- Kāpēc turpināt balto krāsu saukt par balto krāsu?
- Bet kā lai sauc balto krāsu?
- Par zaļu, protams.
- Kā tas ir? Kāpēc?
- Vai tad nezināt? Vakar Pasaules Krāsu Apzīmējumu Organizācija (PKAO) ieteica balto saukt par zaļu.
- Bet ko tagad lai sauc par zaļo?
- Notiek konsultācijas. Mums jāgaida. Domāju, risinājums tiks atrasts. Bet tas pat nav svarīgi. Jo galvenais ir balto vairs nesaukt par balto!
- Bet tas ir idiotisms.
- Nē. PKAO sēž speciālisti. Viņi labāk zina, kā nosaukt krāsas.
- Bet balts nepārstās būt balts, ja kāds nolems to saukt citādāk?!
- Protams, ka pārstās. Sākumā tas nebūs ērti, bet pēc tam visi pieradīs. Tas vajadzīgs, lai solidarizētos ar daltoniķiem.
- Bet tomēr tas ir nepareizi, tas ir melīgi, kāpēc tas ir vajadzīgs?
- Tur PKAO viņi zina labāk. Viņi ir speciālisti.
- Nu ko? Vai tagad frāzes "viss baltā gaismā" vietā būs jāsaka "viss zaļā gaismā"? "Rakstīts ar melnu uz zaļa"? Kā tas būs, kā to iedomājaties? Tas ir absurds!
- Domāju, ka to var atrisināt ļoti vienkārši. Šīs frāzes tiks aizliegtas, un cilvēki tiks bargi sodīti par to lietošanu. Maksimāli bargi.
- Ar naudas sodu?
- Protams. Tas sakumā, bet, ja turpinās musināt sabiedrību, saucot baltu par baltu, tad cietumā jeb pie sienas! Neesiet tik spītīgs, tas ir kolektīvā labuma vārdā darīts! Jo tas visu drošības labā tiek darīts!
Ja nepareizi nosauksiet krāsas, tas ir balto par baltu, vai varat iedomāties, kāds bardaks sāksies? Tas radīs haosu, cilvēki sāks uzskatīt, ka drīkst domāt paši, ka vajag saukt lietas īstajos vārdos. Tas var aizvainot tos, kas tic PKAO, ka baltais tagad ir zaļš. Viņiem būs psiholoģiska trauma.
Un kā vara tad spēs valdīt pār tautu, ja cilvēki redzēs, ka karalis pliks? Tas būs briesmīgi, ja tā notiks, tāpēc to nevar pieļaut. Par mums sardzē stāv PKAO!
- Bet tomēr, vai tiešām nevar vienkārši atstāt visu, kā bijis? Nu balts ir balts, un zaļš ir zaļš?
- Ko ar to domājat? Kas vispār esat? Vai esat krāsu eksperts? Ko par to saprotat? Jums taču nav speciālās Greizo Krāsu Akadēmijas diploma! Tātad neesat nekas. Nedomājiet vēl Satversmi lasīt! Tas aizliegts!
- Bet vai tad, lai lietas sauktu īstajos vārdos, lai krāsas sauktu to patiesajās krāsās, ir jābūt speciālistam?
- Protams.
- Nav taisnība. Piemēram, redzu, ka esat idiots... un, lai to saprastu, īstenībā nav pat vajadzīgs eksperta viedoklis.
- Uhh... eēēē... uhh... skaidrs, esat antikrāsists. Neticiet zinātnei, kas noteic, ka gadījumā, ja cilvēks redz balto krāsu, viņš maldās, jo īstenībā tā ir zaļā krāsa, tikai tā izskatās, kā baltā krāsa. Tādu dēļ kā jūs daudzi joprojām domā, ka sniegs ir balts, lai gan PKAO skaidri norāda, ka tas ir zaļš. Tāpēc nevajag te muļķības klāstīt. Mums jāklausa, ko saka PKAO! Mēs nedrīkstam ticēt savām acīm! Tas ir aizliegts!
* Mans tulkojums no krievu valodas






Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
Imants Freibergs bija cilvēks ar retām īpašībām, tādām, kas sevi neafišē skaļi, bet ir jūtamas ikvienam, kam laimējās viņu satikt.
Tā vēsture jau kāda - pēc WW2 dolārs kļuva par valūtu dievu, jo to balstīja zelts. ASV piederēja aptuveni 70% visa pasaules zelta. Dolārs kļuva ļoti populārs, to vajadzēja visiem, attiecīgi pamazām drukāja.
Lasu par skandālu, kas pirms dažām dienām izraisījās starp krievu politiskās emigrācijas pārstāvjiem – Vladimiru Kara-Murzu no vienas puses un Gariju Kasparovu no otras. Cēloņi – dažādas pieejas, kā cīnīties pret Putina diktatūru - militāri ar ieročiem rokās Ukrainas pusē vai legāli - cerot uz “vēlēšanām” un ‘labo krievu” miermīlīgiem protestiem. “Kam pieder Krima” ir šī konflikta atslēgas vārdi. Domāju, ka sava loma konfliktā ir arī emigrantu cīņai par Rietumu grantiem.