Iesaki rakstu: 
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izbeidzis kriminālprocesu par iespējamām nelikumībām 220 miljonu eiro (medijos tagad neuzkrītoši dēvētā kā – apjomīgā) armijas pārtikas apgādes iepirkumā. Kurš gan gaidīja citu rezultātu korupcijas un totalitārisma dēļ par mazo Krieviju saukalētajā Dievzemītē?!
Kaimiņvalstī gan tagad armijas izlaupītājus velk pie kāķa. Taču Latvijā aizsardzības izdevumi ir tikai ķeksītim, bet Aizsardzības ministrija tāpat kā pārējās – sile koalīcijas partneriem un varas bļodlaižām, tālab uztraukumam nav pamata.
KNAB korupciju nav atradis. Visam pie vainas iepirkuma komisijas locekļu PIEREDZES TRŪKUMS un atbildīgo institūciju NEPIETIEKAMA UZRAUDZĪBA. “Jenotu” leksikā tā ir NEKOMPEnTENCE, bet ģenerālprokurora Stukāna – NEKOMPiTENCE. Lietas figurantus modernā terminoloģijā sauc par personām, kurām bija tiesības uz aizstāvību. Nav kaut kādi tur aizdomās turētie.
Gešefta brīdī ministrējošais Pabriks liekulīgi bazūnē, ka kriminālprocess šim pabojāja nervus un reputāciju, atviegloti uzelpojot, jo neviens nekļuva par liecinieku potenciālā prāvā pret viņu pašu. Kā uz burvja mājienu pakārās andelmaņu puses pārstāvis SIA “Zītari LZ” izpilddirektors Juris Zeltiņš, un aizsaulē devās eksministra Pabrika padomnieks Aivars Tiesnesis.
Visticamāk, ka epopeja par “nieka” 220 000 000€ savulaik uzpeldēja tīrīšanas augstajos plauktos dēļ. Cik noprotu, nupat panākts kompromiss un šis skandāls tāpat kā daudzi citi nogrims aizmirstībā. Pabriks turpinās vizināties ar savu lepno jahtu (X stundas evakuācijas līdzekli), taču gan jau apsolījis šņakarēties bruņoto spēku pieliekamajā kambarī pieticīgāk, lai jaunienācējiem militāristu lauciņā gardie kumosi neiet gar degunu. Tikmēr latvji var gulēt mierīgi – valsts aizsardzība ir drošās rokās.
Seko mums 
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
