Iesaki rakstu: 
Opozīcijas deputāti aicina premjeru izvairīties no „publiska kauna” un atlikt ceturtdienas Saeimas plenārsēdes dienaskārtībā iekļauto ziņojumu par nacionālo drošību 2010. gadā. Atšķirībā no valdības, kura 13. februārī šo ziņojumu pieņēma bez debatēm, trešdien Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) un Aizsardzības un iekšlietu komisijas apvienotajā sēdē dokumentu kritizēja gan opozīcijas, gan koalīcijas frakciju deputāti. Jānis Urbanovičs (SC) un Andris Šķēle (PLL) aicināja vērsties pie premjera, lai ziņojumu, ko opozīcijas deputāti raksturoja kā „amatieriski sagatavotu”, atliktu uz dažām nedēļām un pārstrādātu. Pietiek jau iepriekš rakstīja, ka Satversmes aizsardzības biroja (SAB) sagatavotais ziņojums atstāj pavirši sagatavota dokumenta iespaidu, tajā atrodamas no dažādu ministriju un valsts iestāžu iepriekš izstrādātiem dokumentiem iekopētas frāzes, kāda - pat no sešus gadus veca ziņojuma.
„Es uzstāju, ka būtu uzrunājams Ministru prezidents, lai publiskais kauns nebūtu pārāk liels. Iedomājieties – rīt mēs sākam debatēt par dokumentu un visi ieraudzīs, ka tā nav atskaite, un tas kauns būs lielāks. Es domāju, tas nav ne pozīcijas, ne opozīcijas mērķis vairot kaunu par nesagatavotu darbu. Darbs nav izdarīts,” rosinot atlikt ziņojuma skatīšanu, izteicās NDK loceklis Jānis Urbanovičs (SC). Cits NDK loceklis Andris Šķēle (PLL) arī norādīja uz ziņojuma vājo saturu. „Šis ziņojums nekādā veidā nav uzskatāms par nopietnas valsts, nopietnas valdības un nopietna Ministru prezidenta cienīgu dokumentu. Es tiešām uzskatu, ka šis dokuments ir pārsteidzoši vājš, un varbūt mums nevajadzētu publiskajā telpā kritizēt savas valsts nacionālās drošības atskaiti,” arī aicinot atlikt ziņojuma iesniegšanu Saeimai un to pārstrādāt, teica Šķēle.
Mazāk kritiski par ziņojuma saturu bija koalīcijas frakciju Vienotības un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakciju deputāti, tomēr neapmierinātība izskanēja arī no Aizsardzības un iekšlietu komisijas vadītāja Ainara Latkovska (Vienotība) un NDK vadītāja Gundara Daudzes (ZZS). Latkovskis pauda vēlmi, lai ziņojumā par nacionālo drošību 2011. gadā būtu detalizētāka informācija, nevis tikai „vēlējumu un labu nodomu” apkopojums.
Valda Dombrovska (Vienotība) ziņojums par nacionālo drošību 2010. gadā ceturtdienas, 24. februāra, Saeimas sēdē iekļauts kā pirmais dienaskārtības jautājums. Premjera padomniece nacionālās drošības jautājumos, Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone Saeimas deputātiem solīja informēt premjeru par šo kritiku, bet pēc sēdes Pietiek pieļāva, ka ziņojums netiks atlikts, bet līdz ceturtdienas rītam tikai uzlabots.
Daudze norādīja, ka Saeimas komisijas kompetencē nav balsot par šo ziņojumu vai lemt par tā nodošanu atpakaļ. No Saeimas dienaskārtības šo ziņojumu var izslēgt vienīgi tad, ja premjers to atsauc vai deputāti nobalso. „Domāju, ka nav lietderīgi vilkt kaķi aiz astes. Zinot to, cik lēni diemžēl maļ mūsu ierēdniecības dzirnas, domāju vajadzētu izvērtēt to, kas ir sagatavots. Līdz rītdienai pulksten 9 vēl ir nepilna diennakts laika premjera ziņojumu papildināt. Es saprotu, ka tā versija, kas tiks prezentēta, būs cita – skaistāka, pārskatāmāka un informatīvāka,” teica Daudze.
Pietiek jau rakstīja, ka Satversmes aizsardzības birojs (SAB) Izstrādājot ziņojumu par nacionālo drošību, ar ko Saeimā jāuzstājas premjeram Dombrovskim, pret šī dokumenta saturu nav izturējies pietiekami nopietni, bet drīzāk kā pret formalitāti. Tāds iespaids rodas, izlasot astoņu lapu garo ziņojumu, kurā, izmantojot Google meklētāju, viegli var atrast iekopētus citātus no citu valsts iestāžu dokumentiem, kuru izstrādātājiem nav bijusi pieejama tā slepenā informācija, kas SAB. Ziņojuma autori pat nav īpaši centušies mainīt no citiem, dažviet vairākus gadus veciem, dokumentiem izkopēto teikumu konstrukcijas. Bet atsevišķi valsts drošības situācijas izvērtējumi pat iekopēti no vismaz sešus gadus veciem dokumentiem.
Trešdien Saeimas komisijām skatot šo ziņojumu, opozīcijas deputāts Šķēle norādīja, ka ziņojumam par nacionālo drošību ir vairāk „slodze uz ārpusi”, atgādinot, ka Latvija ir NATO un Eiropas Savienības dalībvalsts un šajās valstīs līdzīgi ziņojumi no šī atšķiroties „kā diena pret nakti”.
Šķēle pieļāva, ka premjers varbūt ir aizņemts ar citiem jautājumiem un nav varējis pats „iziet cauri” ziņojuma saturam un to izrunāt. „Gribētu ieteikt premjeram labāk nenākt ar šo dokumentu, kuru es uzskatu par vāji sagatavotu. Tas tiešām ir amatieriski sagatavots, un es nedomāju, ka to kaut viens cilvēks ir tā nopietni kopā salicis, izskatās tomēr, ka tas ir sakompilēts, savācot vienu otru citas ministrijas kaut kādas atskaites, kaut kādus ciparus,” teica Šķēle. Jāatgādina, ka paviršība, izstrādājot premjera ziņojumu par nacionālo drošību, nav nekas jauns. Līdzīgi no ministriju dokumentiem pārkopēts bija arī savulaik premjera Aigara Kalvīša (TP) Saeimai iesniegtais ziņojums. Tolaik to gatavoja premjera pakļautībā esošais Informācijas analīzes dienests, kas tagad ir reorganizēts.
Prasība Ministru prezidentam Saeimā uzstāties ar ikgadējo ziņojumu par nacionālo drošību ar 2004. gada grozījumiem tika iekļauta Nacionālās drošības likumā. Saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli, pēc premjera ziņojuma uzklausīšanas tiek atklātas debates, pēc tam jāseko parlamenta balsojumam par ziņojuma pieņemšanu. Pēc premjera ziņojuma paredzētas deputātu debates, kurās katrs gribētājs varēs uzstāties divreiz – piecas un pēc tam divas minūtes. Par nacionālās drošības ziņojumu nav paredzēts balsojums, tādēļ Saeima to nevar noraidīt.
Ziņojumu parakstījis premjers Dombrovskis un Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane. Tomēr tas ir izstrādāts Satversmes aizsardzības birojā (SAB) un kā ziņojuma projekta autors pievienotajos dokumentos norādīts SAB direktors Jānis Kažociņš. Tā, piemēram, nacionālās drošības ziņojuma sadaļā, kas veltīta Latvijas energoapgādes drošības aktuālajam raksturojumam, atrodami vairāki secinājumi, kas iekopēti no vismaz sešus gadus veca dokumenta, kuru 2006. gadā izstrādājusi šobrīd jau reorganizētās Vides ministrijas pakļautībā esošā Latvijas Vides aģentūra. Tā aktuālās drošības situācijas novērtējumam vārds vārdā iekopēts pirms sešiem gadiem izdarītais secinājums, ka „kopumā Latvijas energoapgādes nodrošinājuma struktūras (primāro resursu, kurināmā, elektroapgādes) pašlaik vērtējamas kā līdzsvarotas un pietiekami diversificētas”. No sešus gadus vecā formulējuma pazudis vien vārds „samērā”, kas aizstāts ar vārdu „pietiekami”. Tas ļauj secināt, ka nacionālās drošības ziņojuma izstrādātāji SAB uzskata – situācija eneregodrošības jomā, ko raksturo energoresursu avotu dažādība, pa šiem gadiem ir pat uzlabojusies.
Ziņojumā atrodami arī no Nacionālās drošības koncepcijas iekopēti formulējumi, piemēram, konstatējums, ka „šobrīd Latvijas elektroniskās informācijas telpas apdraudējums vērtējams kā mērens, un tam nav būtiskas ietekmes uz nacionālo drošību”. Šī koncepcija, atšķirībā no citiem avotiem, kuros balstījušies nacionālā drošības ziņojuma izstrādātāji, nav saturiski novecojusi – to Ministru kabinets pieņēma 2010. gada 24. augustā.
No šīs koncepcijas vārds vārdā iekopētas vēl citas atziņas, piemēram, tā, ka „līdztekus dalībai NATO un Eiropas Savienībā Latvijas drošību vēl tiešāk ietekmē starptautiskie drošības procesi un mūsdienu drošības izaicinājumi. Tā kā drošības situācija Latvijā nav nodalāma no drošības pasaulē, ir pieaugusi Latvijas atbildība par starptautisko drošību, tādējādi – arī nepieciešamība līdzdarboties tās stiprināšanā”.
No Finanšu ministrijas decembrī Saeimā iesniegtā dokumenta „Vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvars 2011. – 2013. gadam” vārds vārdā iekopēts konstatējums, ka „pašreizējā izaugsme vēl nav vērtējama kā stabila un ka pastāv vairāki iekšējās un ārējās vides riski, kas var negatīvi ietekmēt Latvijas turpmāko ekonomisko izaugsmi”.
No šī paša FM dokumenta vārds vārdā iekopēts arī atzinums, ka „makroekonomisko rādītāju uzlabošanās kopš 2010.gada pirmajiem mēnešiem liecina par zemākā punkta pārvarēšanu Latvijas ekonomikā un tautsaimniecības pakāpenisku pozitīvu izaugsmi”.
Seko mums 
Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa.
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
