Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējo mēnešu laikā aktualizējies jautājums, vai nepieciešams daļēji atjaunot robežkontroli Šengenas zonas ietvaros. Uz šo jautājumu tagad jau ir atbildējušas vairākas valstis – Austrija, Zviedrija, Norvēģija, Vācija un citas, reaģējot uz imigrācijas krīzi, ir ieviesušas pagaidu robežkontroli. Notiekošās masveida imigrācijas iemesli ir dažādi – gan bēgļu gaitas, gan ekonomiskā migrācija, izmantojot tos drošības „caurumus”, kas izgaismojušies šīs krīzes gaitā.

Esam fakta priekšā – Eiropas Savienība (ES) nespēj kontrolēt savas ārējās robežas. Situācijā, kad nespējam nosargāt ārējo robežu, iekšējas robežkontroles atjaunošana, nacionālām valstīm rūpējoties primāri par savu iedzīvotāju drošību, ir tikai pašsaprotama.

Nelegālās imigrācijas un ārējo robežu vājuma dēļ jau 2011. gadā Francijas un Itālijas premjeri iniciēja diskusiju par nepieciešamību ārkārtas apstākļos atjaunot robežkontroli Šengenas zonā, to pamatojot ar pārmērīgu imigrantu skaita palielināšanos.

Tagad, laikā, kad imigrācijas apmēri ir divdesmitkāršojušies, salīdzinot ar pagājušā gada janvāri; kad vairāku ES dalībvalstu drošības dienesti ziņo, ka migrācijas ceļus izmanto ar teroristiskajiem grupējumiem saistītas personas; kad tikai nepilni 30% no imigrantiem, kas ieradušies ES 2015.gadā, ir no kara plosītajām valstīm… Šī situācija atbilstoši ES līgumos noteiktajam ir definējama kā ārkārtas situācija, kas ļauj īstenot tos pasākumus, kas nepieciešami, lai aizsargātu savu neatkarību un valsts un tās iedzīvotāju drošību.

Parīzes teroraktus pastrādājušie ES ieradās caur Grieķiju un caur Grieķiju arī to pameta. Esam pieteikuši karu terorismam, kas ir apsveicami, bet, lai sakārtotu iekšējo vidi, jāpiesaka karš arī organizētajai noziedzībai. Nav noslēpums, ka, pateicoties nelegālo imigrantu pārvietošanas (smuggling) biznesam, ES plaukst un zeļ organizētā noziedzība – par to ziņo visas vadošās ES institūcijas -, paziņojot, ka pagājušajā gadā šie „biznesmeņi” nopelnījuši miljardu eiro.

Eiropas Savienības ārējās robežas joprojām netiek adekvāti aizsargātas – kas ir faktisks Šengenas līguma pārkāpums, starp citu -, caur Grieķiju Eiropā nu jau gadiem ieplūstot simtiem tūkstošiem imigrantu, kuru ierašanās netiek reģistrēta, kuru personas identitātes netiek noskaidrotas; ierodošās personas netiek iekļautas kopējā patvēruma meklētāju uzskaites sistēmā un masveidīgi, neregulēti pārvietojas no vienas valsts uz otru Šengenas zonas ietvaros. Nekas, par ko ES vienojusies pagājušā gada ietvaros, diemžēl nav strādājis. Apņemšanās stiprināt Frontex un ārējās robežas nav nesušas vajadzīgos rezultātus.

Jāatzīst, ka par ārējās robežas vājumu akmens metams arī mūsu dārziņā. Nav izpildīti tie mājasdarbi, kas paredzēti efektīvas un drošas Šengenas zonas funkcionēšanai – ne pie mums, ne Grieķijā, ne Itālijā, ne arī citur. Apdraudējumi, ko nes neaizsargātas robežas, ir pārāk lieli. Robežkontroles pagaidu atjaunošana, līdz situācijas normalizēšanai un reālo drošības apdraudējumu novēršanai, būtu racionāls un likumsakarīgs solis.

Drošības cena nav ES ekonomika

Līdz ar diskusiju par Šengenas zonas pagaidu „iesaldēšanu”, izskanējuši paziņojumi no EK, kas pildīti ar draudiem, ka Šengenas zonas apturēšana varētu iznīcināt ES iekšējo tirgu un pat visu eirozonu. Apokaliptiskie pareģojumi šoreiz nav īsti vietā – nav ne praktiskas, ne ekonomiskas saiknes starp Šengenas zonu un eiro vai kopīgo tirgu. Kopīgā valūta nozīmē kopīgu monetāro politiku, noteikumus un uzraudzības mehānismu bankām, kam nav nekādas saistības ar robežām. Šengenas pagaidu apturēšana arī nenozīmē muitas nodevu ieviešanu, kas varētu ietekmēt vienotā tirgus darbību. To atzīst arī ekonomikas un politikas eksperti no vadošajiem pētījumu centriem un domnīcām Eiropā – piemēram, Briselē bāzētā Eiropas Politikas pētījumu centra direktors Daniels Gross (Daniel Gross) un Žolts Darvašs (Zsolt Darvas) no domnīcas Brēgels. Vai Lielbritānija, Dānija un Rumānija – valstis, kas nav Šengenas zonas dalībvalstis – vairs neatrodas un nedarbojas kopīgajā tirgū? Jā, Šengenas apturēšana vienotajā tirgū varētu palielināt, galvenokārt, transporta izmaksas, bet, pret ES tirgus triljonos mērāmo apgrozījumu, tās būs niecīgas un tirgu būtiski neskars.

Turklāt, ieviešot papildu kontroles un drošības mehānismus dalībvalstīs, ES beidzot kvalitatīvi varēs ķerties pie vienas no apkaunojošākajām problēmām visas savienības mērogā – nelegālās nodarbinātības izskaušanas. Nelegālā nodarbinātība pašlaik sastāda 18% no visa Eiropas Savienības IKP un liela daļa šādi strādājošo ir tieši (nelegālie) imigranti – tie var būt gan bijušie patvēruma meklētāji, kam patvērums atteikts (nesenais gadījums Minhenē, kad grupa afgāņu imigrantu pēc bēgļa statusa nesaņemšanas Vācijā turpinājusi uzturēties vēl četrus gadus), gan arī nekur nereģistrēti nelegālie imigranti.

Atkāpei – par Šengenu un robežām

Šengenas zonas aizsākumi meklējami 1985.gadā, un kopš pirmo nolīgumu parakstīšanas, tajā paredzētie procesi un procedūras tiek pastāvīgi pilnveidotas. Šengena paredz ne tikai brīvu pārvietošanos, bet arī virkni kompensācijas mehānismu – nepieciešamību stiprināt ārējo robežu kontroli, izveidot un pastāvīgi uzlabot kopējo informācijas apmaiņas sistēmu (SIS un SIS II), kā arī radīt vienotas institūcijas, lai cīnītos pret starptautisko organizēto noziedzību. Līgumā ir iestrādātas tiesības dalībvalstīm arī atjaunot pagaidu robežkontroli Šengenas zonā.

Varbūt ironiski, bet Šengenas darbības formu varam pielīdzināt federālās ASV sistēmai, kur, pēc nepieciešamības, ir iespējams atjaunot robežkontroli uz štatu robežām, kas, dažādu apdraudējumu vai saasinājumu kontekstā, arī salīdzinoši regulāri ticis darīts. Arī Šengenā robežkontroles pagaidu atjaunošana nav nekas unikāls – tas ticis darīts pat 2008. gada Eiropas futbola čempionāta laikā, Šveicei atjaunojot robežkontroli ar Franciju, lai novērstu potenciālo futbola huligānu iekļūšanu valstī.

Jāatceras, ka atjaunota robežkontrole nenozīmē žogu būvēšanu – ir iespēja radīt elastīgus mehānismus; tas ir vadāms un ierobežojams process, radot atsevišķas sistēmas, kas atbalsta kravu operatīvu robežšķērsošanu, bet kontroli attiecina tikai uz cilvēkiem.

Galu galā, ir jāsaprot, kas Eiropai patlaban ir svarīgāks – drošība vai ekonomika? Jo bez drošības nav iespējama ekonomiskā attīstība. Ir skaidrs, ka pastāv bailes par „Eiropas sapņa” sagraušanu, bet vai tiešām tie būs nelieli apgrūtinājumi, nevis pieaugošā nedrošība, terorisms un bezspēcība apdraudējuma priekšā būs tie, kas sagraus vienotās Eiropas vīziju?

Eiropas ārējās robežas gan dienvidos, gan austrumos turpinās atrasties pastāvīgu drošības izaicinājumu – to turpinās nodrošināt nelegālās imigrācijas ceļi un ģeogrāfiskais tuvums teroristu bāzes punktiem. Ja tiešām nevēlamies pieredzēt pilnīgu Šengenas zonas sabrukumu, tai ir jāevolucionē uz to principu ievērošanu, kas ir noteikti tās sākotnējos līgumos. Virzību uz zonas sakārtošanu un drošības atjaunošanu varam sākt, tikai uz laiku apturot Šengenas zonas darbību, atjaunojot iekšējo kārtību un nostiprinot ārējo robežu. Iespējams, ka tad arī robežkontrole notiks tikai uz ES ārējām robežām un iekšējās atkal varēsim droši atvērt.

Pārpublicēts no nacionalaapvieniba.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vai tiek bruģēts ceļš uz kārtējo Satversmes tiesas spriedumu?

Foto2019. gada 11. oktobrī Valsts kanceleja publicējusi jauno valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu atlīdzības likumprojektu “Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums” [1] (likumprojekts), ar kuru ir plānots aizstāt pašreizējo Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu [2]. Iepazīstoties ar likumprojektu, nākas secināt, ka tiesnešu atalgojums pēc būtības nav mainīts, jo tas saglabāts līdzšinējā apmērā. Diemžēl izpildvaras ierēdņi ir meklējuši un atraduši iespējas, kā palielināt atalgojumu ierēdņiem, pilnībā ignorējot tiesu varu, proti, gan tiesnešus, gan arī tiesu darbiniekus.
Lasīt visu...

12

Apdraudēta daudzu pamatskolu pastāvēšana

FotoLatvijas Pašvaldību savienība (LPS) nosūtījusi vēstuli visām Saeimas frakcijām, paužot bažas par apdraudējumu bērnu tiesībām apmeklēt pamatskolu pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai un pašvaldību tiesībām nodrošināt izglītību, kas izriet no sagatavotajiem grozījumiem Izglītības likumā.
Lasīt visu...

21

Stumdīšanās Rīgas domē

FotoŠobrīd lielākā uzmanība tiek pievērsta valdībai un tās sagatavotajam budžeta projektam, kas nesen tika iesniegts izskatīšanai Saeimā. Ir skaidrs, ka deputāti izmantos visas iespējas, lai izstāstītu tautai, cik ļoti visi par to rūpējas. Jo īpaši skaistas un emocionāli piesātinātas runas ir sagaidāmas no opozīcijā esošajām partijām un neatkarīgajiem deputātiem, tajā skaitā no ZZS un “Saskaņas” deputātiem.
Lasīt visu...

12

Runā, ka...

FotoCilvēce vēl nav noskaidrojusi, kas vai kurš bija pirmais. Kas bija pirmais, vista vai ola? Kā bija patiesībā, kurš to redzēja?
Lasīt visu...

21

Mazās partijas būs spiestas pieņemt arī “oligarhu” ziedojumus

FotoGrozījumi politisko partiju finansēšanas likumā ir mēģinājums “iekonservēt” pašreizējo politisko eliti un izslēgt no spēles mazās partijas. Jaunais likumprojekts veicinās administratīvo resursu izmantošanu politiskajā cīņā, kas neizbēgami novedīs pie varas stagnācijas.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atraktīvā politiskā hronika: 10. oktobris

Pēc 2018.gada 6.oktobra sociāli politiskā dzīve ir ļoti intensīva. Tā tam ir jābūt. Atbilstoši tautas politiskajai gribai todien pie varas nāca...

Foto

Sarūgtināt Bordānu un atlikt partiju finansējuma pieaugumu līdz nākamās Saeimas ievēlēšanai

Aicināsim 13. Saeimas deputātus neatbalstīt sasteigtu likumprojektu, kas paredz būtisku valsts finansējuma palielinājumu politiskām partijām...

Foto

Uz kopējā fona "Repharm" ir tīri labs un valstiski nozīmīgs koncerns

Katru gadu rudenī atrodas kāds, kas raksta apskatu par šādu tēmu. "Sagadīšanās pēc” katru rudeni...

Foto

Ko gan citu darīt zaglim, kurš noķerts ar svešu maku rokā?

Šorīt notērēju pārdesmit minūtes laika, lai kļūtu par divsimt deviņdesmit un nezin kuro cilvēku, kurš...

Foto

Latvieši vairs nav "varoņu tauta", drīzāk jau kalpu un pielīdēju tauta

Politmafija Latvijā visu ir nostādījusi tā, ka nav iespējams dzīvot Latvijā un nebūt šīs mafijas...

Foto

Ziņojums par komandējumu uz Amerikas Savienotajām Valstīm no 2019.gada 22.septembra līdz 24.septembrim

Saskaņā ar Ministru prezidenta 2019.gada 19.augusta rīkojumu Nr.219 “Par Ilzes Viņķeles komandējumu” no 2019.gada...

Foto

Gribēja kā labāk, sanāca kā vienmēr

Latvijas satiksmes drošības telpā ir uzsprāgusi verbālā bumba, jo Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks paziņoja, ka no stacionāro fotoradaru sodiem...

Foto

Modernā banalitāte

Banalitāte ir oriģinalitātes trūkums, pliekanums, bezgaumīgums. Sastopama, tā teikt, arhaiska banalitāte – sen zināma un sen apnikusi banalitāte. Sastopama relatīvi jauna banalitāte – moderna...

Foto

Auniem ir jāzina, ko viņi nobada

Jebkura jauna partija mūsu valstī, kas gribēs izmainīt sapuvušo, smirdīgo oligarhu sistēmu, tiks norieta un samīdīta. Tāds pats liktenis sagaida...

Foto

Kādā veidā visiem aizbāztas mutes par Skultes gāzes termināļa afēru?

Nezināmu personu iecerētā Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa būve ir krietni nokavēta, un pašlaik tas ir cinisks...

Foto

Partijas pamodušās no miega

Izskatās, ka Latvijas politikā vasaras brīvdienas beidzot ir beigušās. Arvien aktīvāk izpaužas gan valdošās koalīcijas partijas, gan opozīcijas partijas. Līdz ar to...

Foto

Objektīvā realitāte

Ko nozīmē «objektīvs»? (Runa nav par video vai foto kameras piederumu). Ko nozīmē – būt objektīvam? Vai es, šobrīd rakstot šīs rindiņas, esmu objektīvs? Vai...

Foto

Skumīgi, bet varbūt godīgi…

Pagājusi Skolotāju diena. Kā prasta ikdienība. Nekas no aizgājušo dienu dāsno mūžu un goda plākšņu salkanās godības nav mainījies. “Gada skolotājs”, “Zelta...

Foto

Mīļie draugi, dārgie skolotāji, apsveicu jūs Skolotāju dienā

Mīļie draugi! Dārgie skolotāji! Apsveicu jūs Skolotāju dienā! Mēs visi esam izgājuši caur skolotāju rokām - mēs vispār...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: intelektuālisma iznīdēšana

XX gadsimta otrajā pusē Rietumu civilizācijā sāka ieviesties jauna vērtību sistēma. Tā kļuva masveidīga. Jaunajā vērtību sistēmā kardināli izmainās attieksme pret...

Foto

Likumpārkāpējs - valdība

Kas notiek ar iedzīvotājiem, kuri tiek pieķerti, pārkāpjot likumu? Atkarībā no likumpārkāpuma rakstura un smaguma pakāpes viņiem iestājas vai nu administratīvā vai kriminālatbildība...

Foto

Apķēzīšanas dinamika

Jau pašā sākumā tika rakstīts, ka “nācijas tēvs” centīsies apķēzīt visu, kas latviešu tautas vēsturē ir svēts. Tagad ir pienākusi kārta Latvijas Centrālajai padomei...

Foto

NMPD atbilde par pirmās palīdzības apmācību valstī

Saistībā ar Pietiek publicēto rakstu vispirms jāuzsver, ka pirmās palīdzības apmācība ir valsts pārvaldes iestādes funkcija, nevis bizness, kā...

Foto

Kā Rīgā pulcējās “Aukstā kara 2.0” zaudētāji

„Dažās valstīs ir izveidojusies īpaša akadēmisko prusaku kategorija, kas tekalē no vienas politiskās virtuves uz otru un atkārto tekstus,...

Foto

Jautrība valdošajā koalīcijā

Šķiet, ka valdošajā koalīcijā vajadzētu būt mieram un klusumam, jo valdība paziņoja, ka ir sagatavots nākamā gada budžets. Tomēr atsevišķas partijas un politiķi...

Foto

Prātojums par "labo budžetu" un "sliktajiem baņķieriem"

“PNB bankas” darbības apturēšana sagādājusi rūpestus un kreņķus tās klientiem, bet tie ir tīrie sīkumi, salīdzinot ar laikiem, kad...