OMD tests uzstādīja baisu diagnozi: izrādās, ka pat liela daļa latviešu šo valsti uztver tikai kā patērētāji
Alvis Hermanis08.07.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Par obligāto militāro dienestu (OMD): nu ko, izrādās, ka šis ir patiesības mirklis Latvijas valstij un visiem tās iedzīvotājiem, visiem kopā un katram atsevišķi. n tas, ka tik liela daļa pat latviešu apšauba obligāto militārdienestu, skaidri parāda, ka sabiedrība šeit ir mēreni iepuvusi un viss ir aizgājis greizi.
Izrādās, ka pat liela daļa latviešu šo valsti uztver tikai kā patērētāji. Un tā arī ir Latvijas problēmas būtība - tiek atbalstīta pilnīgi ačgārna pseidoliberālā vērtību sistēma, kur katrs domā tikai par savu nabu, savu personisko labumu un nevis kopējo. Tādai kopienai nākotnes nav, ja nekas nemainīsies.
Man ir četri dēli, viens no viņiem jau sen dzīvo Igaunijā (mamma igauniete), un pavisam drīz viņam būs jāiet armijā. Tas nozīmē, ka iespējamā kara gadījumā viņš kopā ar visiem pārējiem igauņu vīriešiem dosies karot arī par Latviju Latvijas teritorijā (jo skaidrs, ka Baltijas fronte būs kopēja), kamēr latviešu vīrieši, kā izskatās, emigrēs un no karošanas izvairīsies. Un tagad: kā jūs domājat, - ko igauņi un lietuvieši (kuriem obligātais dienests jau sen attiecas uz visiem vīriešiem) domās par mums latviešiem?
Es uzskatu, ka Krievijas iebrukuma draudu gadījumā mums būtu jācenšas laicīgi nogādāt emigrācijā bērnus un sievietes (izņemot tās, kuras jau iesaistītas dienestā vai zemessardzē), bet visu vecumu vīriešiem būtu jāpaliek šeit un jāaizstāv mūsu zeme. Arī tādiem kā man, kuriem pāri 55 gadiem, gan atradīsies veids, kā palīdzēt.
Ironiskā kārtā Pabriks pārstāv partiju, kuras ūberliberālais elektorāts (spriežot pēc sašutuma soctīklos) vairumā nav gatavs aizstāvēt mūsu valsts neatkarību. Tas tikai pierāda, ka Pabriku Madridē iespieda kaktā. Jo visām kaimiņvalstīm (ne tikai ASV) arīdzan pacietība izbeidzās, - jo Latvija šobrīd ir neuzticama un nesaprotama valsts, ķēdes vājais posms. Arī man kopš vakardienas tā liekas. Visšokējošākais - tieši "radošo industriju" ļaudis (spriežot pēc soctīkliem) rādās ir vismazāk uzticami. OMD tests uzstādīja baisu diagnozi.
***
Cerams, ka rudenī pēc vēlēšanām Latvijā būs valdība, kurai būs drosme un sajēga izvērtēt, kuri tad galu galā ir mūsu valsts sabiedrotie un kuri par tādiem tikai izliekas jeb īstenībā ir Krievijas sabiedrotie. Esmu arī diezgan pārliecināts, ka ne jau Pabrikam pēkšņi galvā ieskrēja ideja par obligāto karadienestu (kurai dažas partijas no sirds jau gadiem pretojās), bet nupat Madridē NATO sapulcē viņam tika uzstādīts ultimāts no ASV puses. Galu galā, - ja amerikāņu karavīri sola gatavību (par ko nav pamata šaubīties) riskēt ar savām dzīvībām par Latvijas neatkarību, tad par Rīgas hipsteriem vēl ir liels jautājums (par ko liecina debates soctīklos kopš vakardienas).
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
