kā tad tā – pasaulē nav vakcīnu salīdzinošu pētījumu, bet Latvijā uzskata, ka adenovīrusu vakcīnas (Asta-Zeneca un 
Domāju, ka Gunāram Astram no aizsaules rūgti bija vērot, kā kangari, kas jau ir piesavinājušies nacionālos simbolus, tagad vēlas sev pierakstīt arī viņu. Levita un Bordāna dalība Astras pieminekļa atklāšanā, manuprāt, bija latviešu mocekļa piemiņas zaimošana. Tiesa, arī pats monuments apgriezta krusta formā ir visai provokatīvs.
Izņēmuma kārtā es ievadam mēģinu definēt sakāmo vienā rindkopā, – lūk, kas no tā man iznāca!
“Liekam kluci” pie apgrieztā krustā “piesistā” latviešu brīvības cīnītāja veidola varas bļodlaiža Zemgus Zaharāns redz “zemcilvēkus”, kas uzdrošinājās izsvilpt savus “cienījamos” mocītājus, kuri reklamējās uz sava pretmeta Gunāra Astras fona.
Gunāru Astru dēvēt par disidentu nav precīzi un atbilstoši. Disidenti ir drosmīgie, kuri cīnās par brīvību savās valstīs, cenšas lauzt tirānu režīmus. Astra cīnījās par savas zemes - Latvijas brīvību, kuru bija okupējusi komunistu impērija - PSRS. Padomju Savienība nekādā gadījumā nebija Gunāra Astras zeme. Viņš bija Latvijas brīvības cīnītājs, nevis PSRS disidents.
Valsts budžeta finansējuma palielināšana politiskajām partijām,
