Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Aizvadītajā nedēļā Lato Lapsas jaunā grāmata „Hiēnu biznesa projekts” ir kļuvusi par pieprasītāko grāmatu „Valtera un Rapas” grāmatnīcu tīklā, otro vietu pieprasītāko grāmatu sarakstā ieņemot grāmatai „Hiēnu banda”.

Taču, neraugoties uz plašo pieprasījumu un grāmatu demokrātisko cenu (ne vienai, ne otrai tā nepārsniedz desmit eiro atzīmi), ir pamatotas aizdomas, ka ir cilvēku slānis, kuri abas grāmatas nespēs atļauties ne iegādāties, ne attiecīgi arī izlasīt, un tie ir simt trūcīgie indivīdi Saeimas namā, kā arī vēl virkne personu augstos amatos, kuru trūkumu tikai nedaudz ir mazinājuši grandiozie algu palielinājumi pēdējos gados.

Diemžēl tieši šie ļaudis ir tie, kuru dēļ ir bijuši iespējami abās grāmatās aprakstītie notikumi un procesi, - gan maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus un viņa brāļa, bijušā VID darbinieka Kaspara Bunkus „bizness”, gan asiņainā plēšanās ap nošautā hiēnu ģimenes locekļa atstāto „melno” mantu, gan jo īpaši „Hiēnu biznesa projektā” aprakstītā prokuratūras, policijas un organizētās noziedzības saaugšana.

Abās grāmatās aprakstītais ir bijis iespējams tāpēc, ka Saeimas nezinīši ir pieņēmuši likumus atbilstoši patieso labuma guvēju, nevis sabiedrības interesēm, tāpēc, ka KNAB, policijas un prokuratūras vadība notikušo „nav pamanījusi”, bet varbūt arī apzināti piesegusi, tāpēc, ka gar to nav likušies ne zinis ne tieslietu, ne iekšlietu ministri – bet varbūt pat to visu atbalstījuši.

Jaunajā grāmatā „Hiēnu biznesa projekts” ir, piemēram, publiskotas „killera” vēstules, kas Valsts policijas un Ģenerālprokuratūras vadībā ir vienkārši „pazudušas” un no kurām ir paniski mēģinājuši „atkratīties” pat tādi ļaudis kā koruptais un noresnējušais KNAB priekšnieks un virkne prokuratūras un policijas amatpersonu.

Tas vien parāda, cik plaši un dziļi ir izpleties korupcijas un organizētās noziedzības vēzis, kas izpaužas visdažādākajos veidos – no noziegumu organizēšanas un īstenošanas līdz piesegšanai un „nepamanīšanai”. Safabricētā apsūdzība Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā ir tikai viens piemērs notiekošajam.

Ir gandrīz droši, ka arī tagad, kad abas jaunās grāmatas – „Hiēnu banda” un „Hiēnu biznesa projekts” – uz neapstrīdamu dokumentu pamata ceļ gaismā vienu šī vēža fragmentu, gan simt Saeimas deputātu, gan prokuratūras, policijas un atbildīgo ministriju vadība lielā vienprātībā taisnosies – neko nezinām, neko neesam lasījuši, nekas tāds vienkārši nav iespējams.

Kā nekā prokuratūras un policijas vadība jau uzreiz pēc „Hiēnu bandas” iznākšanas nāca klajā ar brīdinošu paziņojumu, kas bija adresēts vārdā nesauktiem „diskreditētājiem” un „nomelnotājiem”, bet Valsts policijā saistībā ar grāmatu „Hiēnu banda” ir sākts kriminālprocess, par kuru policijas pārstāvji jau oficiāli paziņojuši – tas esot sākts pret grāmatas autoru Lato Lapsu.

Bet šoreiz tas tā gluži neizdosies.

Grāmatu izdošana ir švaks bizness, tomēr abu jauno grāmatu izdevēja – SIA „Baltic Screen” ir atradusi iespēju visiem simt Saeimas trūcīgajiem nezinīšiem, kā arī tieslietu ministrei, iekšlietu ministram, KNAB priekšniekam, LR ģenerālprokuroram, Valsts policijas priekšniekam un vēl virknei augstu amatpersonu nosūtīt pa vienam jaunās grāmatas „Hiēnu biznesa projekts” eksemplāram. Tāpat jaunā grāmata – lai gan tajā nav nevienas pašas kaķīšbildītes – ir nosūtīta arī valsts prezidentam.

Katrā nosūtītajā grāmatas eksemplārā kopā ar adresātu ir ierakstīts viens un tas pats novēlējums: „Šoreiz Jums nebūs iespējas paziņot, ka neko jau nezinājāt un nenojautāt!” Vai šis novēlējums palīdzēs, - kas nu to lai zina.

Ja nu gadījumā ir kāds, kurš vēlas finansiāli atbalstīt šo pasākumu, SIA „Baltic Screen” konts „SEB bankā” ir LV95UNLA0055003961421, norāde – „ziedojums Saeimas nezinīšu izglītošanai”.

Novērtē šo rakstu:

133
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

11 mazākumtautību valodas?

FotoMazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Lasīt visu...

21

Esam barbaru ielenkumā, un Latvijai derētu jauns plāns, jo tagad daudz kas būs citādāk

FotoPēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Lasīt visu...

18

Tā ir viena un tā pati shēma: galvenais parūpēties par sevi, pārējais nav svarīgi

FotoEpizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Lasīt visu...

3

Mūsu Kampara kāju laušanas šūpoles par 160 000 eiro un kioskiņi par 9000 eiro ir tikai iesākums!

FotoRīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Lasīt visu...

10

Kas šogad gaidāms

FotoVara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
Lasīt visu...

3

Konkurences padomei tāpat kā sliktam dejotājam traucē...

Foto2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Lasīt visu...

10

Ko pateica Gauss televīzijā pie Bērtules?

FotoIzpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi