Otto Ozols atrisina derību jautājumu - 100 eiro pārskaitījis labdarībai
PIETIEK19.11.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Strīds ap politiskajām derībām, kurā bija iesaistīts publicists Otto Ozols, ir atrisināts - viņš apliecinājis, ka strīdīgos 100 eiro ir pārskaitījis labdarībai.
Viss šis stāsts sākās ar kāda Pietiek lasītāja atsūtītu aprakstu:
"Visi labi zina, ka Donalda Trampa uzvara un attiecīgi Hilarijas Klintones zaudējums ASV prezidenta vēlēšanās daudziem izrādījās negaidīts pārsteigums. Taču, kamēr vieni savu prognožu nepiepildīšanos godīgi atzina, citiem dvēselītes ir izrādījušās daudz sīkākas – piemēram, pazīstamajam „publicistam ar sirdsapziņu”, kurš parakstās ar pseidonīmu „Otto Ozols”.
Kā izriet no sociālajā tīklā Twitter atrodamās sarakstes, kuras ekrānšāviņus nosūtu reizē ar šo rakstu, viss sācies ar politisku diskusiju un beidzies ar Otto Ozola apņemšanos: „Derības pieņemtas - drīz Rietumu valstīs vara piederēs trīs sievietēm Angelai, Terēzai un Hilarijai.”
Taču pēc tam, kad Klintone vēlēšanās tomēr zaudējusi jebkādas cerības uz varu, Ozols no uzņemtajām saistībām pret diskusijas dalībnieku Matīsu Zarkeviču nolēmis izvairīties, turklāt – visai apkaunojošā formā.
Lūk, kā izskatās abu kungu īsziņu sarakste:
Zarkevičs: Piekritīsiet kā vīrs, kurš ir uzrakstījis ļoti labu grāmatu par latviešiem (man tā stāv plauktā), ka nav smuki tagad šādā veidā izvairīties, atsaucoties uz to, ka neesam pazīstami.
Ozols: Es ar Tevi saderēju? Jā vai nē? Kas tu vispār tāds esi, ka man pamācības te bārstīsi? Nelien virsū. Skaidrs?
Zarkevičs: Jūs man jautājāt, vai ar mani saderējāt?
Zarkevičs: Kas tieši tekstā "Derības pieņemtas" ir neskaidrs?
Ozols: Tava konta numura sūtīju uzskatu par izspiešanas mēģinājumu. Tiksimies citur.
Zarkevičs: Nu jau Jūs sākat palikt histērisks.
Zarkevičs: Es atkārtoju - es piedāvāju Jums derības, Jūs šīs derības pieņēmāt.
Zarkevičs: Man, ja godīgi, par tiem 100 EUR nospļauties, bet tīri principiāli būtu patīkami, ja cilvēki, kas masu medijos tiek prezentēti kā viedokļu eksperti, mācētu uzņemties atbildību par saviem vārdiem.
Nu, un kas ir „sirdsapziņas eksperts” Otto Ozols pēc šādas rīcības, ja ne sīks blēdis un gnīda?...
Sazinoties ar Otto Ozolu, viņa paša skaidrojums sākotnēji bija šāds:
„Viņš man regulāri sūta draudu vēstules. Viņš iejaucās Twitter sarunā. Es ar Baibu Strautmani šo situāciju pārrunāju. Derības jau patiesībā bija ar Baibu Strautmani, bet šis cilvēks vienkārši iejaucās sarunā un tagad sūta draudu vēstules. Es viņu nepazīstu, bet iedomājieties, kā jūs justos, ka jums nāktu draudu vēstules ar konta numuru - pārskaiti 100 eiro.”
No Matīsa Zarkeviča saņēmām šādu notikušā situācijas aprakstu:
"Es ļoti skaidri apzinos, ka ekrānšāviņi mūsdienās nav un nevar būt pierādījumi. Un tieši šī iemesla dēļ, uzreiz pēc derību noslēgšanas ar Ozola kungu, saglabāju saraksti izmantojot resursu archive.is, kas saglabā jebkuru publisku saiti tieši tādu, kāda tā ir bijusi noteiktajā laikā. Tas neļauj ne vienai, ne otrai pusei manipulēt ar datiem pēc notikuma.
Arhīvs ir atrodams šeit: https://archive.is/Dd7qK
Man nav nekādas iespējas to viltot, jo es nekontrolēju šo resursu.
Tas ir punkts nr.1. Punkts nr.2 - Baiba Strautmane šajā sarunā nav piedalījusies, kas ir redzams arī Ozola kunga atbildē man, kur figurē 3 Twitter konti - mans (pirmais, tas nozīmē - konts kuram ir atbildēts), @akmens un @Krustpunkta.
Jebkurš, kurš izmanto sociālo vietni Twitter var redzēt, ka jebkādas runas par derību slēgšanu ar Strautmanes kundzi ir muļķības.
Punkts nr.3 - Pēc manas sazināšanās ar Ozola kungu tika dzēsts viņa ieraksts, kur viņš piekrīt derībām. Viņa argumentu tas diemžēl nepadara spēcīgāku. Tajā pašā laikā tāda ir manis saglabātā arhīva jēga. Dzēst var visu ko, bet arhīvs paliek.
Punkts nr.4 - Visas mūsu sarakstes laikā es esmu bijis pieklājīgs, esmu centies būt saprotošs un ne reizi neesmu izteicis draudus vai lamājies, atšķirībā no Ozola kunga, kurš ir draudējis izplatīt par mani nepatiesas ziņas, kas kaitētu manai reputācijai. Es to, protams, neuztveru nopietni, bet fakts paliek fakts.
Pievienoju 9.-10. novembra saraksti: http://prnt.sc/d8epzt
Aicinu lasītājus pašus izvērtēt vai šie izklausās pēc draudiem.
Kā jau minēju sarakstē, mani neinteresē tie 100 EUR. Pietiktu ar atvainošanos un kļūdas atzīšanu, bet diemžēl, tas ir par daudz prasīts no vīra, kura pseidonīms ir Latviešu spēka simbols..."
Savukārt 19. novembrī Otto Ozols šo situāciju atrisinājis, strīdīgos 100 eiro pārskaitot labdarībai:
"Sekojot vecai gudrībai par to, ka ir zināma ļaužu kategorija, ar kuriem nevajag strīdēties - viņi tevi novelk līdz savam līmenim un tur sakauj ar profesionālismu, pārskaitīju 100 eiro korektam labdarības fondam. Parasti ziedoju anonīmi, šoreiz, izņēmuma kārtā, to izdarīju ar pārskaitījumu, norādot vārdu un uzvārdu."
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
