Pagaidiet ar 9. maija svinēšanu, līdz Ukrainā netiks mocīti un nogalināti nevainīgi cilvēki
Latvijas krievvalodīgie*08.04.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Mēs, šīs vēstules parakstītāji, nosodām Krievijas noziedzīgo karu pret Ukrainu. Mēs sērojam par katru cilvēku, kuru Ukrainā ir nogalinājusi Krievijas armija. Mums sāp katra Ukrainā zaudētā dzīvība.
Mēs labi apzināmies, ka Kremļa karš nešķiro pēc tautības vai dzimtās valodas. Kara noziegumi, kuri pēdējā laikā ir pastrādāti Ukrainā, tikai apliecina šo faktu. Daudziem no mums arī ir bail — tāpat kā mūsu latviešu draugiem, radiem un kolēģiem.
Mums ir kauns par to, ka mūsu dzimtajā valodā tiek nodotas pavēles nogalināt, izvarot un spīdzināt. Krievijas karš Ukrainā ir mainījis to, ko nozīmē būt piederīgiem krievu kultūrai.
Latvijā dzīvo daudz krievvalodīgo — gan Krievijas pilsoņi, gan ar Krieviju nekādā veidā nesaistīti cilvēki, kuri neatbalsta šo noziedzīgo karu un visos iespējamos veidos cenšas palīdzēt Ukrainas tautai.
Taču gribam uzrunāt arī citādi domājošos Latvijas krievvalodīgos.
Tos, kuri atzīmē 9. maiju, aicinām apzināties, ka darīt to šogad Uzvaras parkā nozīmē atbalstīt karu. Jūsu ģimenes vēsture ir svarīga, un jums ir visas tiesības pieminēt karā zaudētos tuviniekus. Taču šobrīd jūs nedrīkstat ignorēt to, ka Krievijas valdība izmanto Otrā pasaules kara simbolismu jauna kara kurināšanā. Mēs lūdzam jūs — nesviniet, kamēr Ukrainā ik dienu tiek mocīti un nogalināti nevainīgi cilvēki. Pieminot savus zaudējumus, respektējiet arī citu sāpes.
Tos, kas joprojām šaubās par Krievijas armijas pastrādātajiem noziegumiem, aicinām sekot līdzi uzticamiem pasaules medijiem un kritiski uztvert informāciju, kas nāk no oficiāliem Krievijas avotiem.
Ja jums ir radi, draugi un paziņas Krievijā vai tepat Latvijā, kuri joprojām atbalsta karu vai netic liecībām par kara šausmām, runājiet ar viņiem. Dariet visu iespējamo, lai viņi nevarētu aizvērt acis un saglabāt neitralitāti, atrasties ārpus politikas un citos veidos ar klusēšanu atbalstīt Krievijas kara noziegumus.
Tai pašā laikā mums šķiet svarīgi vērsties arī pie mūsu latviešu līdzpilsoņiem — lūdzu, uzticieties mums! Neuzlūkojiet katru krieviski runājošo kā potenciālu Kremļa atbalstītāju. Jā, uz mums — cilvēkiem, kuri runā un domā krieviski, — šobrīd gulstas pavisam jauna atbildības nasta. Taču uzņemties šo atbildību un tikt ar to galā varam tikai mēs paši.
Mēs ticam, ka Latvijas nācija spēj būt vienota, cilvēkiem ar dažādu izcelsmi aizstāvot valsts kopīgās intereses.
* Olga Dragiļeva, žurnāliste
Jekaterina Firjane, uzņēmēja
Olga Procevska, uzņēmēja
Igors Gubenko, filozofs
Iļja Kozins, žurnālists
Dmitrijs Petrenko, teātra režisors
Aleksandra Zamatajeva, redaktore
Marija Vlasenko, projektu koordinatore
Anna Zaslavska, tulkotāja
Oļegs Ignatjevs, žurnālists
Deniss Hanovs, kulturologs
Jeļena Glazova, dzejniece
Platons Buravickis, komponists
Ksenija Sundejeva, mūziķe
Konstantīns Kuzikovs, mediju vadītājs
Pāvels Gognidze, uzņēmējs
Daņila Mihejevs, tulkotājs
Svetlana Pogodina, filoloģe
Viktorija Matisone, māksliniece
Deniss Ševeļovs, komunikācijas un mediju pētnieks
Anna Stroja, žurnāliste
Ilona Madesova, žurnāliste
Ksenija Koļesnikova, žurnāliste
Olga Proskurova, žurnāliste
Inese Mečinska, grāmatvede
Romāns Antonovičs, žurnālists
Jana Medova, influencere, pavārgrāmatas autore
Rita Marilova, klientu attiecību vadītāja
Alise Īlena, žurnāliste
Alina Lastovska, žurnāliste
Aleksejs Dunda, žurnālists
Antons Lopeta, žurnālists
Viktorija Puškele-Otto, žurnāliste
Antons Freimans, baletdejotājs, horeogrāfs
Aleksejs Muraško, dizainers
Anna Gurova, lokalizācijas speciāliste
Vika Eksta, māksliniece
Karīna Akišina, tulkotāja
Aleksandrs Sļadzs, ķīmiķis
Sergejs Terentjevs, mākslinieks
Anete Parkova, ķīmiķe
Maksims Jegorovs, fonda “Dots” valdes priekšsēdētājs
Viktorija Terentjeva, žurnāliste
Inna Plavoka, žurnāliste no Daugavpils
Vladislavs Andrejevs, žurnālists
Eleonora Ruzvelta, žurnāliste no Daugavpils
Aleksandrs Antipovs, žurnālists no Daugavpils
Ksenija Andrijanova
Ērika Staškeviča, žurnāliste
Dmitrijs Belovs, metinātājs, kinokritiķis
Marija Semjonova-Reinholde, literatūrzinātniece
Nadežda Solovecka, projektu vadītāja
Agnese Provejsa, lokalizācijas speciāliste
Olga Kotova, uzņēmēja
Regīna Mečinska, pensionāre
Ella Semjonova, žurnāliste
Aleksandra Fahretdinova, žurnāliste
Anastasija Djakonova, žurnāliste
Ņikita Trojanskis, epidemiologs
Aleksandrs Guzenko, komiķis
Olga Kazaka, komunikācijas speciāliste
Jeļena Sutra, uzņēmēja
Polina Šilina, žurnāliste
Deniss Čerkovskis, četrkārtējais Olimpisko spēļu dalībnieks (modernā pieccīņa)
Katerina Žeļezņaka, juriste
Valērija Storoženko, kvalitātes nodrošināšanas inženiere
Maksims Busels, aktieris
Nataļja Tkačenko, finanšu speciāliste
Natālija Šindikova, Delfi radošā direktore
Jurijs Perevoščikovs, ārsts epidemiologs
Anastasija Grigorjeva, četrkārtēja Eiropas čempione brīvajā cīņā
Vadims Ļašenko, Latvijas Futbola Federacijas prezidents
Seko mums 
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
Imants Freibergs bija cilvēks ar retām īpašībām, tādām, kas sevi neafišē skaļi, bet ir jūtamas ikvienam, kam laimējās viņu satikt.
Tā vēsture jau kāda - pēc WW2 dolārs kļuva par valūtu dievu, jo to balstīja zelts. ASV piederēja aptuveni 70% visa pasaules zelta. Dolārs kļuva ļoti populārs, to vajadzēja visiem, attiecīgi pamazām drukāja.
Lasu par skandālu, kas pirms dažām dienām izraisījās starp krievu politiskās emigrācijas pārstāvjiem – Vladimiru Kara-Murzu no vienas puses un Gariju Kasparovu no otras. Cēloņi – dažādas pieejas, kā cīnīties pret Putina diktatūru - militāri ar ieročiem rokās Ukrainas pusē vai legāli - cerot uz “vēlēšanām” un ‘labo krievu” miermīlīgiem protestiem. “Kam pieder Krima” ir šī konflikta atslēgas vārdi. Domāju, ka sava loma konfliktā ir arī emigrantu cīņai par Rietumu grantiem.
