Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Par Latvijas ostu reformu ir ticis runāts visā aizejošās Krišjāņa Kariņa valdības darbības laikā. Tomēr izrādās, tas ir bijis par īsu, lai politiķu aprindās būtu panākta izpratne par šīs reformas lietderību un mērķiem. Iespējams, tāpēc ne tikai no ietekmi ostu un tranzīta biznesā zaudējušiem kritiķiem, bet arī no jaunās valdības veidotāju vidus izskan pretrunīgi vai pat ļoti kritiski vērtējumi, tostarp par to, ka ostu reforma esot izgāzusies.

Tam gan īsti nav iespējams piekrist vairāku acīmredzamu iemeslu dēļ. Pirmkārt, jau tāpēc, ka ostu reforma joprojām atrodas tikai tās iedīglī un par tās rezultātiem runāt ir pāragri, pat ja pirmo rosinošo piespiedu impulsu tā saņēma 2019. gada nogalē, kad Aivaram Lembergam un līdz ar to viņa kontrolētajai Ventspils brīvostas pārvaldei tika piemērotas ASV OFAC sankcijas.

Ir vērts atgādināt, ka Lembergs pirmajā izbīlī ņēma kājas pār pleciem, kā arī Ventspils pilsētas domes vadības gadu desmitu dominancei likumsakarīgi tika darīts gals. Turklāt valdībai un Satiksmes ministrijai, arī Saeimai, lai atbrīvotu kā sankcionēto Ventspils brīvostas pārvaldi, tā arī Lemberga kriminālās ēnas apdraudētos ostas komersantus, nācās veikt strauju intervenci, un piespiedu kārtā ostas pārvaldei paralēli tika iedēstīts kapitālsabiedrības aizmetnis – akciju sabiedrība "Ventas osta". Vienlaikus, lai uzlabotu pārvaldību atbilstoši OECD principiem, tika pieteikta nepieciešamība nākotnē veidot pilnvērtīgas valsts kapitālsabiedrības ne tikai Ventspils, bet arī Rīgas un Liepājas ostās.

Kopš tā laika ir aizritējuši trīs gadi. Un tomēr, pat ja pēcāk ir pietrūcis ostu reformas līderības dukas un tempa, pat ja komunikācijas iniciatīva tikusi atdota reformas pretiniekiem, kas to ir ne tikai agresīvi un intensīvi kritizējuši, bet arī prasmīgi uzsēdinājuši uz sēkļa, runāt par reformas izgāšanos ir priekšlaicīgi.

Pirmkārt jau tāpēc, ka kritiķu norāde uz kravu kritumu Ventspils ostā kā reformas rezultātu ir pilnībā ačgārna un maldinoša. Ir grēks nezināt, ka kādreizējo tranzīta kravu plūsmu bremzēšanos un sarukumu Latvijas virzienā nosaka globalizācija, Eiropas zaļais kurss un reģionā notiekošie ģeopolitiskie procesi, pat nesen pieredzētās Covid-19 pandēmijas šoks. Īpaši jāatgādina, ka pirms pāris gadu desmitiem Krievija deklarēja eksporta un tranzīta politiku, kas paredz pilnīgu Baltijas valstu, tātad arī Latvijas, ostu izolāciju, nepieļaujot Krievijas un citu valstu tranzīta kravu virzību to virzienā. Triumfa pilni paziņojumi par šīs politikas kārtējiem sasniegumiem ar pieaugošu intensitāti ir bijuši gluži vai katra Krievijas kravu plūsmu un loģistikas industrijas propagandas raksta sastāvdaļa.

Neskatoties uz to, pašmāju ostu reformas kritiķi par iepriekš minētajiem politiski ekonomiskajiem procesiem, tendencēm un to sekām spītīgi noklusē. Turklāt, norādot uz kravu apgrozījuma kritumu Ventspils brīvostā, šie ļaudis izvairās vērtēt Eiropas Savienības un ASV pēdējo pāris gadu laikā piemēroto pieaugošās intensitātes sankciju pret Krieviju un Baltkrieviju, to uzņēmumiem un komersantiem vēršanas ietekmi. Runa ir par aizliegumu Eiropai importēt asiņainā kara Ukrainā kūrēju valstu gāzi, naftas produktus, akmeņogles, ķīmijas un minerālmēslu tonnas, kas atšķirībā no Liepājas ostas veido lielāko Ventspils ostā pārkrauto kravu apjomu. Vērts uzsvērt, ka kravu nomenklatūra Rīgas, Ventspils un Liepājas ostās ir ļoti atšķirīga, tāpēc pārkrauto tonnu tendenču brutāla salīdzināšana ostu reformas kontekstā ir atzīstama par neprofesionālu un demagoģisku.

Tādējādi pārnacionālu politiski ekonomisko procesu un pasākumu iespaida ignorēšana, kravu krituma cēloņu atzīšana par Latvijas ostu reformas sekām liek apšaubīt ne tik daudz šādu reformas vērtētāju un spriedēju analītisko spriestspēju, bet arī to patiesos nodomus un godaprātu pret sabiedrību, kurai tie adresē savus acīmredzami tendenciozos vēstījumus.

To kontekstā ir jāatgādina un jāpatur prātā, ka aizejošās valdības satiksmes ministrs Tālis Linkaits savulaik īpaši uzsvēra, ka tiek plānota nevis ostu, bet gan ostu pārvaldes reforma. Tika nepārprotami pateikts, ka reformas mērķis ir sekmēt Rīgas, Ventspils, arī Liepājas ostu korporatīvo pārvaldību, mazināt politiķu ietekmi, caurskatāmā procesā atlasīt profesionālu vadību ostās, kas ierobežotu korupcijas riskus, paaugstinātu Latvijas ostu pārvaldes reputāciju.

To, ka šādi mērķi un centieni nav pa prātam pēc ASV OFAC sankciju piemērošanas neierobežoto ietekmi Latvijas ostās zaudējošām ietekmīgām personībām, apliecina ne tikai minētie piemēri par apzināti maldinošas retorikas izplatīšanu, bet arī tas, ka ostu reformas virzība ir tikusi piebremzēta visos iespējamos veidos kā Saeimā, tā arī rosinot parakstu vākšanu grozījumu likumā "Par ostām" atcelšanai, pēc tam vēršoties Satversmes tiesā. Nav ticis pat slēpts, ka laiks ticis vilcināts pārliecībā, ka pēc 14. Saeimas vēlēšanām tiks sastutēta valdība, kas reformai nekavējoties izsitīs sūci un noslīcinās to pavisam.

Lai gan šādu mērķi reformas bremzētājiem joprojām nav izdevies sasniegt, atsevišķu aprindu iestāšanās par līdzšinējās gadu desmitiem aprobētās kompromitētās pārvaldes kārtības saglabāšanu, šaubu sēšana, to vēršana pret labas pārvaldības, OECD principu Latvijas ostās nepieciešamību, neapšaubāmi, ir kavējusi ostu reformas virzību. Ir zaudēts laiks, kas mērāms vairs ne mēnešos, bet pat pusgadā un vairāk.

To tagad nāksies atgūt jaunajai valdībai, tās satiksmes ministram. Tā kā atsevišķi valdības veidotāji ir paziņojuši par vēlmi veikt dažādas korekcijas, tiem būtu vēlams vienoties par Latvijas ostu reformas patiesajiem mērķiem, sasniedzamajiem rezultātiem, skaidri saskatīt veicinošos vai bremzējošos faktorus. Priekšstata trūkums apgrūtinās ostu reformas izkustināšanu, tā vēl dziļāk iestigs uz sēkļa, kas radīs jaunas iespējas reformas pretinieku demagoģijai par valsts mazspēju uz pašvaldību "pieredzes" ostu lietās fona.

Tāpēc īpaši kritiski būtu jāvērtē smagos ietekmes un finanšu noziegumos pirmās instances tiesā notiesātā "profesionāļa" Lemberga un viņa atbalstītāju argumenti, būtu pilnībā jāizvairās no šī publiskā manipulatora izkropļoto un klaji melīgo argumentu pārņemšanas savā retorikā. To nepārdomāta lietošana būtu kārtējā ūdens liešana uz reformas pretinieku dzirnavām.

Vērts atgādināt, ka līdzšinējo Latvijas ostu pārvaldes modeli diskreditējošie ļaudis "valsts pārstāvjus" brīvostu valdēs padarīja par labi apmaksātiem statistiem, kuru piesegā realizēja izkropļotus pārvaldības un greizus ostu nopelnīto līdzekļu izlietošanas scenārijus.

Rezultātā uz citu ostu fona Ventspils brīvostas rīcībspēja ir ievērojami iedragāta. Ir uzkrāti desmitiem miljonu eiro vērti parādi, uz ilgiem gadiem atstājot ostas infrastruktūru un attīstības pasākumus bez pienācīgiem attīstības līdzekļiem un iespējām. Savukārt bankas un kredītiestādes katrā darījumā turpina meklēt Lemberga slēptās intereses, kas apliecina gadu desmitiem praktizētās pārvaldes zemo, korupcijas auras vainagoto reputāciju.

Diemžēl nesamierināšanās ar minēto trūkumu un zaudējumus izraisošajiem faktoriem vietā atsevišķi jaunās valdības veidotāji ir žēlabaini izteikušies par nepamatotu pašvaldības dominējošās lomas ierobežošanu, pat tās traģismu, kas ventspilnieku labsajūtu esot pārvērtis skaudru ciešanu gammā.

Tas gan ir stipri pārspīlēts, jo Ventspils brīvostas pārvalde pašreiz strādā efektīvāk tieši bez ASV OFAC sankcijas izpelnījušā Lemberga, bez viņa rokaspuišiem no Ventspils pilsētas domes. Visuzskatāmāk to parāda fakts, ka ironiskā kārtā cieš tikai korumpētais Lembergs, kurš vairs nevar saņemt algu par Ventspils brīvostas vadīšanu, kā arī otru – ikgadēji turpat 100 tūkstošus eiro vērto – algu paša vadītajā biedrībā "Ventspils attīstības aģentūra", kurai Lemberga vadītā Ventspils Brīvostas pārvalde viņa mantkārīgo interešu apmierināšanai pretlikumīgi ik gadu pārskaitīja 113 830,00 eiro. Gadu gaitā šādas noziedzīgas pārvaldības shēmas rezultātā Ventspils brīvostas pārvaldei ir nodarīti turpat 1,3 miljonus eiro vērti zaudējumi, ko 2022. gada 10. februārī ierosinātās krimināllietas ietvaros izmeklē KNAB.

Tomēr kopš 2019. gada nogales pretsankciju piespiedu pasākumiem ir arī citas pozitīvas iezīmes ostas darbībā, ko agrākā Lemberga vienpusējā diktāta un dialoga trūkuma vietā tagad apliecina Ventspils brīvostas pārvaldes un ostas komersantu dialogs un sadarbība. Tai ģeopolitiskās nestabilitātes un sankciju režīma apstākļos, piesaistot kravas Ventspils ostai, ir īpaša nozīme.

Jāvērš īpaša vērība uz to, ka Ventspils brīvostas pārvaldes administratīvie izdevumi pašreiz ir samazināti vairāku miljonu eiro apmērā, kas tiek investēti tieši ostas infrastruktūrā un tās attīstības projektos. Turklāt ievērojamu pilsētas teritorijas daļu joprojām uztur Ventspils brīvosta. Tā turpina atbalstīt pašvaldību ar desmitiem miljonu eiro vērtiem ieguldījumiem pilsētai nozīmīgos objektos, tostarp pievedceļos, augsto tehnoloģiju centrā un rūpniecības zonā, kuru attīstībai Lemberga laikā Brīvostas pārvaldei ir uzkrāti vairāk nekā 30 miljonu vērti procentu maksājumi.

Iepriekš minētais raksturo vēsturisko mantojumu, kā arī pašreizējo situāciju Ventspils brīvostā, kas 2022. gadā par aptuveni vienu trešdaļu ir palielinājusi pārkrauto kravu apjomu. Tas ir visaugstākais pieaugums Baltijas jūras austrumkrasta ostu starpā. Šī sasnieguma pamatā ir ostas komersantu un Brīvostas pārvaldes pēdējo gadu sekmīgā sadarbība, piesaistot kravas jaunās to izcelsmes teritorijās ārpus Krievijas. Tomēr ir jāatzīst, ka to pieaugumam pašreizējās ģeopolitiskās nenoteiktības apstākļos ir minimāla saistība ar Latvijas ostu, tostarp Ventspils brīvostas, pārvaldes reformu. Tās sekmes nosaka un noteiks pavisam citi rādītāji. Nākamajai valdībai, meklējot efektīvākos risinājumus šīs reformas turpinājumam, būtu vēlams to paturēt prātā.

* Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājas vietnieks

Novērtē šo rakstu:

16
118

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

FotoRail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes atmosfēru.
Lasīt visu...

21

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

FotoĢeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz augstākiem procentiem nekā valsts pati spētu to nofinansēt. Gribētāji būs. Pretī taču valsts garantijas. Samudžinās darījumu tā, ka neko saprast nevarēs un pieliks vēl kādu miljardu.
Lasīt visu...

21

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

FotoSaeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā - jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem.
Lasīt visu...

12

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

FotoPēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies uz ne pārāk ātri ritošo vilcienu Eiropas virzienā: latviešiem nav laika vizināties, viņiem jāatdod ārējie parādi un čakli jāmaksā augstie nodokļi, – aptuveni šādu ainu uzbur lasītais Valsts kontroles publiskotā dokumentā ““Rail Baltica” projekta situācijas izpēte (Kopīga situācijas izpēte Tallina, Rīga, Viļņa, 2024. gada 11. jūnijā)”. Visā stāstā ir viena priecīga ziņa - Valsts kontrole izrāda drošsirdību publiski pateikt politiķiem netīkamo skaudro patiesību.
Lasīt visu...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

Kāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez...

Foto

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

Viens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās...

Foto

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

Ņemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica”...

Foto

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

Nesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka...

Foto

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

Igauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas...

Foto

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

Partiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās...

Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...