„Oligarhu sarunu” noplūdes izmeklēšana: nezin kas no KNAB parakstījis nezin ko un nosūtījis nezin kam
PIETIEK27.06.2018.
Komentāri (19)
Iesaki rakstu: 
Saistībā ar tā saukto „oligarhu sarunu” ierakstu noplūdi tajā, visticamākais, vainojamais Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir veicis dienesta izmeklēšanu, taču neuzskata, ka sabiedrībai būtu tiesības uzzināt vainīgos. Vienīgais, ko pašlaik Jēkaba Straumes (attēlā) vadītā iestāde ir gatava atklāt – pēc dienesta izmeklēšanas beigām nezin kas no KNAB vadības ir parakstījis nezin ko un nosūtījis nezin ko.
Līdz šim KNAB priekšnieks Straume no jautājumiem par dienesta izmeklēšanu un tās rezultātiem bija mēģinājis izlocīties ar šādiem paziņojumiem: „Birojā notika dienesta izmeklēšana. Pēc izmeklēšanas tika sagatavots ziņojums. Ziņojums tika klasificēts un nosūtīts drošības iestādēm izvērtēšanai. Kas tālāk notika ar šo informāciju - to es jums nevarēšu komentēt. Tas jums jālūdz tām iestādēm, ja vien tās vēlēsies to komentēt.”
Taču tad KNAB tika nosūtīts informācijas pieprasījums, kurā tika pieprasītas ziņas, kas varētu sniegt sabiedrībai skaidrību par notikušo. Birojam tika pieprasīts atklāt, kad tieši tika sagatavots un parakstīts šis ziņojums, kas to parakstīja, kad tieši un kam tieši ziņojums tika nosūtīts, kā arī – kas klasificēja minēto ziņojumu, ar kādu pamatojumu un kāds statuss tika piešķirts minētajam ziņojumam.
Nu izrādījies, ka KNAB mēģina no sabiedrības noslēpt arī šo informāciju. Pietiek šodien pilnā apmērā publicē KNAB oficiālo skaidrojumu, kas jau ir apstrīdēts administratīvajā tiesā:
„Par informācijas sniegšanu
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk - Birojs) 2018.gada 13.jūnijā ticis saņemts Jūsu iesniegums (turpmāk - Iesniegums), kurā norādīts, ka, atbilstoši publiski pieejamai informācijai, Birojā notika dienesta izmeklēšana par operatīvās informācijas - t.s., Rīdzenes sarunu izpaušanu. Pēc dienesta izmeklēšanas pabeigšanas ticis sagatavots klasificēts ziņojums, kas nosūtīts drošības iestādēm izvērtēšanai.
Iesniegumā, pamatojoties uz Informācijas atklātības likuma normām, lūgts sniegt šādu informāciju:
1) kad tieši (datums) tika sagatavots un parakstīts minētais ziņojums, kas to parakstīja?
2) kad tieši (datums) minētais ziņojums tika nosūtīts?
3) kam minētais ziņojums tika nosūtīts (norādot iestādes, personas)?
4) kas (vārds, uzvārds, amats) klasificēja minēto ziņojumu, ar kādu pamatojumu? Kāds statuss tika piešķirts minētajam ziņojumam, uz kādu termiņu?
Iesniegumā norādīts, ka pieprasītā informācija nepieciešama, lai veicinātu tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus.
No Iesniegumā norādītā Birojs konstatējis, ka informācijas pieprasījums vispārīgi pamatots ar Informācijas atklātības likuma normām. Tomēr, izvērtējot Iesniegumā ietvertos jautājumus pēc būtības, Birojs secina, ka attiecībā uz Iesniegumā pieprasīto informāciju nav piemērojamas Informācijas atklātības likuma normas turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.
Atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 26.oktobra noteikumu Nr.887 “Valsts noslēpuma objektu saraksts” (turpmāk - Valsts noslēpuma objektu saraksts) 2.10.5.apakšpunktam, dienesta izmeklēšanas materiāli par valsts noslēpuma objektu izpaušanu un nozaudēšanu ir klasificēti kā valsts noslēpums. Atbilstoši Ministru kabineta 2004. gada 6.janvāra noteikumu Nr.21 “Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumi” 50.punktam, klasificējot valsts noslēpuma objektu, par tā kopējo slepenības pakāpi nosaka augstāko no atsevišķajās attiecīgā objekta sastāvdaļās norādītajām slepenības pakāpēm. Konkrētās dienesta izmeklēšanas materiāli, tai skaitā, dienesta izmeklēšanas komisijas ziņojums ir klasificēti ar slepenības pakāpi “SLEPENI”, līdz ar to jautājums par minēto materiālu un komisijas ziņojuma slepenības pakāpes saglabāšanu, grozīšanu vai atcelšanu, atbilstoši šo noteikumu 47.punktam un likuma “Par valsts noslēpumu” 8.panta pirmajai daļai, varēs tikt skatīts pēc 10 gadiem.
Dienesta izmeklēšanu par valsts noslēpuma izpaušanu vai nozaudēšanu veica ar Biroja priekšnieka 2017.gada 4.jūlija rīkojumu izveidota dienesta izmeklēšanas komisija, kuras sastāvā iekļautas Biroja amatpersonas un Satversmes aizsardzības biroja pārstāvis. Rīkojums par dienesta izmeklēšanas uzsākšanu un informācija par komisijas sastāvā esošajām personām ir klasificēta atbilstoši Valsts noslēpuma objektu saraksta 2.6.1. un 2.6.3.apakšpunktam. Birojs vērš uzmanību, ka informācija par dienesta izmeklēšanas komisijas sastāvu ir klasificēta atbilstoši minētajiem normatīvajiem aktiem, nevis sakarā ar dalību dienesta izmeklēšanā vai dienesta izmeklēšanas komisijas ziņojuma klasificēšanu.
Vienlaikus informējam, ka dienesta izmeklēšanas komisija pabeidza pārbaudi par valsts noslēpuma nozaudēšanu un/ vai izpaušanu 2017.gada 20.oktobrī, un saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 6.janvāra noteikumu Nr.21 “Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumi” 107.punktu ticis sagatavots dienesta izmeklēšanas komisijas atzinums.
Biroja dienesta izmeklēšanas komisijas atzinums, atbilstoši Kriminālprocesa likuma 387.panta otrajai daļai, nosūtīts izvērtēšanai valsts drošības iestādei atbilstoši kompetencei.
Ņemot vērā minēto, un to, ka Iesniegumā pieprasītā informācija ir klasificēta kā valsts noslēpuma objekts saskaņā ar iepriekš norādītajiem normatīvajiem aktiem, Iesniegumā pieprasītā informācija nevar tikt izsniegta atbilstoši Informācijas atklātības likuma normām, jo pieprasītā informācija neatbilst Informācijas atklātības likuma 3.pantā uzskaitītajai informācijai, uz kuru attiecas Informācijas atklātības likums.
Biroja faktisko rīcību - atteikumu sniegt informāciju atbilstoši Iesniegumā ietvertajiem jautājumiem, saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 15.panta pirmo daļu var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Administratīvā procesa likuma 70.panta pirmā un otrā daļa, 79.panta pirmā daļa un 91.panta ceturtā daļa noteic, ka iestādes faktisko rīcību var apstrīdēt viena mēneša laikā no spēkā stāšanās dienas.”
Seko mums 
Konkurences padome skaļi pateica to, par ko citi paklusēja, – ka būvniecībā “karalis ir kails”. Protams, objektu pasūtītāji un viņu draugi politiskajās aprindās to līdz šim nebija ne redzējuši, ne dzirdējuši, ne nojautuši. Bet tagad nu gan ar visu “bezkompromisa tiesiskuma koalīcijas” jaudu tiks aizdarītas sūces! Būvniecību sakārtos ar tādu pašu entuziasmu, kā iepriekš izremontēja banku sektoru – viss tīrs, kaut arī apkārtnē zāle vairs neaug…
Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA), kas apvieno vairāk nekā 200 sektora vadošos uzņēmumus, augsti vērtē nozarei sniegto atbalstu, lai pārvarētu smagāko krīzi!
Lai kā es vēlētos iesmiet par Šlesera “ultimāta” iesniegšanas pasākumu, ir arī daži nopietni secinājumi.
Sakarā ar zemiem Latvijas vakcinācijas skaitļiem un attiecīgu risku, ka atkal būs ierobežojumi un ka mācības atkal notiks attālināti uc, atļaušos izteikt arī savas neprofesionālas pārdomas.
No aizmirstības putekļiem mediju starmešos atkal parādījies tas pats vīrs, kurš reiz solījās visus oligarhus apkarot un Latvijā taisnību atjaunot.
Neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta likumā noteiktajā kārtībā. Nevienam nav jāpierāda savs nevainīgums. Šie ir jebkuras demokrātiskas, tiesiskas valsts pamatprincipi. Nevainīguma prezumpcija ir nostiprināta arī Latvijas likumdošanā. Izņemot vienu virzienu – banku sektoru.
Mēs ierosināsim valsts prezidenta Egila Levita pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, ja mūsu prasības netiks izpildītas divu nedēļu laikā, Jums tiks atņemta prezidenta pensija, dzīvoklis un mašīna. Latvijas Republikā nevar būt prezidents, kas neievēro Satversmi un Tautas gribu. Tādēļ tiks ierosināts Likums par prezidenta pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, liedzot Jums visas privilēģijas.
