Padomju kolaborantam Vonsovičam neizdodas panākt, lai „Kolaboranta” prāva notiktu aiz slēgtām durvīm, slēpti no sabiedrības
PIETIEK14.05.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Bijušajam padomju tiesnesim un komunistam, tagadējam advokātam un miljonāram Romualdam Vonsovičam un viņa dzīvesbiedrei, kādreizējai žurnālistei Baibai Strautmanei piektdien Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesā neizdevās panākt, lai Jura Stukāna vadītās LR Prokuratūras apsūdzību Lato Lapsam „Kolaboranta” lietā – neslavas celšanā un vajāšanā - tiesa izskatītu aiz slēgtām durvīm, slēpti no sabiedrības.
Vēlmi, lai sabiedrība neko neuzzinātu par to, kā notiks tiesas process, prokuratūrai mēģinot pierādīt, ka R. Vonsoviču – izbijušu komunistu, padomju tiesnesi, jauno komunistu skolas aktīvistu, padomju politmasu darba veicēju – nedrīkst nodēvēt par padomju kolaborantu, R. Vonsovičs piektdien mēģināja pamatot gan ar bailēm par savu un savas ģimenes personisko datu izpaušanu, gan pat ar to, ka Lato Lapsam esot... ieroča glabāšanas un nēsāšanas atļauja.
Tomēr tiesa noraidīja gan šo R. Vonsoviča vēlmi, gan arī viņa lūgumu, lai pierādījumiem lietā nekādā gadījumā netiktu pievienoti Nacionālā arhīva dokumenti saistībā ar viņa iestāšanos Padomju Savienības Komunistiskajā partijā un darbību tajā, kas ir oficiāli noslēgusies tikai 1990. gada pavasarī. Tieši pateicoties dalībai kompartijā, R Vonsovičs savulaik kļuva par gados visjaunāko Latvijas PSR Augstākās tiesas tiesnesi.
Savus asos iebildumus pret šo dokumentu pievienošanu lietai R. Vonsovičs mēģināja pamatot ar to, ka „visi tiesneši” savulaik esot bijuši spiesti iestāties PSKP (saskaņā ar vēsturnieku datiem tā nav taisnība), ka viena šāda bijusi PSKP biedre strādājot arī Vidzemes priekšpilsētas tiesā, par citām tiesām nemaz nerunājot, un ka viņš pēc tam esot strādājis arī Latvijas Republikas tiesu sistēmā.
Nepieļaut šo dokumentu pievienošanu lietai nesekmīgi lūdza arī Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūras prokurors Kaspars Andruškins, kurš paziņoja, ka lietā esot dokuments no Satversmes aizsardzības biroja, ka R. Vonsovičs neesot sadarbojies ar Latvijas PSR „Valsts drošības dienestu” (acīmredzot domāta VDK). Ar to esot pilnīgi pietiekami.
Nākamā tiesas sēde šajā lietā, kurā prokuratūra cenšas pierādīt, ka grāmatā „Kolaborants” un saistītajās publikācijās atrodamie izteikumi, ka R. Vonsovičs bijis “kolaborants”, “padomju okupācijas varas palīgs un līdzskrējējs”, “padomju kolaborants”, “uzticamais padomju varas kolaborants” un “viens no kolaborantu sugas”, esot publicēti, „apzinoties, ka rakstos minētie fakti ir apkaunojoši un neatbilst īstenībai”, notiks 17. jūnijā.
Pie šādas nostājas, faktiski kopējot R. Vonsoviča iesniegumos minēto, prokuratūra turas, neraugoties uz to, ka grāmatā „Kolaborants” publicēti vairāki desmiti spriedumu, kurus taisījis padomju tiesnesis, komunists R. Vonsovičs un ar kuriem cilvēki notiesāti par tādiem padomju varas skatījumā noziedzīgiem nodarījumiem kā mēģinājumi pārdot kostīmus, nopirkt valūtu, nestrādāt pastāvīgā darbā un pat apgānīt Latvijas PSR karogu.
Seko mums 
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
