Iesaki rakstu: 
Tiesībsargs ir saņēmis vairākus signālus, kurā Latvijas iedzīvotāji pauž savas bažas un satraukumu par Arta Žīgura rakstu vietnē „pietiek.com” par to, ka Latvijas Ārstu biedrības Ētikas komisija nolēmusi, ka Covid-19 epidēmijas krīzes gadījumā ir ētiski cilvēkus pēc 75 gadu vecuma ar hroniskām slimībām un citus smagi slimos pacientus neārstēt visiem pieejamajiem līdzekļiem, lai vairāk jaunu un vieglāk slimu cilvēku iegūtu piekļuvi, iespējams, dzīvību glābjošai terapijai.
Saistībā ar minētajā publikācijā pausto un gūtajiem secinājumiem, aicinām iepazīties nepastarpināti ar Latvijas Republikas Veselības ministrijas 2018. gada 11.decembra rīkojuma Nr.239 „ Par Valsts katastrofu medicīnas plāna apstiprināšanu” 24.pielikumu "MĀKSLĪGAS PLAUŠU VENTILĀCIJAS RESURSU SADALES PRINCIPI COVID-19 PANDĒMIJAS LAIKĀ LATVIJĀ (REKOMENDĀCIJAS)"
Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka Pasaules Veselības organizācija savās vadlīnijās "Ētika un COVID-19: resursu piešķiršana un prioritāšu noteikšana" pieļauj pacientu prioritizēšanu. Pasaules Veselības organizācija norāda, ka, lai arī pasaules veselības aprūpes sistēmām ir pienākums nodrošināt labāko no viņu spējām, nodrošinot adekvātu veselības aprūpes nodrošināšanu visiem, tomēr tas var nebūt iespējams pandēmijas laikā, kad veselības resursi varētu būt ierobežoti. Prioritāšu noteikšana un resursu izmantošana šajā kontekstā nozīmē traģisku izvēli, bet šīs traģiskās izvēles Pasaules veselības organizācijas ieskatā var ētiski pamatot.
Ņemot vērā, ka Covid-19 pandēmijas laikā medicīnas resursu pieprasījums Latvijā var pārsniegt kapacitāti (piemēram, intensīvās terapijas nodaļās gultas vietu skaitu vai mākslīgās plaušu ventilācijas iespējas), Latvijas Anesteziologu un reanimatologu asociācija un Latvijas Ārstu biedrība ir izstrādājusi šo resursu sadales principu aprakstu krīzes apstākļiem. Šīs rekomendācijas ir balstītas uz starptautiskos medicīnas ētikas dokumentos iekļautajiem principiem, kā arī uz citu valstu pieredzi un rekomendācijām.
Atbilstoši šajās rekomendācijās norādītajam pandēmijas izraisītā situācijā, kurā ir būtiski ierobežota medicīnas resursu pieejamība, veselības aprūpes darbinieku rīcību ir jāturpina balstīt uz medicīnas ētikas pamatprincipiem, īstenojot tos atbilstoši situācijai un cenšoties glābt pēc iespējas vairāk dzīvību. Veselības aprūpes darbinieku rīcības pamatā ir cieņa pret dzīvību, nodrošinot veselības aprūpi neatkarīgi no pacienta tautības, rases, ticības, vecuma, dzimuma, seksuālās orientācijas, politiskiem uzskatiem un stāvokļa sabiedrībā un nepieļaujot jebkāda veida diskrimināciju.
Turklāt rekomendācijās noteikto resursu sadales principu 2. un 3.punkts noteic, ka, iestājoties ierobežotas resursu pieejamības situācijai, lēmumus par prioritizēšanu, ārstēšanas uzsākšanu un turpināšanu pieņem, izvērtējot “labāko sagaidāmo dzīves kvalitāti”. Respektīvi, stacionēšana intensīvās terapijas nodaļā balstīta uz slimības smaguma pakāpi, blakus slimību klātbūtni, citu orgānu mazspēju un tās novēršamību. Turklāt vecums pats par sevi nav kritērijs lēmumu pieņemšanai par pacientu prioritizēšanu, taču ierobežotu resursu apstākļos ir jāizvērtē izdzīvošanas iespējas, blakus slimības un sagaidāmā dzīvildze, lai sniegtu pēc iespējas lielāku labumu lielākam pacientu skaitam.
Kā norāda Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes asociētā profesore Signe Mežinska, daudzās valstīs spēkā ir tā sauktā “ētiskā vienošanās”, kas balstās principā “lielākais labums lielākam cilvēku skaitam”. Lielāko labumu parasti izvēlas saistībā ar dzīvildzi (kuram ir lielākas izredzes izdzīvot) un ar dzīves kvalitāti. No bioētikas viedokļa pacientu dalīšana ir pieļaujama, taču, izslēdzot jelkādu diskrimināciju un balstoties tikai uz medicīniskām indikācijām.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
