Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pseidožurnāliste Inga Karlinska, kas nepamatoti un tendenciozi savu reklāmdevēju interesēs nomelno Jelgavas domes vadību, kā arī izplata dažādas baumas gan par pilsētas mēru, gan citiem valdošās koalīcijas pārstāvjiem, ir ar diezgan apšaubāmu pagātni. Viņas mēģinājumi vienlaikus sēdēt ne tikai uz diviem, bet pat vairāk krēsliem, noveduši gan pie ētiska rakstura pārkāpumiem, gan pie skandāliem un nežēlīgas attieksmes pret ar vēzi slimas meitenes vecākiem.

Inga Karlinska sevi mēģina uzdot par žurnālisti un regulāri publicē neprecīzus, nomelnojošus un tendenciozus rakstus divos interneta medijos latviešu un krievu valodā. Resursam jelgavniekiem.lv, kas sevi piesaka kā informatīvs portāls, kas piedāvā ne tikai objektīvas ziņas par Jelgavā notiekošo, bet arī svarīgākās ziņas Latvijā, nav norādīts ne izdevējs, ne īpašnieks.

“Nav pieļaujama un ir novēršama nepatiesas, sagrozītas vai maldinošā formā pasniegtas informācijas, pārspīlējuma, stereotipizācijas publiskošana un centieni tīši un aizklāti ietekmēt auditoriju,” teikts šī medija ētikas kodeksā, kuru tas savā darbībā regulāri pārkāpj. Kontaktsadaļā pieejami redaktora, reklāmas nodaļas un portāla vadītāja kontakti. Jāpiebilst, ka portāla vadītājs ir reklāmists Juris Karlinskis, kas “amatu apvienošanas kārtībā” ir arī Ingas Karlinskas vīrs.

Arī pati Inga Karlinska ir cieši sasējusies ar reklāmdevējiem, un pēc viņas patriekšanas  no “Vakara Ziņām” tika runāts, ka tieši “kājas paslīdēšana” jeb rokas pastiepšana slēpto reklāmdevēju naudas virzienā it kā bijuši iemesli, kādēļ “Vakara Ziņas” ar kaunu tika vaļā no reklāmas naudu tīkojušās žurnālistes.

Sēdēšana vienlaikus uz diviem un pat vairāk krēsliem, kuros darbošanās ir viens otram pretrunā, acīmredzami nav tikai pašreizējā viņas izpausme. Uzdodoties par žurnālisti, viņa nesmādē reklāmas tekstu un preses relīžu rakstīšanu konkrēta klienta interesēs. Nav izslēgts, ka kopdzīve ar reklāmas industrijas pārstāvi ietekmē arī viņas profesionālo darbību.

Būdama oficiāla krievvalodīgā novaja.lv resursa līdzīpašniece, Inga Karlinska iefiltrējusies arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Zemgales reģionālajā padomē, kur pat uzdienējusies līdz valdes priekšsēdētāja vietnieces statusam. Par uzņēmēju viņa sevi dēvē kopš brīža, kad, lai paglābtu no iznīcības krievisku resursu novaja.lv, viņa no laikraksta “Diena” atpirka šo mediju kopā ar vēl divām žurnālistēm. Būšana šī medija līdzīpašniecei nodrošina iespēju paust viedokli un darboties kā uzņēmējai vienā no lielākajām uzņēmējus apvienojošajā organizācijā. Tikai jājautā, vai, kad viņa raksta savus rakstus, tos paraksta neatkarīga un objektīva žurnāliste vai arī ieinteresēta biznesmene?

Taču pats trakākais viņas biogrāfijas fakts ir cūciska izturēšanās pret smagi slimās toreiz desmitgadīgās Sofijas vecākiem, pagrūžot labdarības organizācijas vārdā bērna slimības nomocītajiem vecākiem nelabvēlīgu līgumu, ar kuru viņi nevis tiktu pie labdaru saziedotās naudas, bet gan pie prāviem naudas sodiem, ja izvēlētos savam bērnam piemērotāko un labāko ārstu, nevis to, kuram saziedoto naudu novirzīt paģērēja labdarības organizācija biedrība “Labdarības lapa “Snowflake””. Pamanot neizdevīgo līgumu, kuru mēģināja uztiept it kā par labdarības organizāciju sevi uzdodošā “Snowflake” ar toreizējo valdes locekli Ingu Karlinsku, mazās Sofijas vecāki vērsās pēc palīdzības Bērnu slimnīcas fondā.

Turklāt “Snowflake” ar retu vēža veidu slimās meitenes vecākus sabiedrības acīs mēģināja nomelnot kā nepateicīgus, kuri bijuši par slinku, lai parakstītu līgumu par jau atsaucīgu un iejūtīgu cilvēku saziedotās naudas saņemšanu. Par laimi iejaucās Bērnu slimnīcas fonds ar saviem juristiem, kas palīdzēja bezpalīdzīgajiem vecākiem no viltus palīdzētājiem tikt vaļā.

Turklāt daļu no Sofijas ārstēšanai saziedotās naudas “Snowflake”, visticamāk, vienkārši iebāza kabatā, lai gan skaļi izbazūnēja, ka visu saziedoto atdos labdariem atpakaļ. Tomēr Ingas Karlinskas pārstāvētā labdarības biedrība nevis vienkārši aizskaitīja naudu atpakaļ uz kontiem, no kuriem tā nākusi, bet lika ziedotājiem rakstīt iesniegumus un lūgt naudu atskaitīt atpakaļ, un tiem, kas to neizdarīja, saziedoto naudu vienkārši neatdeva. Tiesa, tā nenonāca arī smagi slimās Sofijas ārstēšanai.

Nenoliedzami, žurnālistu uzdevums ir objektīvi uzraudzīt pie varas esošo rīcības likumību, caurspīdīgumu un nekorumpētību, tomēr ir jautājums, vai šāda persona to vispār ir tiesīga darīt.

Novērtē šo rakstu:

72
19

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...