Pagaidiet ar 9. maija svinēšanu, līdz Ukrainā netiks mocīti un nogalināti nevainīgi cilvēki

Mēs labi apzināmies, ka Kremļa karš nešķiro pēc tautības vai dzimtās valodas. Kara noziegumi, kuri pēdējā laikā ir pastrādāti Ukrainā, tikai apliecina šo faktu. Daudziem no mums arī ir bail — tāpat kā mūsu latviešu draugiem, radiem un kolēģiem.

Mums ir kauns par to, ka mūsu dzimtajā valodā tiek nodotas pavēles nogalināt, izvarot un spīdzināt. Krievijas karš Ukrainā ir mainījis to, ko nozīmē būt piederīgiem krievu kultūrai.

Latvijā dzīvo daudz krievvalodīgo — gan Krievijas pilsoņi, gan ar Krieviju nekādā veidā nesaistīti cilvēki, kuri neatbalsta šo noziedzīgo karu un visos iespējamos veidos cenšas palīdzēt Ukrainas tautai.

Taču gribam uzrunāt arī citādi domājošos Latvijas krievvalodīgos.

Tos, kuri atzīmē 9. maiju, aicinām apzināties, ka darīt to šogad Uzvaras parkā nozīmē atbalstīt karu. Jūsu ģimenes vēsture ir svarīga, un jums ir visas tiesības pieminēt karā zaudētos tuviniekus. Taču šobrīd jūs nedrīkstat ignorēt to, ka Krievijas valdība izmanto Otrā pasaules kara simbolismu jauna kara kurināšanā. Mēs lūdzam jūs — nesviniet, kamēr Ukrainā ik dienu tiek mocīti un nogalināti nevainīgi cilvēki. Pieminot savus zaudējumus, respektējiet arī citu sāpes.

Tos, kas joprojām šaubās par Krievijas armijas pastrādātajiem noziegumiem, aicinām sekot līdzi uzticamiem pasaules medijiem un kritiski uztvert informāciju, kas nāk no oficiāliem Krievijas avotiem.

Ja jums ir radi, draugi un paziņas Krievijā vai tepat Latvijā, kuri joprojām atbalsta karu vai netic liecībām par kara šausmām, runājiet ar viņiem. Dariet visu iespējamo, lai viņi nevarētu aizvērt acis un saglabāt neitralitāti, atrasties ārpus politikas un citos veidos ar klusēšanu atbalstīt Krievijas kara noziegumus.

Tai pašā laikā mums šķiet svarīgi vērsties arī pie mūsu latviešu līdzpilsoņiem — lūdzu, uzticieties mums! Neuzlūkojiet katru krieviski runājošo kā potenciālu Kremļa atbalstītāju. Jā, uz mums — cilvēkiem, kuri runā un domā krieviski, — šobrīd gulstas pavisam jauna atbildības nasta. Taču uzņemties šo atbildību un tikt ar to galā varam tikai mēs paši.

Mēs ticam, ka Latvijas nācija spēj būt vienota, cilvēkiem ar dažādu izcelsmi aizstāvot valsts kopīgās intereses.

* Olga Dragiļeva, žurnāliste

Jekaterina Firjane, uzņēmēja

Olga Procevska, uzņēmēja

Igors Gubenko, filozofs

Iļja Kozins, žurnālists

Dmitrijs Petrenko, teātra režisors

Aleksandra Zamatajeva, redaktore

Marija Vlasenko, projektu koordinatore

Anna Zaslavska, tulkotāja

Oļegs Ignatjevs, žurnālists

Deniss Hanovs, kulturologs

Jeļena Glazova, dzejniece

Platons Buravickis, komponists

Ksenija Sundejeva, mūziķe

Konstantīns Kuzikovs, mediju vadītājs

Pāvels Gognidze, uzņēmējs

Daņila Mihejevs, tulkotājs

Svetlana Pogodina, filoloģe

Viktorija Matisone, māksliniece

Deniss Ševeļovs, komunikācijas un mediju pētnieks

Anna Stroja, žurnāliste

Ilona Madesova, žurnāliste

Ksenija Koļesnikova, žurnāliste

Olga Proskurova, žurnāliste

Inese Mečinska, grāmatvede

Romāns Antonovičs, žurnālists

Jana Medova, influencere, pavārgrāmatas autore

Rita Marilova, klientu attiecību vadītāja

Alise Īlena, žurnāliste

Alina Lastovska, žurnāliste

Aleksejs Dunda, žurnālists

Antons Lopeta, žurnālists

Viktorija Puškele-Otto, žurnāliste

Antons Freimans, baletdejotājs, horeogrāfs

Aleksejs Muraško, dizainers

Anna Gurova, lokalizācijas speciāliste

Vika Eksta, māksliniece

Karīna Akišina, tulkotāja

Aleksandrs Sļadzs, ķīmiķis

Sergejs Terentjevs, mākslinieks

Anete Parkova, ķīmiķe

Maksims Jegorovs, fonda “Dots” valdes priekšsēdētājs

Viktorija Terentjeva, žurnāliste

Inna Plavoka, žurnāliste no Daugavpils

Vladislavs Andrejevs, žurnālists

Eleonora Ruzvelta, žurnāliste no Daugavpils

Aleksandrs Antipovs, žurnālists no Daugavpils

Ksenija Andrijanova

Ērika Staškeviča, žurnāliste

Dmitrijs Belovs, metinātājs, kinokritiķis

Marija Semjonova-Reinholde, literatūrzinātniece

Nadežda Solovecka, projektu vadītāja

Agnese Provejsa, lokalizācijas speciāliste

Olga Kotova, uzņēmēja

Regīna Mečinska, pensionāre

Ella Semjonova, žurnāliste

Aleksandra Fahretdinova, žurnāliste

Anastasija Djakonova, žurnāliste

Ņikita Trojanskis, epidemiologs

Aleksandrs Guzenko, komiķis

Olga Kazaka, komunikācijas speciāliste

Jeļena Sutra, uzņēmēja

Polina Šilina, žurnāliste

Deniss Čerkovskis, četrkārtējais Olimpisko spēļu dalībnieks (modernā pieccīņa)

Katerina Žeļezņaka, juriste

Valērija Storoženko, kvalitātes nodrošināšanas inženiere

Maksims Busels, aktieris

Nataļja Tkačenko, finanšu speciāliste

Natālija Šindikova, Delfi radošā direktore

Jurijs Perevoščikovs, ārsts epidemiologs

Anastasija Grigorjeva, četrkārtēja Eiropas čempione brīvajā cīņā

Vadims Ļašenko, Latvijas Futbola Federacijas prezidents

Novērtē šo rakstu: