Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izbeidzis kriminālprocesu par iespējamām nelikumībām 220 miljonu eiro (medijos tagad neuzkrītoši dēvētā kā – apjomīgā) armijas pārtikas apgādes iepirkumā. Kurš gan gaidīja citu rezultātu korupcijas un totalitārisma dēļ par mazo Krieviju saukalētajā Dievzemītē?!
Kaimiņvalstī gan tagad armijas izlaupītājus velk pie kāķa. Taču Latvijā aizsardzības izdevumi ir tikai ķeksītim, bet Aizsardzības ministrija tāpat kā pārējās – sile koalīcijas partneriem un varas bļodlaižām, tālab uztraukumam nav pamata.
KNAB korupciju nav atradis. Visam pie vainas iepirkuma komisijas locekļu PIEREDZES TRŪKUMS un atbildīgo institūciju NEPIETIEKAMA UZRAUDZĪBA. “Jenotu” leksikā tā ir NEKOMPEnTENCE, bet ģenerālprokurora Stukāna – NEKOMPiTENCE. Lietas figurantus modernā terminoloģijā sauc par personām, kurām bija tiesības uz aizstāvību. Nav kaut kādi tur aizdomās turētie.
Gešefta brīdī ministrējošais Pabriks liekulīgi bazūnē, ka kriminālprocess šim pabojāja nervus un reputāciju, atviegloti uzelpojot, jo neviens nekļuva par liecinieku potenciālā prāvā pret viņu pašu. Kā uz burvja mājienu pakārās andelmaņu puses pārstāvis SIA “Zītari LZ” izpilddirektors Juris Zeltiņš, un aizsaulē devās eksministra Pabrika padomnieks Aivars Tiesnesis.
Visticamāk, ka epopeja par “nieka” 220 000 000€ savulaik uzpeldēja tīrīšanas augstajos plauktos dēļ. Cik noprotu, nupat panākts kompromiss un šis skandāls tāpat kā daudzi citi nogrims aizmirstībā. Pabriks turpinās vizināties ar savu lepno jahtu (X stundas evakuācijas līdzekli), taču gan jau apsolījis šņakarēties bruņoto spēku pieliekamajā kambarī pieticīgāk, lai jaunienācējiem militāristu lauciņā gardie kumosi neiet gar degunu. Tikmēr latvji var gulēt mierīgi – valsts aizsardzība ir drošās rokās.






Šonedēļ kustība “Bez partijām” aicina dalīties ar saviem “desmit punktiem”, kas aprakstītu to, par ko jūs politiski iestājaties. Šī nav mūsu “programma”, bet tikai mana izejas pozīcija, ar kuru es stājos pretī vai kopā ar pārējiem. Par laimi, ne viss šai pasaulē notiek pēc mana prāta, un nevienam nebūs jāpiedzīvo visu manu vēlmju piepildīšanās, bet ceru, ka šis manifests palīdzēs jums saprast, cik dažādi prāti ir vienojušies kustībā “Bez partijām” ar galveno virsmērķi — atgriezt demokrātisko varu tautai, mainot vēlēšanu kārtību.
Šī nav “Bez partijām” programma (tāda sekos vēlāk), bet mans privāts viedoklis par darbiem, kas būtu darāmi:
Ja vīrietis un sieviete ir divas dažādas lietu dabas, tad ir loģiski, ka tiktāl, cik runa ir par vienas dabas atšķirību no otras, vienu dabu iemiesojošie indivīdi būs savu īpatnējo dabu aprakstošo īpašību ziņā pārāki par indivīdiem, kuri nepieder pie šīs dabas.
Esmu pret Stambulas konvenciju un jebkuru citu konvenciju, kas atdod suverēna varu nevēlētām, ideoloģiskām ārvalstu institūcijām. Šī konvencija ir nevis apņemšanās partneriem, ka mēs labticīgi ievērosim zināmas civilizētā sabiedrībā pieņemtas normas (un viņi mums attālināti iedos varbūt kādu atzīmi, kas ļaus citu valstu pilsoņiem rēķināties ar zināmu paredzamu tiesisko ietvaru), bet, ka mēs atdodam imūniem GREVIO inspektoriem teikšanu pār savu zemi, teikšanu par to, kāda veida patvaļīgi interpretētas “jebkādas vardarbības” mums būs viņu institucionalizētā uzraudzībā jāievieš un kādi normāli un sakārtotā divu dzimumu sabiedrībā nenovēršami stereotipi viņu ideoloģiskās noslieces dēļ mums būs “jāizskauž”. Tā nav vienošanās, tā ir neskaidru robežu pilnvaru atdošana.
Ekselences, godātie delegāti, vispirms vēlos pateikties Brazīlijas prezidentam un valdībai par viesmīlību. Mēs tiekamies ANO Klimata pārmaiņu COP30 konferencē. Šī gada konference ir veltīta globālai mobilizācijai. Lai kopīgi virzītos no sarunām uz mērķu īstenošanu.
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.