Iesaki rakstu: 
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izbeidzis kriminālprocesu par iespējamām nelikumībām 220 miljonu eiro (medijos tagad neuzkrītoši dēvētā kā – apjomīgā) armijas pārtikas apgādes iepirkumā. Kurš gan gaidīja citu rezultātu korupcijas un totalitārisma dēļ par mazo Krieviju saukalētajā Dievzemītē?!
Kaimiņvalstī gan tagad armijas izlaupītājus velk pie kāķa. Taču Latvijā aizsardzības izdevumi ir tikai ķeksītim, bet Aizsardzības ministrija tāpat kā pārējās – sile koalīcijas partneriem un varas bļodlaižām, tālab uztraukumam nav pamata.
KNAB korupciju nav atradis. Visam pie vainas iepirkuma komisijas locekļu PIEREDZES TRŪKUMS un atbildīgo institūciju NEPIETIEKAMA UZRAUDZĪBA. “Jenotu” leksikā tā ir NEKOMPEnTENCE, bet ģenerālprokurora Stukāna – NEKOMPiTENCE. Lietas figurantus modernā terminoloģijā sauc par personām, kurām bija tiesības uz aizstāvību. Nav kaut kādi tur aizdomās turētie.
Gešefta brīdī ministrējošais Pabriks liekulīgi bazūnē, ka kriminālprocess šim pabojāja nervus un reputāciju, atviegloti uzelpojot, jo neviens nekļuva par liecinieku potenciālā prāvā pret viņu pašu. Kā uz burvja mājienu pakārās andelmaņu puses pārstāvis SIA “Zītari LZ” izpilddirektors Juris Zeltiņš, un aizsaulē devās eksministra Pabrika padomnieks Aivars Tiesnesis.
Visticamāk, ka epopeja par “nieka” 220 000 000€ savulaik uzpeldēja tīrīšanas augstajos plauktos dēļ. Cik noprotu, nupat panākts kompromiss un šis skandāls tāpat kā daudzi citi nogrims aizmirstībā. Pabriks turpinās vizināties ar savu lepno jahtu (X stundas evakuācijas līdzekli), taču gan jau apsolījis šņakarēties bruņoto spēku pieliekamajā kambarī pieticīgāk, lai jaunienācējiem militāristu lauciņā gardie kumosi neiet gar degunu. Tikmēr latvji var gulēt mierīgi – valsts aizsardzība ir drošās rokās.
Seko mums 
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
