Iesaki rakstu: 
Pieļauju, ka Pekinas Ziemas olimpisko spēļu laikā daudzi līdzjutēji pieplaks pie TV ekrāniem, nenojaušot, ka vairums sportistu startē šāda līmeņa sacensībās pēdējo reizi. Šī ir Segregācijas Olimpiāde, kurā Starptautiskā Olimpiskā komiteja atļāvusi piedalīties tikai pret kroņa vīrusu potētajiem (teorētiski planētas neinjicētajiem “zemcilvēkiem” ir paredzēta 21 diena karantīnā, kas ir ilgāk, nekā noritēs olimpiāde).
Sportistus, visticamāk, neviens nebrīdina, ka pēc potes slodze uz noteiktu laiku nav ieteicama, kā tas bija agrāk pēc īstām vakcīnām. Ja pieplusojam blaknes, domāju, ka mana prognoze, kaut arī ir drūma, bet diemžēl piepildīsies.
No vienas puses pat labi, ka profesionālais sports veselajiem tagad liegts. Veselāki būs! Pastāv sazvērestības teorija, ka “pasaules ļaunīši” izmanto sportu, lai kropļotu jauniešus, kurus nav izdevies samaitāt ar cigaretēm, alkoholu vai narkotikām. Tikumīgo jaunatni ievilina lielajā sportā un sabeidz ar dopingu vai citiem stimulatoriem, uz rekordiem tendētām pārslodzēm un, pats par sevi, traumām.
Tomēr, ja atmetam versiju, ka bendēšana notiek speciāli, dalība šādā publikas izklaides veidā organismam vienalga nenāk par labu. Protams, fiziskā kultūra, kas vērsta uz ķermeņa attīstību, veselības nostiprināšanu vai cīņas iemaņu iegūšanu, ir apsveicama. Arī sacensības savam priekam un izklaidei nav nekas nosodāms. Viss labs, kas ar mēru.
Tikmēr ķīnieši uzcēluši milzīgu slēgtā cikla nometni, dēvētu par olimpisko burbuli, kurā bez tiesībām šo vietu atstāt uz visu spēļu laiku atradīsies sportisti, treneri, žurnālisti un viesi. Visiem jābūt pilnībā potētiem. Testi katru dienu. Nepārtraukti jānēsā maska, kuru var noņem uz atvēlētajām maltītēm pie kopgalda, kur ēdēji viens no otra atdalīti ar organiskā stikla starpsienām.
Pārvietošanās tikai pa noteiktu maršrutu aizsargtērpos ģērbta personāla uzraudzībā. Solis pa labi, solis pa kreisi – provokācija, šajā Ķīnas olimpiskajā zonā nav joks. Skatītāju tribīnēs laidīs tikai vietējos karsējus. Taču tā, lai iezemieši nesastaptos ar atbraucējiem. Savējiem tur vēl daudz dažādu “epidemioloģisko” pazemojumu ieviests, no kuriem anālās uztriepes tests tāda nebēdnība vien ir. Praktiski Ķīnas režīms ir tuvs civilizācijas atiestatītāju ideālam. Vienīgi vadībā jāieliek savs cilvēks, ja tik tas jau nav noticis.
Lai ārzemniekiem tomēr paliktu labas atmiņas par šo pompozo sporta notikumu, katrā slēgta tipa ciemata numurā (gandrīz uzrakstīju kamerā) suvenīram prezentēts piecu kontracepcijas līdzekļu komplekts – atbilstoši kontinentu skaitam olimpiādes emblēmā. Vienlaikus organizatori stingri piekodina, – lai nenoķertu kovidu, pasākuma laikā nepiekopt dzimumattiecības, bet izmantot dāvanu paredzētajam mērķim, atgriežoties dzimtenē. Sekss olimpiādē ir tabu.
Vienīgais, kas pašreizējām olimpiskajām spēlēm varētu būt kopējs ar antīkajām, ir kara aizliegums. Ja noticam “solīdu mediju” insaideriem, tad Ķīnas amatpersonas esot strikti brīdinājušas atsevišķu valstu vadītājus olimpiādes laikā atturēties no militāriem konfliktiem.
Ko te piebilst: miers baro, Kariņš posta. Patiesībā es olimpiskā mierā varu vērot to, kas notiek Padebešu impērijā, nelienot ar savu dziesmu grāmatu svešā klosterī. Taču ar to, ka Dievzemīte tiek pārvērsta par Ķīnas Tautas Republiku, nesamierināšos!
PS. Attēls ir Pekinas Ziemas olimpiskajām spēlēm veltīta tolerances kolāža, kas apvieno majestātisko ēku, progresīvo testu metodi un atjautīgo suvenīru ar slēptu laikmetīgu aicinājumu – PIETIEK vairoties!
Seko mums 
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties? Kad darba kolektīvā pēkšņi ierunājas pieredzējis inženieris un apstrīd vadības vēstījumu, bet vairums kolēģu pieslejas viņam, vai viņš šo izrīkotiesspēju ieguva vardarbīgi? Kad cilvēks ir samelojies, un otrs liecinieku klātbūtnē to pierāda, liekot pirmajam no kauna zemē līst, vai kāds ir otrajam formāli piešķīris varu šādi nejauki izrīkoties ar pirmo? Vai viņš pats to ar spaidu palīdzību ir izcīnījis?
Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis plašas diskusijas un neviennozīmīgu vērtējumu.
Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur tika apskatīti četri Latvijas ekonomikas attīstības scenāriji līdz 2040.gadam: (1) Baltijas tīģeris; (2) Ziemeļvalsts Latvija; (3) Gurdenā Latvija un (4) Vientuļā Latvija. Lielais vairums nobalsoja par “Baltijas tīģera” scenāriju, kas uzsvaru liek uz inovācijām, zināšanām, konkurētspēju, Baltijas sadarbību enerģētikā un valsts sektora efektivitāti pasaules mērogā, plus Rīgu kā Baltijas izglītības un biznesa ekselences centru.
