
Pagaidiet ar 9. maija svinēšanu, līdz Ukrainā netiks mocīti un nogalināti nevainīgi cilvēki
Latvijas krievvalodīgie*08.04.2022.
Komentāri (0)
Mēs, šīs vēstules parakstītāji, nosodām Krievijas noziedzīgo karu pret Ukrainu. Mēs sērojam par katru cilvēku, kuru Ukrainā ir nogalinājusi Krievijas armija. Mums sāp katra Ukrainā zaudētā dzīvība.
Mēs labi apzināmies, ka Kremļa karš nešķiro pēc tautības vai dzimtās valodas. Kara noziegumi, kuri pēdējā laikā ir pastrādāti Ukrainā, tikai apliecina šo faktu. Daudziem no mums arī ir bail — tāpat kā mūsu latviešu draugiem, radiem un kolēģiem.
Mums ir kauns par to, ka mūsu dzimtajā valodā tiek nodotas pavēles nogalināt, izvarot un spīdzināt. Krievijas karš Ukrainā ir mainījis to, ko nozīmē būt piederīgiem krievu kultūrai.
Latvijā dzīvo daudz krievvalodīgo — gan Krievijas pilsoņi, gan ar Krieviju nekādā veidā nesaistīti cilvēki, kuri neatbalsta šo noziedzīgo karu un visos iespējamos veidos cenšas palīdzēt Ukrainas tautai.
Taču gribam uzrunāt arī citādi domājošos Latvijas krievvalodīgos.
Tos, kuri atzīmē 9. maiju, aicinām apzināties, ka darīt to šogad Uzvaras parkā nozīmē atbalstīt karu. Jūsu ģimenes vēsture ir svarīga, un jums ir visas tiesības pieminēt karā zaudētos tuviniekus. Taču šobrīd jūs nedrīkstat ignorēt to, ka Krievijas valdība izmanto Otrā pasaules kara simbolismu jauna kara kurināšanā. Mēs lūdzam jūs — nesviniet, kamēr Ukrainā ik dienu tiek mocīti un nogalināti nevainīgi cilvēki. Pieminot savus zaudējumus, respektējiet arī citu sāpes.
Tos, kas joprojām šaubās par Krievijas armijas pastrādātajiem noziegumiem, aicinām sekot līdzi uzticamiem pasaules medijiem un kritiski uztvert informāciju, kas nāk no oficiāliem Krievijas avotiem.
Ja jums ir radi, draugi un paziņas Krievijā vai tepat Latvijā, kuri joprojām atbalsta karu vai netic liecībām par kara šausmām, runājiet ar viņiem. Dariet visu iespējamo, lai viņi nevarētu aizvērt acis un saglabāt neitralitāti, atrasties ārpus politikas un citos veidos ar klusēšanu atbalstīt Krievijas kara noziegumus.
Tai pašā laikā mums šķiet svarīgi vērsties arī pie mūsu latviešu līdzpilsoņiem — lūdzu, uzticieties mums! Neuzlūkojiet katru krieviski runājošo kā potenciālu Kremļa atbalstītāju. Jā, uz mums — cilvēkiem, kuri runā un domā krieviski, — šobrīd gulstas pavisam jauna atbildības nasta. Taču uzņemties šo atbildību un tikt ar to galā varam tikai mēs paši.
Mēs ticam, ka Latvijas nācija spēj būt vienota, cilvēkiem ar dažādu izcelsmi aizstāvot valsts kopīgās intereses.
* Olga Dragiļeva, žurnāliste
Jekaterina Firjane, uzņēmēja
Olga Procevska, uzņēmēja
Igors Gubenko, filozofs
Iļja Kozins, žurnālists
Dmitrijs Petrenko, teātra režisors
Aleksandra Zamatajeva, redaktore
Marija Vlasenko, projektu koordinatore
Anna Zaslavska, tulkotāja
Oļegs Ignatjevs, žurnālists
Deniss Hanovs, kulturologs
Jeļena Glazova, dzejniece
Platons Buravickis, komponists
Ksenija Sundejeva, mūziķe
Konstantīns Kuzikovs, mediju vadītājs
Pāvels Gognidze, uzņēmējs
Daņila Mihejevs, tulkotājs
Svetlana Pogodina, filoloģe
Viktorija Matisone, māksliniece
Deniss Ševeļovs, komunikācijas un mediju pētnieks
Anna Stroja, žurnāliste
Ilona Madesova, žurnāliste
Ksenija Koļesnikova, žurnāliste
Olga Proskurova, žurnāliste
Inese Mečinska, grāmatvede
Romāns Antonovičs, žurnālists
Jana Medova, influencere, pavārgrāmatas autore
Rita Marilova, klientu attiecību vadītāja
Alise Īlena, žurnāliste
Alina Lastovska, žurnāliste
Aleksejs Dunda, žurnālists
Antons Lopeta, žurnālists
Viktorija Puškele-Otto, žurnāliste
Antons Freimans, baletdejotājs, horeogrāfs
Aleksejs Muraško, dizainers
Anna Gurova, lokalizācijas speciāliste
Vika Eksta, māksliniece
Karīna Akišina, tulkotāja
Aleksandrs Sļadzs, ķīmiķis
Sergejs Terentjevs, mākslinieks
Anete Parkova, ķīmiķe
Maksims Jegorovs, fonda “Dots” valdes priekšsēdētājs
Viktorija Terentjeva, žurnāliste
Inna Plavoka, žurnāliste no Daugavpils
Vladislavs Andrejevs, žurnālists
Eleonora Ruzvelta, žurnāliste no Daugavpils
Aleksandrs Antipovs, žurnālists no Daugavpils
Ksenija Andrijanova
Ērika Staškeviča, žurnāliste
Dmitrijs Belovs, metinātājs, kinokritiķis
Marija Semjonova-Reinholde, literatūrzinātniece
Nadežda Solovecka, projektu vadītāja
Agnese Provejsa, lokalizācijas speciāliste
Olga Kotova, uzņēmēja
Regīna Mečinska, pensionāre
Ella Semjonova, žurnāliste
Aleksandra Fahretdinova, žurnāliste
Anastasija Djakonova, žurnāliste
Ņikita Trojanskis, epidemiologs
Aleksandrs Guzenko, komiķis
Olga Kazaka, komunikācijas speciāliste
Jeļena Sutra, uzņēmēja
Polina Šilina, žurnāliste
Deniss Čerkovskis, četrkārtējais Olimpisko spēļu dalībnieks (modernā pieccīņa)
Katerina Žeļezņaka, juriste
Valērija Storoženko, kvalitātes nodrošināšanas inženiere
Maksims Busels, aktieris
Nataļja Tkačenko, finanšu speciāliste
Natālija Šindikova, Delfi radošā direktore
Jurijs Perevoščikovs, ārsts epidemiologs
Anastasija Grigorjeva, četrkārtēja Eiropas čempione brīvajā cīņā
Vadims Ļašenko, Latvijas Futbola Federacijas prezidents





Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.