Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

No tiem senajiem laikiem, kad strādāju Neatkarīgajā Rīta Avīzē – laikiem, kad tā vēl formāli piederēja Andrim Jakubānam un Ērikam Hānbergam, - viena no mana spilgtākajām atmiņām saistīta ar to, kā abi īpašnieki mani kā laikraksta izpildredaktoru veda „iepazīšanās vizītē” uz Ventspili un kā es, vēl maziņš un dumiņš būdams, ar šķebīgumu un neizpratni vienlaikus vēroju, kā abi sabiedrībā cienītie publicisti lokās vietējā ķeizariņa priekšā – šķita, vēl tikai drusku un metīsies nobučot roku kā kārtīgos dzimtbūšanas laikos.

Abi publicisti pēc vizītes, kuras laikā acīmredzami neuzvedos, kā bija cerēts, saprata, ka tādus kā es Kungam labāk turpmāk nerādīt, un nākamo gadu tikai žēli bubināja, kad atkal un atkal avīzē parādījās kas tāds, kas Kungam acīmredzot cirta kaulā. Savukārt es no avīzes veterāniem pamazām nopratu, par cik nožēlojami pērkamām radībām savā avīžbiznesā ir pārvērtušies abi laikam jau kādreiz patiesi cienījamie un radošie cilvēki, - un, kad Lemberga dvaka avīzē kļuva skaidri jūtama, vienkārši uzrakstīju atlūgumu.

Šonedēļ to visu atcerējos, no ziņu aģentūrām uzzinot, ka šis pats Ēriks Hānbergs ar visaugstāko lēmumu ir kļuvis Ordeņu kapitula locekli – tātad vienu no tiem, kas turpmāk lems, kuri cilvēki ir mūsu valsts augstāko apbalvojumu cienīgi.

Protams, pirmais iespaids bija neviltots pārsteigums – jā, protams, ir jau mūsu prezidents joprojām daudzējādā ziņā tāds Dieva dots cilvēciņš, bet ir taču galu galā viņam kaut kādi ļaudis, kas saņem nodokļu maksātāju nodrošinātu algu par gudru padomu došanu. Tad kāpēc viņi nabaga Zatlerkungam neieminējās, ka nevar taču par apordeņotāju būt cilvēks, kurš, piemēram, kopā ar savu nu jau viņsaulē aizgājušo kompanjonu savulaik ir atklāti lielījies, par kādu naudu savā avīzē pārdod iespēju tā glīti un apjomīgi nointervēties?

Taču pēc pārsteiguma nāca atziņa – kāpēc gan nevarētu? Nē, patiesībā viss ir ļoti loģiski un likumsakarīgi: šis ir tikai kārtējais solis, savas valsts augstākos apbalvojumus - visu to, kas varētu būt tiešām gandrīz vai svēta lieta, - pamazām padarot par lētiem, diskreditētiem bimbuļiem.

Šī virzība sākās jau sen, pirms vairāk nekā 15 gadiem, kad toreizējā Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa sākotnējais vēstījums bija – atjaunojamo Triju zvaigžņu ordeni varētu pasniegt īpaši cienījamiem ļaudīm par īpašiem nopelniem tēvijas labā, un, lai tas tiešām tā izdotos, tikšot veidota saikne gan ar Tautas fronti, gan partijām, gan sabiedriskajām organizācijām utml., lai apzinātu pašus, pašus, pašus cienījamākos un cienīgākos.

Taču... jau 1995. gada 3. maijā ordeņa dome, daudz nedomājot, pa ordenim piešķīra arī diviem pašas dalībniekiem - Jānim Stradiņam un Andai Līcei, bet tā paša gada novembrī ordeņa dome pašapordeņošanos padarīja par tradīciju, ordeni piešķirot vēl vienai domes loceklei – Sandrai Kalnietei.

Savukārt īstais šoks sabiedrībai, kura vēl labi atcerējās iepriekš tik bieži pieminētos „nopelnus tēvijas labā”, nāca 1995. gada oktobra beigās, kad izrādījās, ka ordeņa dome lielā klusībā nolēmusi piešķirt veselus trīsdesmit ordeņus Zviedrijas karaļnama un valdības pārstāvjiem, – tie tad arī tika pasniegti Latvijas valsts delegācijas vizītes laikā Zviedrijā, pretī saņemot desmit zviedru ordeņus. Dažādu šķiru Triju Zvaigžņu ordeņi tika arī Zviedrijas staļļmeistaram, kapelmeistaram, superintendantiem un tamlīdzīgiem ļaudīm.

Un, lai kā mēs izturētos pret Juri Dobeli, toreiz viņš pateica zīmīgus un patiesus vārdus: „Tas ir kā padomju laikā, kad uz uzņēmumu atnāca papīriņš ar norādījumu izvēlēties tik un tik cilvēku tādu un tādu ordeņu saņemšanai. Tagad iznāk, ka savējie sarunā, kāds noorganizē ordeni…”

Tomēr „dullā Dobeļa” vārdos valdošā elite neklausījās – tai bija savas intereses un savas vēlmes. Un rezultātā tā tas kopš tā laika arī ir gājis – nebūdama spiesta kādam atskaitīties par savu lēmumu motivāciju, Triju Zvaigžņu ordeņa dome pa ordenim ir piešķīrusi gan savu dienesta dzīvokli par iespaidīgu valsts naudu izremontējušajam NBS komandiera pienākumu pildītājam Jurim Eihmanim, gan Valsts prezidenta un Saeimas drošības dienesta vadītājam Jurim Vectirānam, kurš tika turēts aizdomās par „valstisku kontrabandu”, pārvadājot „valstiski svarīgu” medību bisi, gan jau pavisam mistiskām personām, kuras tikušas vainotas pat izvarošanās utml...

Tāda šī virzība arī ir bijusi, - un kāpēc gan lai tagad savu vietu Ordeņu kapitulā likumsakarīgi neieņemtu arī Hānbergs un viņam līdzīgie? Galu galā tik daudz kambarsulaiņu un ceremonijmeistaru vēl palikuši neapbalvoti, un tik daudziem „vajadzīgiem” ļaudīm nepieciešams izkārtot pa ordenītim kādā jubilejā vai vienkārši tāpat – pēc vēlēšanās. Protams, žēl, ka šajā procesā pazūd tie, kuru patiesie, nesavtīgie nopelni viņu vienīgās Latvijas labā patiešām būtu pelnījuši visaugstāko atzinību, - bet tā jau tas šeit iekārtots.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Vārda brīvības fonds 1. aprīlī CC Atklāta vēstule kultūras ministram Naurim Puntulim

FotoŠopavasar fonds negaidītā kārtā saņēmis vairākas sabiedrībā pazīstamu cilvēku grēksūdžu vēstules, kuru saturu šeit pārstāstīsim īsi un koncentrētā veidā, jo mūsdienās sāpinošu un dvēseles dzīles atkailinošu tekstu palagus, kādas savulaik uzrakstījuši, piemēram, Svētais Augustīns (“Grēksūdze”) vai Mišels Fuko (“Miesas grēksūdze’) – tik garus gabalus lasīt nevienam nav laika.
Lasīt visu...

21

Nav taisnība, ka valsts palīdz uzņēmējiem. Valsts viņus mēdz reketēt

FotoValsts amatpersonas īpaši jau vēlēšanu laikā daudz runā par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, palīdzību uzņēmējiem, tiesiskumu un tā tālāk, un tā joprojām. Praksē gan mēdz būt citādāk, un valsts iestāžu vērsanās pret mani, manas ģimenes locekļiem un manis vadīto uzņēmumu liecina, ka realitāte var līdzināties absurda lugai.
Lasīt visu...

21

Korupcijas prakse perifērijā – Balvos

FotoKonkrētā piemērā – Balvos. 2022.gada oktobrī uz ceļa, kuru kā taisnāko vairāk nekā 30 gadus lieto mazdārziņu īpašnieki, bez brīdinājumiem tika nostiepta ķēde, kurā par laimi nelaimē ar salīdzinoši lēnu ātrumu (ap 15 km stundā) ietriecās motocikla vadītājs kurš guva nopietnas kakla traumas.
Lasīt visu...

12

Kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā

FotoVēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Lasīt visu...

21

Levita kungs, mēs gribam 0,16% no iekšzemes kopprodukta, nevis valsts radio un TV sakārtošanu!

FotoPirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Lasīt visu...

21

Sazvērestības teoriju cienītājiem ir jāpajautā sev: bet kāda ilgtermiņa mērķa labā darbojos es?

FotoPirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
Lasīt visu...

18

“Demokrātijas akadēmija” vēlas demokrātiju, par kuru maksā visi citi!

Foto16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Lasīt visu...

21

Pārdomas saistībā ar veselības aprūpes budžetu 2023. gadā

FotoUzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Lasīt visu...

Lursoft