Ordeņu kapitulam nāksies izskatīt iesniegumus par valsts apbalvojumu atņemšanu sarkanajam bendem – tiesnesim Krastiņam un čekas stukačiem
PIETIEK16.12.2024.
Komentāri (157)
Iesaki rakstu: 
Ordeņu kapitulam nāksies izskatīt Lato Lapsas iesniegumus par valsts apbalvojumu atņemšanu sarkanajam bendem un kolaboracionistam – bijušajam Latvijas PSR Augstākās tiesas tiesnesim Uldim Krastiņam un čekas stukačiem. Pietiek šodien publicē gan abus iesniegumus, gan arī Valsts prezidenta kancelejas oficiālo dokumentu par iesniegumu nodošanu izskatīšanai Ordeņu kapitulam.
Iesniegums par Atzinības krusta atņemšanu asiņainajam okupācijas varas kolaboracionistam Uldim Krastiņam
2010. gadā ar Ordeņu kapitula lēmumu bijušajam Latvijas PSR Augstākās tiesas tiesnesim, padomju okupācijas varas kolaboracionistam Uldim Krastiņam tika piešķirts Atzinības krusts.
Valsts apbalvojumu likums nosaka, ka Ordeņu kapituls pieņem lēmumu par valsts apbalvojuma atņemšanu, ja persona ir izdarījusi apkaunojošu nodarījumu, kas nebija zināms Ordeņu kapitulam apbalvojuma piešķiršanas laikā un kas nav savienojams ar apbalvotas personas statusu.
Man grūti iedomāties, ka Ordeņu kapitulam, lemjot par Atzinības krusta piešķiršanu Uldim Krastiņam, bija zināms, ka šis indivīds kā Latvijas PSR Augstākās tiesas tiesnesis piespriedis nāves sodu pieciem cilvēkiem politiski angažētā, Kremļa pasūtītā krimināllietā (dokumentus pievienoju), par ko pēcāk Latvijas Republikas prokuratūras slēdzienā ir norādīts uz šī sprieduma nepamatotību (dokumentus pievienoju), kā arī cietumsodus padomju okupācijas varas režīma pretiniekiem (dokumentus pievienoju).
Taču šīs ziņas jau 2010. gadā bija publiski pieejamas, tāpēc nav izslēgts, ka toreizējais Ordeņu kapitula sastāvs par tām bija informēts, taču uzskatīja, ka tieši šāda persona – asiņains okupācijas varas bende un kolaboracionists, kas režīma vārdā mēģinājis iznīcināt nacionālās neatkarības kustību Latvijā – ir cienīga saņemt tās valsts apbalvojumu, kuras neatkarības atjaunošanu centusies nepieļaut.
Taču tagad Latvijas neatkarības cīnītājs Pēteris Lazda izstādē „Kolaboracionisms un kolaboracionisti” ir izstādījis līdz šim publiski nepieejamus dokumentus, kas apliecina viņa minēto: „1979. gadā tiesnesis Uldis Krastiņš atzina par pamatotu VDK safabricēto apsūdzību un nosūtīja mani uz Krievijas psihiatrijas specnometnēm bez termiņa, tātad uz mūžu. Viņa ļaunuma pilno kalpošanu VDK interesēm pierāda it īpaši tas, ka viņš lietu iztiesāja man aizmuguriski – es netiku pielaists tiesas sēdēs, bet tiku turēts aiz restēm cietuma kamerā, kaut LPSR KPL 33.nodaļa nosaka tiesnesim tiesības izlemt likt nogādāt uz tiesas sēdi pat par garīgi slimu atzīto personu.” (Dokumentus pievienoju.)
Aicinu uz šo faktu pamata Ordeņu kapitulam pieņemt lēmumu par Atzinības krusta atņemšanu padomju okupācijas varas kolaboracionistam, asiņainajam bendem un Valsts drošības komitejas pakalpiņam Uldim Krastiņam.
Ja Ordeņu kapitula acīs šāda uzcītīga kalpošana padomju okupācijas režīmam nav apkaunojošs nodarījums un lēmums par apbalvojuma atņemšanu netiks pieņemts, tā būs izteiksmīga liecība par pašu Ordeņu kapitulu un tā patiesajām interesēm.
Ieraksts Lato Lapsas YouTube kanālā: https://www.youtube.com/watch?v=8a8XJixoEpI.
Iesniegums par Triju Zvaigžņu ordeņa atņemšanu čekas stukačiem
Ar Latvijas valsts augstāko apbalvojumu – Triju Zvaigžņu ordeni – ir apbalvotas vismaz astoņpadsmit personas, kuru vārdi un uzvārdi ir atrodami „čekas maisos” – Latvijas PSR Valsts drošības komitejas ziņotāju kartotēkā.
Normunds Beļskis ar pseidonīmu Vitis – dzimis 1959. gadā, savervēts (šeit un turpmāk – atbilstoši VDK kartotēkas datiem) 1983. gadā, apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni 2000. gadā.
Aina Blinkena ar pseidonīmu Robiņa – dzimusi 1929. gadā, savervēta 1976. gadā, apbalvota ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni 2000. gadā.
Jānis Gavars ar pseidonīmu Juris – dzimis 1957. gadā, savervēts 1987. gadā, apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni 2000. gadā.
Ivars Godmanis ar pseidonīmu Pugulis - dzimis 1951. gadā, savervēts 1988. gadā, apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni 1995. gadā.
Edvīns Inkēns ar pseidonīmu Uģis – dzimis 1958. gadā, savervēts 1981. gadā, apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni 2001. gadā.
Aleksandrs Kudrjašovs (“metropolīts Aleksandrs”) ar pseidonīmu Čitateļ (Lasītājs) – dzimis 1939. gadā, savervēts 1982. gadā, apbalvots ar II šķiras Triju Zvaigžņu ordeni 2002. gadā.
Visvaldis Mucenieks ar pseidonīmu Varis – dzimis 1938. gadā, savervēts 1989. gadā, apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni 2000. gadā .
Pēteris Pildegovičs ar pseidonīmu Petrovs – dzimis 1938. gadā, savervēts 1986. gadā, apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni 2010. gadā.
Ojārs Rubenis ar pseidonīmu Valts – dzimis 1955. gadā, savervēts 1988. gadā, apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni 2001.gadā.
Ivars Seleckis ar pseidonīmu Silājs – dzimis 1934. gadā, savervēts 1970. gadā, apalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni 2003. gadā.
Andris Staris ar pseidonīmu Ozoliņš – dzimis 1950. gadā, savervēts 1985. gadā, apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni 1998. gadā.
Jānis Stradiņš ar pseidonīmu Egle – dzimis 1933. gadā, savervēts 1976. gadā, apbalvots ar II šķiras Triju Zvaigžņu ordeni 1995. gadā.
Gundars Strautmanis ar pseidonīmu Ekrāns - dzimis 1941. gadā, savervēts 1978. gadā, apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni 2013.gadā.
Jānis Streičs ar pseidonīmu Viktors - dzimis 1936. gadā, savervēts 1984.gadā, apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni 1998, gadā.
Jānis Šipkēvics ar pseidonīmu Pēteris – dzimis 1959. gadā, savervēts 1986. gadā, apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni 2001. gadā.
Maija Tabaka ar pseidonīmu Viktorija – dzimusi 1939. gadā, savervēta 1976. gadā, apbalvota ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni 2000. gadā.
Mavriks Vulfsons ar pseidonīmu Grants – dzimis 1918. gadā, savervēts 1983. gadā, apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni 2000. gadā.
Aleksejs Žilko (vecticībnieku kopienas garīgais tēvs) ar pseidonīmu Gromov D. I. - dzimis 1945. gadā, savervēts 1987. gadā, apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni 2011. gadā.
Slēpta sadarbība ar padomju okupācijas režīma represīvo iestādi - Valsts drošības komiteju, visticamākais, pat pašreizējā Ordeņu kapitula locekļu ieskatā, neraugoties uz okupācijas varas kolaboracionistu ietekmi pašreizējā Latvijas valsts pārvaldē, ir uzskatāma par viennozīmīgi apkaunojošu nodarījumu.
Uzskaitītās personas ir tikušas apbalvotas laikā līdz 2013. gadam.
Valsts drošības komitejas kartotēka tika publiskota 2018. gadā.
Tas nozīmē, ka apbalvojuma piešķiršanas laikā ziņas par šo personu kolaboracionismu - slēpto sadarbību ar Latvijas PSR Valsts drošības komiteju varēja nebūt zināmas lēmuma par apbalvošanu pieņēmējiem.
Valsts apbalvojumu likums nosaka, ka Ordeņu kapituls pieņem lēmumu par valsts apbalvojuma atņemšanu, ja persona ir izdarījusi apkaunojošu nodarījumu, kas nebija zināms Ordeņu kapitulam apbalvojuma piešķiršanas laikā un kas nav savienojams ar apbalvotas personas statusu.
Aicinu uz šo faktu pamata Ordeņu kapitulam pieņemt lēmumu par Triju Zvaigžņu ordeņa atņemšanu uzskaitītajām personām.
Ja Ordeņu kapitula acīs šāds kolaboracionisms un uzcītīga kalpošana padomju okupācijas režīmam, tostarp tā represīvajam orgānam – Valsts drošības komitejai – nav apkaunojošs nodarījums un lēmums par apbalvojumu atņemšanu netiks pieņemts, tā būs izteiksmīga liecība par pašu Ordeņu kapitulu un tā patiesajām interesēm.
Informējiet mani par pieņemtajiem lēmumiem.
Par iesniegumu saņemšanu
Rīgā 13.12.2024. Nr. 2347 uz 06.12.2024.
Valsts prezidenta kancelejā 2024. gada 6. decembrī ir saņemts Jūsu iesniegums, kurā esat aicinājis Ordeņu kapitulu pieņemt lēmumu par Atzinības krusta atņemšanu Uldim Krastiņam. 2024. gada 9. decembrī ir arī saņemts Jūsu iesniegums, kurā esat aicinājis Ordeņu kapitulu pieņemt lēmumu par Triju Zvaigžņu ordeņa atņemšanu astoņpadsmit iesniegumā uzskaitītajām personām – Normundam Beļskim, Ainai Blinkenai, Jānim Gavaram, Ivaram Godmanim, Edvīnam Inkēnam, Aleksandram Kudrjašovam, Visvaldim Muceniekam, Pēterim Pildegovičam, Ojāram Rubenim, Ivaram Seleckim, Andrim Starim, Jānim Stradiņam, Gundaram Strautmanim, Jānim Streičam, Jānim Šipkēvicam, Maijai Tabakai, Mavrikam Vulfsonam, Aleksejam Žilko.
Informējam, ka Jūsu iesniegumi ir nodoti Ordeņu kapitulam izskatīšanai atbilstoši Valsts apbalvojumu likumā noteiktajai kārtībai. Par izskatīšanas rezultātiem Jūs tiksiet informēts.
Cieņā Ordeņu kapitula sekretāre Maira Sudrabiņa
Seko mums 
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
