Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējo mēnešu laikā aktualizējies jautājums, vai nepieciešams daļēji atjaunot robežkontroli Šengenas zonas ietvaros. Uz šo jautājumu tagad jau ir atbildējušas vairākas valstis – Austrija, Zviedrija, Norvēģija, Vācija un citas, reaģējot uz imigrācijas krīzi, ir ieviesušas pagaidu robežkontroli. Notiekošās masveida imigrācijas iemesli ir dažādi – gan bēgļu gaitas, gan ekonomiskā migrācija, izmantojot tos drošības „caurumus”, kas izgaismojušies šīs krīzes gaitā.

Esam fakta priekšā – Eiropas Savienība (ES) nespēj kontrolēt savas ārējās robežas. Situācijā, kad nespējam nosargāt ārējo robežu, iekšējas robežkontroles atjaunošana, nacionālām valstīm rūpējoties primāri par savu iedzīvotāju drošību, ir tikai pašsaprotama.

Nelegālās imigrācijas un ārējo robežu vājuma dēļ jau 2011. gadā Francijas un Itālijas premjeri iniciēja diskusiju par nepieciešamību ārkārtas apstākļos atjaunot robežkontroli Šengenas zonā, to pamatojot ar pārmērīgu imigrantu skaita palielināšanos.

Tagad, laikā, kad imigrācijas apmēri ir divdesmitkāršojušies, salīdzinot ar pagājušā gada janvāri; kad vairāku ES dalībvalstu drošības dienesti ziņo, ka migrācijas ceļus izmanto ar teroristiskajiem grupējumiem saistītas personas; kad tikai nepilni 30% no imigrantiem, kas ieradušies ES 2015.gadā, ir no kara plosītajām valstīm… Šī situācija atbilstoši ES līgumos noteiktajam ir definējama kā ārkārtas situācija, kas ļauj īstenot tos pasākumus, kas nepieciešami, lai aizsargātu savu neatkarību un valsts un tās iedzīvotāju drošību.

Parīzes teroraktus pastrādājušie ES ieradās caur Grieķiju un caur Grieķiju arī to pameta. Esam pieteikuši karu terorismam, kas ir apsveicami, bet, lai sakārtotu iekšējo vidi, jāpiesaka karš arī organizētajai noziedzībai. Nav noslēpums, ka, pateicoties nelegālo imigrantu pārvietošanas (smuggling) biznesam, ES plaukst un zeļ organizētā noziedzība – par to ziņo visas vadošās ES institūcijas -, paziņojot, ka pagājušajā gadā šie „biznesmeņi” nopelnījuši miljardu eiro.

Eiropas Savienības ārējās robežas joprojām netiek adekvāti aizsargātas – kas ir faktisks Šengenas līguma pārkāpums, starp citu -, caur Grieķiju Eiropā nu jau gadiem ieplūstot simtiem tūkstošiem imigrantu, kuru ierašanās netiek reģistrēta, kuru personas identitātes netiek noskaidrotas; ierodošās personas netiek iekļautas kopējā patvēruma meklētāju uzskaites sistēmā un masveidīgi, neregulēti pārvietojas no vienas valsts uz otru Šengenas zonas ietvaros. Nekas, par ko ES vienojusies pagājušā gada ietvaros, diemžēl nav strādājis. Apņemšanās stiprināt Frontex un ārējās robežas nav nesušas vajadzīgos rezultātus.

Jāatzīst, ka par ārējās robežas vājumu akmens metams arī mūsu dārziņā. Nav izpildīti tie mājasdarbi, kas paredzēti efektīvas un drošas Šengenas zonas funkcionēšanai – ne pie mums, ne Grieķijā, ne Itālijā, ne arī citur. Apdraudējumi, ko nes neaizsargātas robežas, ir pārāk lieli. Robežkontroles pagaidu atjaunošana, līdz situācijas normalizēšanai un reālo drošības apdraudējumu novēršanai, būtu racionāls un likumsakarīgs solis.

Drošības cena nav ES ekonomika

Līdz ar diskusiju par Šengenas zonas pagaidu „iesaldēšanu”, izskanējuši paziņojumi no EK, kas pildīti ar draudiem, ka Šengenas zonas apturēšana varētu iznīcināt ES iekšējo tirgu un pat visu eirozonu. Apokaliptiskie pareģojumi šoreiz nav īsti vietā – nav ne praktiskas, ne ekonomiskas saiknes starp Šengenas zonu un eiro vai kopīgo tirgu. Kopīgā valūta nozīmē kopīgu monetāro politiku, noteikumus un uzraudzības mehānismu bankām, kam nav nekādas saistības ar robežām. Šengenas pagaidu apturēšana arī nenozīmē muitas nodevu ieviešanu, kas varētu ietekmēt vienotā tirgus darbību. To atzīst arī ekonomikas un politikas eksperti no vadošajiem pētījumu centriem un domnīcām Eiropā – piemēram, Briselē bāzētā Eiropas Politikas pētījumu centra direktors Daniels Gross (Daniel Gross) un Žolts Darvašs (Zsolt Darvas) no domnīcas Brēgels. Vai Lielbritānija, Dānija un Rumānija – valstis, kas nav Šengenas zonas dalībvalstis – vairs neatrodas un nedarbojas kopīgajā tirgū? Jā, Šengenas apturēšana vienotajā tirgū varētu palielināt, galvenokārt, transporta izmaksas, bet, pret ES tirgus triljonos mērāmo apgrozījumu, tās būs niecīgas un tirgu būtiski neskars.

Turklāt, ieviešot papildu kontroles un drošības mehānismus dalībvalstīs, ES beidzot kvalitatīvi varēs ķerties pie vienas no apkaunojošākajām problēmām visas savienības mērogā – nelegālās nodarbinātības izskaušanas. Nelegālā nodarbinātība pašlaik sastāda 18% no visa Eiropas Savienības IKP un liela daļa šādi strādājošo ir tieši (nelegālie) imigranti – tie var būt gan bijušie patvēruma meklētāji, kam patvērums atteikts (nesenais gadījums Minhenē, kad grupa afgāņu imigrantu pēc bēgļa statusa nesaņemšanas Vācijā turpinājusi uzturēties vēl četrus gadus), gan arī nekur nereģistrēti nelegālie imigranti.

Atkāpei – par Šengenu un robežām

Šengenas zonas aizsākumi meklējami 1985.gadā, un kopš pirmo nolīgumu parakstīšanas, tajā paredzētie procesi un procedūras tiek pastāvīgi pilnveidotas. Šengena paredz ne tikai brīvu pārvietošanos, bet arī virkni kompensācijas mehānismu – nepieciešamību stiprināt ārējo robežu kontroli, izveidot un pastāvīgi uzlabot kopējo informācijas apmaiņas sistēmu (SIS un SIS II), kā arī radīt vienotas institūcijas, lai cīnītos pret starptautisko organizēto noziedzību. Līgumā ir iestrādātas tiesības dalībvalstīm arī atjaunot pagaidu robežkontroli Šengenas zonā.

Varbūt ironiski, bet Šengenas darbības formu varam pielīdzināt federālās ASV sistēmai, kur, pēc nepieciešamības, ir iespējams atjaunot robežkontroli uz štatu robežām, kas, dažādu apdraudējumu vai saasinājumu kontekstā, arī salīdzinoši regulāri ticis darīts. Arī Šengenā robežkontroles pagaidu atjaunošana nav nekas unikāls – tas ticis darīts pat 2008. gada Eiropas futbola čempionāta laikā, Šveicei atjaunojot robežkontroli ar Franciju, lai novērstu potenciālo futbola huligānu iekļūšanu valstī.

Jāatceras, ka atjaunota robežkontrole nenozīmē žogu būvēšanu – ir iespēja radīt elastīgus mehānismus; tas ir vadāms un ierobežojams process, radot atsevišķas sistēmas, kas atbalsta kravu operatīvu robežšķērsošanu, bet kontroli attiecina tikai uz cilvēkiem.

Galu galā, ir jāsaprot, kas Eiropai patlaban ir svarīgāks – drošība vai ekonomika? Jo bez drošības nav iespējama ekonomiskā attīstība. Ir skaidrs, ka pastāv bailes par „Eiropas sapņa” sagraušanu, bet vai tiešām tie būs nelieli apgrūtinājumi, nevis pieaugošā nedrošība, terorisms un bezspēcība apdraudējuma priekšā būs tie, kas sagraus vienotās Eiropas vīziju?

Eiropas ārējās robežas gan dienvidos, gan austrumos turpinās atrasties pastāvīgu drošības izaicinājumu – to turpinās nodrošināt nelegālās imigrācijas ceļi un ģeogrāfiskais tuvums teroristu bāzes punktiem. Ja tiešām nevēlamies pieredzēt pilnīgu Šengenas zonas sabrukumu, tai ir jāevolucionē uz to principu ievērošanu, kas ir noteikti tās sākotnējos līgumos. Virzību uz zonas sakārtošanu un drošības atjaunošanu varam sākt, tikai uz laiku apturot Šengenas zonas darbību, atjaunojot iekšējo kārtību un nostiprinot ārējo robežu. Iespējams, ka tad arī robežkontrole notiks tikai uz ES ārējām robežām un iekšējās atkal varēsim droši atvērt.

Pārpublicēts no nacionalaapvieniba.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kas gaidāms

Foto2018. gada nogalē bija skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rīcība labvēlīgi ietekmē ASV ekonomiku un radīti vairāk nekā četri miljoni jaunu darbavietu kopš 2017. gada janvāra. Tas ir gandrīz trīs Latvijas, ieskaitot pensionārus un zīdaiņus. Tai skaitā vairāk nekā četri simti tūkstošu jaunu darbavietu - ražošanā. Šādas tendences nebija vērojamas ASV jau sen. Arī iepriekšējo prezidentu valdīšanas laikos bija mēģinājumi palielināt darbavietu skaitu, bet tas izdevās, tikai radot vēl papildu birokrātus.
Lasīt visu...

12

Artus, neizdari kļūdu, nepievil un nepamet mani

FotoArtus, piecus gadus, gatavojot informāciju un faktus Tavām Suņu būdām un vēlāk arī Saeimas runām, iepazinu Tevi kā principiālu cilvēku. Tu man zvanīji gandrīz katru otro dienu, lai vienmēr būtu gatavs atmaskot.
Lasīt visu...

21

Ir arī laipni un atsaucīgi mediķi

FotoMūsdienās, kad ir tik daudz negatīvā, tajā skaitā par veselības aprūpē notiekošo, gribētos pateikt kādu labu vārdu ar portāla starpniecību, tādējādi uzsverot, ka tomēr notiek labas lietas, un ka mūsu valstī ir izcili mediķi.
Lasīt visu...

12

Eiropas kolonizēšana: Latvijas pieredze

FotoGadumijā apsveŗot, kas bijis svarīgākais notikums pērn Eiropā un kas visvairāk ietekmēs tās turpmākos likteņus, atbildēt ir viegli. Tas, ka turpinājās [Rietumu] Eiropas kolonizēšana ar trešās pasaules imigrantiem. Jo dēmografija ir liktenis, kā teic amerikāņu paruna. Jo Ulmaņa Latviju var darīt dēmokratisku dažos mēnešos; valsti, ko sociālisms nolaidis līdz kliņķim, var sakārtot un iedibināt kārtīgu, brīva tirgus saimniecības iekārtu dažos gados; bet iedzīvotāju sastāva maiņai, ja nav ārkārtas apstākļu, vajag gadudesmitus un paaudzes. Jo, neskaitot kaŗu un revolūciju laiku, dēmografija luncina polītiku, nevis otrādi. Lai top rakstu sērija par to (šobrīd provizoriski šķiet, ka varētu būt četri raksti).
Lasīt visu...

6

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

FotoNedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau apsveici Bičkoviča kungu vārdadienā?” Paga, paga! Augstākās tiesas priekšsēdis ir – ak, jā! – ir... Nu tak ir... Nu jā! Ivars! Bet vārdadiena Ivariem ir... 1. martā!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

Saeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir...

Foto

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

Daudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu...

Foto

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja...

Foto

Politiku vairs nevērošu, bet pievienošos Viņķelei un Pūcem, lai tiktu pie vietas Eiroparlamentā

Mani sauc Ivars Ījabs. Esmu politoloģijas profesors Latvijas Universitātē, taču žurnālisti reizēm mani...

Foto

Transformeri jeb Putas vai krējums?

Kā vienmēr iedvesmu kaut ko uzrakstīt dod pati dzīve, bet dzīve Latvijā radošam cilvēkam ir īpaši piemērota, jo materiālu pārdomām piespēlē...

Foto

Kremļa ierocis

Lai ilustrētu ne tikai mākslas, bet arī plašāk – kultūras un cilvēka attiecības, Jānis Miezītis savā grāmatā «Būt latvietim» runā par ūdeni peldošu cilvēku....

Foto

Zagšana un tautas vara

Pie neliela lauku veikaliņa pienāca bārdains vīrs, sev priekšā stumjot ķerru. No tās viņš izņēma vairākus audekla maisus un iegāja veikalā. Pārdevēja...

Foto

Nacionālā ideālisma strupceļš un humanitātes noziedzība

Ideālisms tradicionāli asociējas ar atsevišķa cilvēka garīgo pasauli. Tajā ietilpst cilvēka domas, sirdsapziņas morālā pulsācija, prāta iztēles radošie sapņi. Bez...

Foto

Kāpēc leftisti neieredz vīrišķību

Nepārtraukti skanošā leftistu mantra pauž pārliecību, ka visi ir balto vīriešu upuri, un diezgan daudzas sievietes arī dzied līdzi šim meldiņam....

Foto

Valsts "augstākā līmeņa vadītājus" par jūsu naudu turpināsim attīstīt vēl līdz pat 2022.gadam

Nepārtraukta attīstība – tas ir atslēgvārds, kas attiecas uz ikvienu mūsdienīgu cilvēku, tai...

Foto

Viņš pats sev bija varonis

Šis teksts ir mana pateicība profesoram Mavrikam Vulfsonam. Viņam šodien ir dzimšanas diena. Profesors bija un ir viens no lielākajiem cilvēkiem...

Foto

Tieši augstākā līmeņa Latvijas valsts vadītājus visvairāk demonstrē izdegšanas pazīmes

Par Valsts kancelejas organizētajiem apzinātības treniņiem “Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programmā”: apzinātības treniņi bija viena no Augstākā...

Foto

Iesniegums KNAB par Madonas novada atbildīgo amatpersonu rīcību

Ar šo vēlos informēt par Madonas novada atbildīgo amatpersonu Gunta Ķevera un Ivara Miķelsona ieņemamā amata iespējamo ļaunprātīgo...

Foto

Krievija

Lasot latviešu patriotu rakstus, bieži jālasa vai nu kādas no dzīves atrautas teorijas vai arī raksti, kuros, kā mēdz teikt datorspeciālisti, «pēc noklusējuma» mums automātiski...

Foto

Reputācijas šķidrā reputācija

Reputācijas sociālais institūts (uzstādījums, iekārtojums sabiedrībā) uz planētas nodibinājās reizē ar pirmo divu cilvēku piedzimšanu. Ievas un Ādama laikā jau bija reputācijas sociālais...

Foto

Slēptās verdzības darbības principi

Patērētāju kults, kas valda mūsdienu Rietumu pasaulē, nav brīvas sabiedrības izpausme. Tas tiek uzturēts ar mūsdienu verdzības mehānismu palīdzību....

Foto

Latvijas „sabiedriskā” radio žurnālists: ja kāds ierēdnis vai politiķis ir dusmīgs, darbs ir padarīts labi

Latvijas Žurnālistu asociācija turpina interviju sēriju mediju kritikas projekta ietvaros. Viens...

Foto

Nostāja, ka migrācija var radīt apdraudējumu Latvijas sabiedrībai, ir pretrunā žurnālistu ētikas kodeksam

Decembrī Latvijas publisko telpu sarunās par migrāciju dominēja spraiga viedokļu apmaiņa par ANO...

Foto

Vējoņa un Kučinska gadumijas uzrunas

Publicējam Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa un Ministru prezidenta Māra Kučinska gadumijas uzrunas....

Foto

Helisata

Viņa dzīvoja kaimiņos vienu māju tālāk. Veca sieviete. Ar dziļām rievām sejā, vairāk līdzīgas cirtuma rētām nekā laika pēdām. Sirmi, sirmi mati. Smaga nospiedoša gaita,...

Foto

Es balsošu pret „Vienotības” valdību un uz to aicināšu arī KPV frakciju

Esmu izlēmis - es balsošu pret Vienotības valdību un uz to aicināšu arī frakciju...

Foto

MVU žurnālistikas fakultātē bija nākamo spiegu kalve. S.V. arī?

Ideoloģiskie apsvērumi ir svarīgi, bet ne vienīgie, kādēļ VDK tik ļoti uzmanīja un pārbaudīja Maskavas Valsts universitātes...

Foto

Vai Latvija ir demokrātiska valsts un Ārlietu ministrija to zina?

Kad biju mazs, es tam ticēju. Tagad, it īpaši pēc pēdējām vēlēšanām, tam tic retais. Jo...

Foto

Vēlreiz par valsts drošību

Ja tauta ir valstsnespējīga, tautas politiskā apziņa ir nulles līmenī, tauta neciena valstisko suverenitāti un savu valsti ar prieku nodod valdīt ārpasaules...

Foto

Vēstījums 2018. gada Ziemsvētkos

Ziemsvētkus sauc par brīnumu laiku. Mēs varam pārnest mājās eglīti, skatīties uz to un domāt – lūk, brīnums! Mazā sēkliņā Dievs ir...

Foto

Bērnu galēšana... ar cirvjiem

Šis ir laiks, kad cirvju vicināšanu vismaz uz brīdi varētu nolikt malā. Vismaz attiecībā pret neaizsargātiem bērniem! Par tiem šodien būs runa. Jo...

Foto

Juta Anna nodarbojas ar mūsu partijas biedru vervēšanu VDK vislabākajā manierē un tradīcijās

Mūsu partiju šobrīd cenšas šķelt, cerot, ka mūsu partijā būs nodevēji. Ļoti aktīvi....