Pagaidiet ar 9. maija svinēšanu, līdz Ukrainā netiks mocīti un nogalināti nevainīgi cilvēki
Latvijas krievvalodīgie*08.04.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Mēs, šīs vēstules parakstītāji, nosodām Krievijas noziedzīgo karu pret Ukrainu. Mēs sērojam par katru cilvēku, kuru Ukrainā ir nogalinājusi Krievijas armija. Mums sāp katra Ukrainā zaudētā dzīvība.
Mēs labi apzināmies, ka Kremļa karš nešķiro pēc tautības vai dzimtās valodas. Kara noziegumi, kuri pēdējā laikā ir pastrādāti Ukrainā, tikai apliecina šo faktu. Daudziem no mums arī ir bail — tāpat kā mūsu latviešu draugiem, radiem un kolēģiem.
Mums ir kauns par to, ka mūsu dzimtajā valodā tiek nodotas pavēles nogalināt, izvarot un spīdzināt. Krievijas karš Ukrainā ir mainījis to, ko nozīmē būt piederīgiem krievu kultūrai.
Latvijā dzīvo daudz krievvalodīgo — gan Krievijas pilsoņi, gan ar Krieviju nekādā veidā nesaistīti cilvēki, kuri neatbalsta šo noziedzīgo karu un visos iespējamos veidos cenšas palīdzēt Ukrainas tautai.
Taču gribam uzrunāt arī citādi domājošos Latvijas krievvalodīgos.
Tos, kuri atzīmē 9. maiju, aicinām apzināties, ka darīt to šogad Uzvaras parkā nozīmē atbalstīt karu. Jūsu ģimenes vēsture ir svarīga, un jums ir visas tiesības pieminēt karā zaudētos tuviniekus. Taču šobrīd jūs nedrīkstat ignorēt to, ka Krievijas valdība izmanto Otrā pasaules kara simbolismu jauna kara kurināšanā. Mēs lūdzam jūs — nesviniet, kamēr Ukrainā ik dienu tiek mocīti un nogalināti nevainīgi cilvēki. Pieminot savus zaudējumus, respektējiet arī citu sāpes.
Tos, kas joprojām šaubās par Krievijas armijas pastrādātajiem noziegumiem, aicinām sekot līdzi uzticamiem pasaules medijiem un kritiski uztvert informāciju, kas nāk no oficiāliem Krievijas avotiem.
Ja jums ir radi, draugi un paziņas Krievijā vai tepat Latvijā, kuri joprojām atbalsta karu vai netic liecībām par kara šausmām, runājiet ar viņiem. Dariet visu iespējamo, lai viņi nevarētu aizvērt acis un saglabāt neitralitāti, atrasties ārpus politikas un citos veidos ar klusēšanu atbalstīt Krievijas kara noziegumus.
Tai pašā laikā mums šķiet svarīgi vērsties arī pie mūsu latviešu līdzpilsoņiem — lūdzu, uzticieties mums! Neuzlūkojiet katru krieviski runājošo kā potenciālu Kremļa atbalstītāju. Jā, uz mums — cilvēkiem, kuri runā un domā krieviski, — šobrīd gulstas pavisam jauna atbildības nasta. Taču uzņemties šo atbildību un tikt ar to galā varam tikai mēs paši.
Mēs ticam, ka Latvijas nācija spēj būt vienota, cilvēkiem ar dažādu izcelsmi aizstāvot valsts kopīgās intereses.
* Olga Dragiļeva, žurnāliste
Jekaterina Firjane, uzņēmēja
Olga Procevska, uzņēmēja
Igors Gubenko, filozofs
Iļja Kozins, žurnālists
Dmitrijs Petrenko, teātra režisors
Aleksandra Zamatajeva, redaktore
Marija Vlasenko, projektu koordinatore
Anna Zaslavska, tulkotāja
Oļegs Ignatjevs, žurnālists
Deniss Hanovs, kulturologs
Jeļena Glazova, dzejniece
Platons Buravickis, komponists
Ksenija Sundejeva, mūziķe
Konstantīns Kuzikovs, mediju vadītājs
Pāvels Gognidze, uzņēmējs
Daņila Mihejevs, tulkotājs
Svetlana Pogodina, filoloģe
Viktorija Matisone, māksliniece
Deniss Ševeļovs, komunikācijas un mediju pētnieks
Anna Stroja, žurnāliste
Ilona Madesova, žurnāliste
Ksenija Koļesnikova, žurnāliste
Olga Proskurova, žurnāliste
Inese Mečinska, grāmatvede
Romāns Antonovičs, žurnālists
Jana Medova, influencere, pavārgrāmatas autore
Rita Marilova, klientu attiecību vadītāja
Alise Īlena, žurnāliste
Alina Lastovska, žurnāliste
Aleksejs Dunda, žurnālists
Antons Lopeta, žurnālists
Viktorija Puškele-Otto, žurnāliste
Antons Freimans, baletdejotājs, horeogrāfs
Aleksejs Muraško, dizainers
Anna Gurova, lokalizācijas speciāliste
Vika Eksta, māksliniece
Karīna Akišina, tulkotāja
Aleksandrs Sļadzs, ķīmiķis
Sergejs Terentjevs, mākslinieks
Anete Parkova, ķīmiķe
Maksims Jegorovs, fonda “Dots” valdes priekšsēdētājs
Viktorija Terentjeva, žurnāliste
Inna Plavoka, žurnāliste no Daugavpils
Vladislavs Andrejevs, žurnālists
Eleonora Ruzvelta, žurnāliste no Daugavpils
Aleksandrs Antipovs, žurnālists no Daugavpils
Ksenija Andrijanova
Ērika Staškeviča, žurnāliste
Dmitrijs Belovs, metinātājs, kinokritiķis
Marija Semjonova-Reinholde, literatūrzinātniece
Nadežda Solovecka, projektu vadītāja
Agnese Provejsa, lokalizācijas speciāliste
Olga Kotova, uzņēmēja
Regīna Mečinska, pensionāre
Ella Semjonova, žurnāliste
Aleksandra Fahretdinova, žurnāliste
Anastasija Djakonova, žurnāliste
Ņikita Trojanskis, epidemiologs
Aleksandrs Guzenko, komiķis
Olga Kazaka, komunikācijas speciāliste
Jeļena Sutra, uzņēmēja
Polina Šilina, žurnāliste
Deniss Čerkovskis, četrkārtējais Olimpisko spēļu dalībnieks (modernā pieccīņa)
Katerina Žeļezņaka, juriste
Valērija Storoženko, kvalitātes nodrošināšanas inženiere
Maksims Busels, aktieris
Nataļja Tkačenko, finanšu speciāliste
Natālija Šindikova, Delfi radošā direktore
Jurijs Perevoščikovs, ārsts epidemiologs
Anastasija Grigorjeva, četrkārtēja Eiropas čempione brīvajā cīņā
Vadims Ļašenko, Latvijas Futbola Federacijas prezidents
Seko mums 
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
