Pagaidiet ar 9. maija svinēšanu, līdz Ukrainā netiks mocīti un nogalināti nevainīgi cilvēki
Latvijas krievvalodīgie*08.04.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Mēs, šīs vēstules parakstītāji, nosodām Krievijas noziedzīgo karu pret Ukrainu. Mēs sērojam par katru cilvēku, kuru Ukrainā ir nogalinājusi Krievijas armija. Mums sāp katra Ukrainā zaudētā dzīvība.
Mēs labi apzināmies, ka Kremļa karš nešķiro pēc tautības vai dzimtās valodas. Kara noziegumi, kuri pēdējā laikā ir pastrādāti Ukrainā, tikai apliecina šo faktu. Daudziem no mums arī ir bail — tāpat kā mūsu latviešu draugiem, radiem un kolēģiem.
Mums ir kauns par to, ka mūsu dzimtajā valodā tiek nodotas pavēles nogalināt, izvarot un spīdzināt. Krievijas karš Ukrainā ir mainījis to, ko nozīmē būt piederīgiem krievu kultūrai.
Latvijā dzīvo daudz krievvalodīgo — gan Krievijas pilsoņi, gan ar Krieviju nekādā veidā nesaistīti cilvēki, kuri neatbalsta šo noziedzīgo karu un visos iespējamos veidos cenšas palīdzēt Ukrainas tautai.
Taču gribam uzrunāt arī citādi domājošos Latvijas krievvalodīgos.
Tos, kuri atzīmē 9. maiju, aicinām apzināties, ka darīt to šogad Uzvaras parkā nozīmē atbalstīt karu. Jūsu ģimenes vēsture ir svarīga, un jums ir visas tiesības pieminēt karā zaudētos tuviniekus. Taču šobrīd jūs nedrīkstat ignorēt to, ka Krievijas valdība izmanto Otrā pasaules kara simbolismu jauna kara kurināšanā. Mēs lūdzam jūs — nesviniet, kamēr Ukrainā ik dienu tiek mocīti un nogalināti nevainīgi cilvēki. Pieminot savus zaudējumus, respektējiet arī citu sāpes.
Tos, kas joprojām šaubās par Krievijas armijas pastrādātajiem noziegumiem, aicinām sekot līdzi uzticamiem pasaules medijiem un kritiski uztvert informāciju, kas nāk no oficiāliem Krievijas avotiem.
Ja jums ir radi, draugi un paziņas Krievijā vai tepat Latvijā, kuri joprojām atbalsta karu vai netic liecībām par kara šausmām, runājiet ar viņiem. Dariet visu iespējamo, lai viņi nevarētu aizvērt acis un saglabāt neitralitāti, atrasties ārpus politikas un citos veidos ar klusēšanu atbalstīt Krievijas kara noziegumus.
Tai pašā laikā mums šķiet svarīgi vērsties arī pie mūsu latviešu līdzpilsoņiem — lūdzu, uzticieties mums! Neuzlūkojiet katru krieviski runājošo kā potenciālu Kremļa atbalstītāju. Jā, uz mums — cilvēkiem, kuri runā un domā krieviski, — šobrīd gulstas pavisam jauna atbildības nasta. Taču uzņemties šo atbildību un tikt ar to galā varam tikai mēs paši.
Mēs ticam, ka Latvijas nācija spēj būt vienota, cilvēkiem ar dažādu izcelsmi aizstāvot valsts kopīgās intereses.
* Olga Dragiļeva, žurnāliste
Jekaterina Firjane, uzņēmēja
Olga Procevska, uzņēmēja
Igors Gubenko, filozofs
Iļja Kozins, žurnālists
Dmitrijs Petrenko, teātra režisors
Aleksandra Zamatajeva, redaktore
Marija Vlasenko, projektu koordinatore
Anna Zaslavska, tulkotāja
Oļegs Ignatjevs, žurnālists
Deniss Hanovs, kulturologs
Jeļena Glazova, dzejniece
Platons Buravickis, komponists
Ksenija Sundejeva, mūziķe
Konstantīns Kuzikovs, mediju vadītājs
Pāvels Gognidze, uzņēmējs
Daņila Mihejevs, tulkotājs
Svetlana Pogodina, filoloģe
Viktorija Matisone, māksliniece
Deniss Ševeļovs, komunikācijas un mediju pētnieks
Anna Stroja, žurnāliste
Ilona Madesova, žurnāliste
Ksenija Koļesnikova, žurnāliste
Olga Proskurova, žurnāliste
Inese Mečinska, grāmatvede
Romāns Antonovičs, žurnālists
Jana Medova, influencere, pavārgrāmatas autore
Rita Marilova, klientu attiecību vadītāja
Alise Īlena, žurnāliste
Alina Lastovska, žurnāliste
Aleksejs Dunda, žurnālists
Antons Lopeta, žurnālists
Viktorija Puškele-Otto, žurnāliste
Antons Freimans, baletdejotājs, horeogrāfs
Aleksejs Muraško, dizainers
Anna Gurova, lokalizācijas speciāliste
Vika Eksta, māksliniece
Karīna Akišina, tulkotāja
Aleksandrs Sļadzs, ķīmiķis
Sergejs Terentjevs, mākslinieks
Anete Parkova, ķīmiķe
Maksims Jegorovs, fonda “Dots” valdes priekšsēdētājs
Viktorija Terentjeva, žurnāliste
Inna Plavoka, žurnāliste no Daugavpils
Vladislavs Andrejevs, žurnālists
Eleonora Ruzvelta, žurnāliste no Daugavpils
Aleksandrs Antipovs, žurnālists no Daugavpils
Ksenija Andrijanova
Ērika Staškeviča, žurnāliste
Dmitrijs Belovs, metinātājs, kinokritiķis
Marija Semjonova-Reinholde, literatūrzinātniece
Nadežda Solovecka, projektu vadītāja
Agnese Provejsa, lokalizācijas speciāliste
Olga Kotova, uzņēmēja
Regīna Mečinska, pensionāre
Ella Semjonova, žurnāliste
Aleksandra Fahretdinova, žurnāliste
Anastasija Djakonova, žurnāliste
Ņikita Trojanskis, epidemiologs
Aleksandrs Guzenko, komiķis
Olga Kazaka, komunikācijas speciāliste
Jeļena Sutra, uzņēmēja
Polina Šilina, žurnāliste
Deniss Čerkovskis, četrkārtējais Olimpisko spēļu dalībnieks (modernā pieccīņa)
Katerina Žeļezņaka, juriste
Valērija Storoženko, kvalitātes nodrošināšanas inženiere
Maksims Busels, aktieris
Nataļja Tkačenko, finanšu speciāliste
Natālija Šindikova, Delfi radošā direktore
Jurijs Perevoščikovs, ārsts epidemiologs
Anastasija Grigorjeva, četrkārtēja Eiropas čempione brīvajā cīņā
Vadims Ļašenko, Latvijas Futbola Federacijas prezidents
Seko mums 
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
