Iesaki rakstu: 
Tā, pievēršam uzmanību, Jānis Ošlejs ir mainījis naratīvu (skat. Twitter ierakstu zemāk*). Tagad stāsts norit pēc jaunas metoģičkas, acīmredzot saistībā ar jauno amatu pie briškeniem. Briškens kā Ļeņins mūžam dzīvs, satiksmes ministra amatā tur ielikts klons, kura vārdu diemžēl tā uz sitienu neatceros.
Jaunais naratīvs ir tāds, ka nu beidzot par mērķi esot jāizvirza peļņa. Prieks, kur tu rodies. Agrāk varēja kāst un kāst, attaisnoties ar milzīgo laimi, ko mums sagādā airBaltic visās plaknēs un šķērsgriezumos. Excelī. Tagad vajagot arī pelnīt. Tā, lūk.
Jaunais naratīvs ir arī tāds, ka Latvijas savienojamība vairs neesot svarīga. Agrāk tieši savienojamība bija tās milzīgās laimes galvenais avots. Tagad skaidrs, ka lidmašīnas lido prom uz Gausa fāterlandi, nu un jāiebaro tautai, ka nu tā tas bijis domāts visu laiku. Kā teica Putins, speciālā kara operācija notiek pēc plāna. Ja plāns tiek pieskaņots reālijām, tāpēc pēc būtības tās reālijas vienmēr saskanēs ar plānoto. Bingo.
Bet. Fufeļrunas jau tāpēc ir fufeļrunas, ka tās jau nekad nelīmējas.
Kas tieši? Nu mums taču Gauss vēl nesen stāstīja, ka valstij jāiegulda 75 miljoni, ja tā vēlas saglabāt 25% kompānijas. Un priekš kam vajadzēja tos 25%? Saskaņā ar Briškena mācību Siliņa skaidroja, ka to vajagot, lai saglabātu bāzi Rīgā, un mērķis bija nodrošināt to savienojamību. Tāds bija tās bāzes atstāšanas pamatarguments. Tagad savienojamību vairs nevajagot, un jāiegulda nevis 75, bet 150 miljoni.
Fufeļrunas Ahileja papēdis tur arī ir, ka bez savienojamības argumenta nav jāiegulda nekas. Bet speciālā operācija notiek precīzi saskaņā ar jauno metoģičku.
* Jānis Ošlejs: „Svēteļa slogs labi parāda, ka uzbūvēt lielu uzņēmumu no nulles nav viegli. Tomēr šāds uzņēmums rada augsti apmaksātas darba vietas un nodokļu ieņēmumus tieši un netieši nodarbinot tūkstošus.
Man tieši darba vietas Latvijā airBaltic, lidostā, catering, remonta bāzē ir centrālais guvums no airBaltic.
Savienojamība ir labs papildu bonuss. Ja uz airBaltic skatās no pozīcijas, kādu iespaidu tas atstāj uz ekonomiku, tad valsts līdzšinējās investīcijas ir pat ļoti samērīgas pret guvumu.
Aviācija ir mēroga bizness. Mazām aviokompānijām tur nav vietas. airBaltic, ar pēc IPO līdzekļiem sasniedzot aviokompānijai normālu izmēru, var konkurēt un pelnīt.
Tomēr ir ļoti svarīgi noņemt valdības līdzšinējo uzstādījumu par savienojamību kā pašmērķi. Mērķim jābūt vienam: peļņai. Savienojamība būs labs bonuss, kas dabiski izrietēs no tā, ka Rīgā ir bāze.”
Seko mums 
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
