Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Pabrik, atp…sies!

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome
04.04.2022.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (turpmāk - Padome) ir saņēmusi Ministru prezidenta biedra, aizsardzības ministra, Dr.Arta Pabrika 2022.gada 1.aprīļa vēstuli Nr. MV-N/661 “Par š.g. 29. marta Latvijas Televīzijas kanāla “LTV7” raidījumu”.

Vēstulē A.Pabriks norāda, ka: “Ņemot vērā š.g. 29. martā Valsts SIA “Latvijas Televīzija” kanāla “LTV7” raidījumā notikušo interviju ar Leonīdu Ragozinu, kurā viņš izteica viedokli, kas praktiski viens pret vienu tiek atskaņots Krievijas propagandas medijos, kā arī tam sekojošo sabiedrības sašutumu nav saprotams, kādā veidā tiek veidota krievu valodā raidošo mediju politika Latvijā. Šobrīd, kad Krievija sākusi nepamatotu karu Ukrainā, slepkavojot civiliedzīvotājus un pakļaujot Ukrainas tautu neizmērojamām ciešanām, Latvijas sabiedriskajā medijā uz raidījumu tiek aicināts iespējamais Krievijas ietekmes aģents, kurš atskaņo Krievijas propagandas vēstījumus par šo karu.”

Atbildot uz ministra jautājumu par to, kādā veidā tiek veidota krievu valodā raidošo mediju politika Latvijā, Padome norāda, ka par mediju politikas veidošanu atbildīgā institūcijā ir Kultūras ministrija. Padomes rīcībā nav informācijas par to, vai Latvijā pastāv atsevišķa krievu valodā raidošo mediju politika. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums (turpmāk - SEPLL) nedod Padomei tiesības veidot mediju politiku Latvijā, jo tās kompetence attiecas tikai uz sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu pārvaldību un uzraudzību.

Padome nevar piekrist A.Pabrika vēstulē minētajam apgalvojumam, ka uz televīzijas programmā “LTV7” 2022.gada 29.martā pārraidīto mazākumtautību multimediālās platformas RUS.LSM.lv raidījumu “Točki nad i” aicinātais žurnālists Leonīds Ragozins ir iespējamais Krievijas ietekmes aģents, jo Padomes rīcībā nav tādas no kompetentām iestādēm saņemtas informācijas un Padome savas kompetences ietvaros nav tiesīga pārbaudīt un sniegt vērtējumu par to, vai kāda persona ir iespējamais Krievijas ietekmes aģents.

Ja Aizsardzības ministrijas vai citu kompetento iestāžu rīcībā ir attiecīga informācija, Padome lūdz iesniegt šādu informāciju arī Padomei. Vienlaikus jānorāda, ka Padomei ar likumu deleģētās funkcijas nedod tiesības veidot vai iesniegt sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem sarakstus ar personām, kas nebūtu aicināmas piedalīties raidījumos. Raidījumu dalībnieku aicināšana un informācijas avotu izvēle ir redakcionālās darbības jautājums, kurā Padome nav tiesīga iejaukties.

Padome arī norāda, ka, lai, sekojot ministra lūgumam, tā lūgtu VSIA “Latvijas Televīzija” sniegt jebkādu publisku skaidrojumu par raidījumu “Točki nad i” un tajā izskanējušo informāciju, būtu nepieciešams zināt, par ko tieši ir runa no vairāk nekā 60 minūšu garā raidījuma, kurā turklāt tika intervēti kopumā trīs dažādi ārvalstu žurnālisti. Padome aicina aizsardzības ministru izmantot savas tiesības un vērsties ar konkrētu jautājumu pie VSIA “Latvijas Televīzija” galvenās redaktores Sigitas Roķes, kurai ir tiesības komentēt redakcionālo izvēli, vai sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuda Andas Rožukalnes ar konkrētu sūdzību par iespējamiem žurnālistu ētikas vai profesionālās darbības pārkāpumiem.

Vēstulē aizsardzības ministrs pauž uzskatu, ka: "Aizsardzības ministrijas ieskatā sabiedrisko mediju būtība ir nodrošināt tādu saturu, ar kura palīdzību tiek veicināta sabiedrības integrācija un valsts demokrātisko pamatvērtību aizstāvība neatkarīgi no tā, kādā valodā tas tiek pasniegts.”

A.Pabriks arī norāda: “Atgādināšu, ka sabiedrisko mediju darbības principi, mērķi un uzdevumi izriet no Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu pārvaldības likuma, un šī likuma 3. panta septītā daļa kā vienu no sabiedrisko mediju darbības pamatprincipiem noteic mazākumtautību satura nozīmi: “Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi veido raidījumus, to fragmentus un citus pakalpojumus mazākumtautību valodās, lai veicinātu visas Latvijas iedzīvotāju sajūtu, ka viņi ir piederīgi Latvijai, sabiedrības integrāciju Latvijā kā nacionālā valstī un padziļinātu izpratni par sabiedriskajiem, sociālajiem un kultūras procesiem.” Šāda satura pārraidīšana Latvijas krievvalodīgajiem iedzīvotājiem neļauj iegūt objektīvu informāciju, bet turpina ierobežot dezinformācijas grožos. Un šādas personas aicināšana un Latvijas valsts publiskās platformas nodrošināšana Krievijas naratīvu paušanai ir uzskatāma par demokrātijas principu zaimošanu. Vai varam iedomāties, ka 2. Pasaules kara laikā Lielbritānijas medijos tiktu intervēti Nacistiskās Vācijas aģenti?”

Padome kā institūcija nevar atbildēt uz aizsardzības ministra oficiālā vēstulē uzdoto retorisko jautājumu par iespējamo Lielbritānijas mediju rīcību Otrā pasaules kara laikā. Vienlaikus Padome nevar arī atbildēt uz ministra apgalvojumu par krievvalodīgo iedzīvotāju grūtībām saņemt objektīvu informāciju, dezinformācijas grožiem un demokrātijas principu zaimošanu, jo nav zināms, uz kādu raidījumā izskanējušo informāciju savā vēstulē tieši norāda A.Pabriks.

Padome apstiprina, ka tā savā darbībā vadās pēc SEPLL normām, tajā skaitā pēc tām, uz kurām vēstulē atsaucās aizsardzības ministrs. Par Padomes rīcību likuma īstenošanā liecina gan tās apstiprinātais sabiedriskā pasūtījuma plāns 2022.gadam sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kas ir publiski pieejams Padomes tīmekļa vietnē www.seplp.lv, gan pēc Padomes darba sākuma 2021.gada 4.augustā pirmo reizi atjaunotās Latvijas Republikas vēsturē ir amatos apstiprināti sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu galvenie redaktori, gan atklātā konkursā izvēlēts un amatā apstiprināts sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuds. Tāpat Padomes vadībā, atbildot uz Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas lūgumu rast risinājumu mazākumtautību auditorijas vecumā 55+ sasniegšanai, ir tapis plāns par kabeļtelevīzijas kanāla izveidi, lai mazākumtautību multimediālas platformas RUS.LSM.lv saturs sasniegtu plašāku mazākumtautību auditorijas loku, sniedzot tai kvalitatīvu ziņu un informatīvi analītisko saturu. Padomē tiek strādāts arī pie “Latvijas sabiedrisko mediju sabiedriskā labuma izvērtēšanas metodoloģijas” ieviešanas un kvalitātes vadības sistēmas pilnveidošanas.

Aizsardzības ministrs vēstulē norāda: “Vienlaikus vēlos vērst jūsu uzmanību, ka Aizsardzības ministrija ir saņēmusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (turpmāk - SEPLP) sagatavoto Koncepciju par apvienota sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa izveidošanu un darbību un Koncepciju par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu finansēšanas modeļa maiņu, kas laikā līdz 2027. gadam sabiedriskajiem medijiem paredz par aptuveni 17 miljoniem eiro lielāku finansējumu nekā šobrīd.”

Atbildot uz šo ministra norādi, Padome apstiprina, ka tā ir izpildījusi SEPLL pārejas noteikumu 6.punktā paredzēto, ka “sešu mēnešu laikā pēc tam, kad atbilstoši šā likuma prasībām ir izveidota Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome pilnā sastāvā, tā iesniedz Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai koncepciju par apvienota sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa izveidošanu un darbību”, kā arī izpildījusi likuma pārejas noteikumu 8.punkts paredzēto, ka “sešu mēnešu laikā pēc tam, kad atbilstoši šā likuma prasībām ir izveidota Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome pilnā sastāvā, tā iesniedz Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai koncepciju par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu finansēšanas modeli, kas nodrošinās neatkarīgu, atbilstošu un prognozējamu sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu finansējumu un piecu gadu laikā sasniegs Eiropas vidējam finansējuma līmenim līdzvērtīgu apjomu”.

Līdz ar to minētā summa - aptuveni 17 miljoni eiro piecu gadu laikā - izriet no aprēķiniem, ko Padome, izstrādājot Koncepciju par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu finansēšanas modeļa maiņu, ir veikusi, tieši izpildot Saeimas ar likumu uzdoto uzdevumu par tāda finansējuma modeļa izstrādi, kas piecu gadu laikā sasniegs Eiropas vidējam finansējuma līmenim līdzvērtīgu apjomu. Eiropas vidējais apjoms tika rēķināts pēc Eiropas raidorganizāciju apvienības (EBU) publiski pieejamiem datiem.

A.Pabriks vēstulē Padomei arī raksta: “Ņemot vērā vēstulē minēto piemēru, rodas šaubas par to vai šāds finansējums ir nepieciešams. Ja tiek turpināta šāda sabiedrisko mediju politika, tad nav nepieciešams tērēt nodokļu maksātāju naudu, bet vienkārši mainīt Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (turpmāk - NEPLP) lēmumu un atsākt pārraidīt Krievijas finansētos propagandas kanālus, kas būs lētāk.”

Padome savas kompetences ietvaros nevar sniegt atbildi uz to, kādi lēmumi būtu jāpieņem Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, kā arī par Krievijas finansēto propagandas kanālu pārraidīšanas izmaksām. Vienlaikus Padome norāda, ka no ministra vēstules nav skaidrs, par kādu tieši sabiedrisko mediju politiku ir runa, un kādēļ ministrs uzskata par nepieciešamu netērēt nodokļu maksātāju naudu. Vienlaikus Padome uzskata par nepieciešamību norādīt uz Nacionālas drošības koncepcijā minēto: “Būtiskas Latvijas informatīvās telpas ievainojamības ir saistītas ar nacionālā mediju tirgus strukturālajiem izaicinājumiem. Latvijas mediju telpa ilgstoši un sistemātiski cieš no zema finansējuma. Salīdzinoši mazais tirgus un nepietiekami ienākumi no reklāmas ierobežo mediju spējas ražot augstas kvalitātes saturu. īpaši negatīvi finansējuma trūkums ietekmē sabiedriskos medijus, kuru finansējums ir viens no zemākajiem ES.” Līdz ar to padome uzskata, ka sabiedrisko mediju stiprināšanai īpaši šajos apstākļos ir jākļūst par stratēģisku prioritāti, kas stiprinās Latvijas informatīvo telpu.

Ņemot vērā, ka A.Pabriks ir Ministru prezidenta biedrs un Ministru kabineta loceklis, Padome uzskata, ka šāds ministra publiski paustais viedoklis par viena raidījuma satura sasaisti ar finansējumu sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem ir atklāts mēģinājums izdarīt politisku spiedienu un tieši ietekmēt sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu saturu un redakcionālo neatkarību. Padome tādu rīcību uzskata par nepieļaujamu un sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu neatkarību apdraudošu.

Padome arī atgādina, ka SEPLL 3.pants paredz, ka: “Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir brīvi no politiskas, ekonomiskas, atsevišķu interešu grupu un citādas iejaukšanās to darbībā. (..) Valsts nodrošina sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu neatkarību.” SEPLL 17.panta 1.punkta 2.da|a nosaka, ka Padome “garantē sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu redakcionālo neatkarību, tai skaitā neiejaucoties programmu satura veidošanā”.

Vēstulē Padomei A.Pabriks aicina: “Ņemot vērā sabiedrības pamatoto neapmierinātību par iespējams Krievijas ietekmes aģenta L.Ragozina dalību “LTV7” raidījumā, aicinu SEPLP publiski nākt klājā ar plānu kā tiks veidoti sabiedriskie mediji, kuru veidotais saturs veicinās Latvijas iedzīvotāju piederību valstij, sabiedrības integrāciju, nepieļaus Latvijas mazākumtautību auditorijas nonākšanu Latvijai nelojālā informatīvajā telpā, kā arī neveicinās un neizplatīs Krievijas kara propagandu, ko arī nosaka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums.”

Atbildot uz šo aicinājumu, Padome norāda, ka jau augstāk šajā atbildes vēstulē ir minēts, kādas darbības savas darbības astoņos mēnešos tā ir veikusi sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības uzraudzībā un kvalitātes vadības kontrolē. Tāpat Padome turpina darbu pie sabiedriskā pasūtījuma sistēmas pilnveides. Ar Padomes darba plāniem var iepazīties arī augstāk minētajās Koncepcijās. Papildus informējam, ka kopš Krievijas agresijas Ukrainā valsts SIA “Latvijas Televīzija” un valsts SIA “Latvijas Radio” sadarbībā ar ombudu ir izstrādājušas un pieņēmušas vadlīnijas kara un konfliktu atspoguļošanai sabiedriskajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos. Savukārt Padome ir pasūtījusi līgumus ar mediju ekspertiem par ziņu un analītiska satura recenziju sagatavošanu, kas tiks izmantotas, lai pilnveidotu satura kvalitāti.

Nobeigumā Padome uzsver, ka, tā kā Padome elektroniski parakstītu un “E-pārvaldes” portālā piektdien, 1.aprīlī pulksten 19.40 izsūtīto vēstuli saņēma jau pēc oficiālā darba laika, bet aizsardzības ministrs A.Pabriks šajā gadījumā publicēja Padomei domātās vēstules tekstu sociālajā medijā “Twitter” sestdien, 2.aprīlī, pulksten 1.04, Padome pretēji ierastajai praksei valsts institūciju savstarpējā saziņā ne tikai nosūtīs atbildi elektroniski, bet izņēmuma kārtā publiskos šo atbildes vēstuli ministram arī “Twitter”.

Ar cieņu,

Padomes priekšsēdētājs Jānis Siksnis (attēlā)

Novērtē šo rakstu:

41
71

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...