Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējo mēnešu laikā aktualizējies jautājums, vai nepieciešams daļēji atjaunot robežkontroli Šengenas zonas ietvaros. Uz šo jautājumu tagad jau ir atbildējušas vairākas valstis – Austrija, Zviedrija, Norvēģija, Vācija un citas, reaģējot uz imigrācijas krīzi, ir ieviesušas pagaidu robežkontroli. Notiekošās masveida imigrācijas iemesli ir dažādi – gan bēgļu gaitas, gan ekonomiskā migrācija, izmantojot tos drošības „caurumus”, kas izgaismojušies šīs krīzes gaitā.

Esam fakta priekšā – Eiropas Savienība (ES) nespēj kontrolēt savas ārējās robežas. Situācijā, kad nespējam nosargāt ārējo robežu, iekšējas robežkontroles atjaunošana, nacionālām valstīm rūpējoties primāri par savu iedzīvotāju drošību, ir tikai pašsaprotama.

Nelegālās imigrācijas un ārējo robežu vājuma dēļ jau 2011. gadā Francijas un Itālijas premjeri iniciēja diskusiju par nepieciešamību ārkārtas apstākļos atjaunot robežkontroli Šengenas zonā, to pamatojot ar pārmērīgu imigrantu skaita palielināšanos.

Tagad, laikā, kad imigrācijas apmēri ir divdesmitkāršojušies, salīdzinot ar pagājušā gada janvāri; kad vairāku ES dalībvalstu drošības dienesti ziņo, ka migrācijas ceļus izmanto ar teroristiskajiem grupējumiem saistītas personas; kad tikai nepilni 30% no imigrantiem, kas ieradušies ES 2015.gadā, ir no kara plosītajām valstīm… Šī situācija atbilstoši ES līgumos noteiktajam ir definējama kā ārkārtas situācija, kas ļauj īstenot tos pasākumus, kas nepieciešami, lai aizsargātu savu neatkarību un valsts un tās iedzīvotāju drošību.

Parīzes teroraktus pastrādājušie ES ieradās caur Grieķiju un caur Grieķiju arī to pameta. Esam pieteikuši karu terorismam, kas ir apsveicami, bet, lai sakārtotu iekšējo vidi, jāpiesaka karš arī organizētajai noziedzībai. Nav noslēpums, ka, pateicoties nelegālo imigrantu pārvietošanas (smuggling) biznesam, ES plaukst un zeļ organizētā noziedzība – par to ziņo visas vadošās ES institūcijas -, paziņojot, ka pagājušajā gadā šie „biznesmeņi” nopelnījuši miljardu eiro.

Eiropas Savienības ārējās robežas joprojām netiek adekvāti aizsargātas – kas ir faktisks Šengenas līguma pārkāpums, starp citu -, caur Grieķiju Eiropā nu jau gadiem ieplūstot simtiem tūkstošiem imigrantu, kuru ierašanās netiek reģistrēta, kuru personas identitātes netiek noskaidrotas; ierodošās personas netiek iekļautas kopējā patvēruma meklētāju uzskaites sistēmā un masveidīgi, neregulēti pārvietojas no vienas valsts uz otru Šengenas zonas ietvaros. Nekas, par ko ES vienojusies pagājušā gada ietvaros, diemžēl nav strādājis. Apņemšanās stiprināt Frontex un ārējās robežas nav nesušas vajadzīgos rezultātus.

Jāatzīst, ka par ārējās robežas vājumu akmens metams arī mūsu dārziņā. Nav izpildīti tie mājasdarbi, kas paredzēti efektīvas un drošas Šengenas zonas funkcionēšanai – ne pie mums, ne Grieķijā, ne Itālijā, ne arī citur. Apdraudējumi, ko nes neaizsargātas robežas, ir pārāk lieli. Robežkontroles pagaidu atjaunošana, līdz situācijas normalizēšanai un reālo drošības apdraudējumu novēršanai, būtu racionāls un likumsakarīgs solis.

Drošības cena nav ES ekonomika

Līdz ar diskusiju par Šengenas zonas pagaidu „iesaldēšanu”, izskanējuši paziņojumi no EK, kas pildīti ar draudiem, ka Šengenas zonas apturēšana varētu iznīcināt ES iekšējo tirgu un pat visu eirozonu. Apokaliptiskie pareģojumi šoreiz nav īsti vietā – nav ne praktiskas, ne ekonomiskas saiknes starp Šengenas zonu un eiro vai kopīgo tirgu. Kopīgā valūta nozīmē kopīgu monetāro politiku, noteikumus un uzraudzības mehānismu bankām, kam nav nekādas saistības ar robežām. Šengenas pagaidu apturēšana arī nenozīmē muitas nodevu ieviešanu, kas varētu ietekmēt vienotā tirgus darbību. To atzīst arī ekonomikas un politikas eksperti no vadošajiem pētījumu centriem un domnīcām Eiropā – piemēram, Briselē bāzētā Eiropas Politikas pētījumu centra direktors Daniels Gross (Daniel Gross) un Žolts Darvašs (Zsolt Darvas) no domnīcas Brēgels. Vai Lielbritānija, Dānija un Rumānija – valstis, kas nav Šengenas zonas dalībvalstis – vairs neatrodas un nedarbojas kopīgajā tirgū? Jā, Šengenas apturēšana vienotajā tirgū varētu palielināt, galvenokārt, transporta izmaksas, bet, pret ES tirgus triljonos mērāmo apgrozījumu, tās būs niecīgas un tirgu būtiski neskars.

Turklāt, ieviešot papildu kontroles un drošības mehānismus dalībvalstīs, ES beidzot kvalitatīvi varēs ķerties pie vienas no apkaunojošākajām problēmām visas savienības mērogā – nelegālās nodarbinātības izskaušanas. Nelegālā nodarbinātība pašlaik sastāda 18% no visa Eiropas Savienības IKP un liela daļa šādi strādājošo ir tieši (nelegālie) imigranti – tie var būt gan bijušie patvēruma meklētāji, kam patvērums atteikts (nesenais gadījums Minhenē, kad grupa afgāņu imigrantu pēc bēgļa statusa nesaņemšanas Vācijā turpinājusi uzturēties vēl četrus gadus), gan arī nekur nereģistrēti nelegālie imigranti.

Atkāpei – par Šengenu un robežām

Šengenas zonas aizsākumi meklējami 1985.gadā, un kopš pirmo nolīgumu parakstīšanas, tajā paredzētie procesi un procedūras tiek pastāvīgi pilnveidotas. Šengena paredz ne tikai brīvu pārvietošanos, bet arī virkni kompensācijas mehānismu – nepieciešamību stiprināt ārējo robežu kontroli, izveidot un pastāvīgi uzlabot kopējo informācijas apmaiņas sistēmu (SIS un SIS II), kā arī radīt vienotas institūcijas, lai cīnītos pret starptautisko organizēto noziedzību. Līgumā ir iestrādātas tiesības dalībvalstīm arī atjaunot pagaidu robežkontroli Šengenas zonā.

Varbūt ironiski, bet Šengenas darbības formu varam pielīdzināt federālās ASV sistēmai, kur, pēc nepieciešamības, ir iespējams atjaunot robežkontroli uz štatu robežām, kas, dažādu apdraudējumu vai saasinājumu kontekstā, arī salīdzinoši regulāri ticis darīts. Arī Šengenā robežkontroles pagaidu atjaunošana nav nekas unikāls – tas ticis darīts pat 2008. gada Eiropas futbola čempionāta laikā, Šveicei atjaunojot robežkontroli ar Franciju, lai novērstu potenciālo futbola huligānu iekļūšanu valstī.

Jāatceras, ka atjaunota robežkontrole nenozīmē žogu būvēšanu – ir iespēja radīt elastīgus mehānismus; tas ir vadāms un ierobežojams process, radot atsevišķas sistēmas, kas atbalsta kravu operatīvu robežšķērsošanu, bet kontroli attiecina tikai uz cilvēkiem.

Galu galā, ir jāsaprot, kas Eiropai patlaban ir svarīgāks – drošība vai ekonomika? Jo bez drošības nav iespējama ekonomiskā attīstība. Ir skaidrs, ka pastāv bailes par „Eiropas sapņa” sagraušanu, bet vai tiešām tie būs nelieli apgrūtinājumi, nevis pieaugošā nedrošība, terorisms un bezspēcība apdraudējuma priekšā būs tie, kas sagraus vienotās Eiropas vīziju?

Eiropas ārējās robežas gan dienvidos, gan austrumos turpinās atrasties pastāvīgu drošības izaicinājumu – to turpinās nodrošināt nelegālās imigrācijas ceļi un ģeogrāfiskais tuvums teroristu bāzes punktiem. Ja tiešām nevēlamies pieredzēt pilnīgu Šengenas zonas sabrukumu, tai ir jāevolucionē uz to principu ievērošanu, kas ir noteikti tās sākotnējos līgumos. Virzību uz zonas sakārtošanu un drošības atjaunošanu varam sākt, tikai uz laiku apturot Šengenas zonas darbību, atjaunojot iekšējo kārtību un nostiprinot ārējo robežu. Iespējams, ka tad arī robežkontrole notiks tikai uz ES ārējām robežām un iekšējās atkal varēsim droši atvērt.

Pārpublicēts no nacionalaapvieniba.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Prātojums par raibiem laikiem

FotoPrātoju par raibiem laikiem, gluži vai negaidīti uzkritušiem. Jutos pilnībā apradis ap mūsu sabiedrības mierīgo, bet neizbēgamo virzību uz arvien jauniem atklātības un caurspīdības krastiem. Ikkatrs viens jau esam aizpildījuši savā bankā anketu un svēti nozvērējušies, ka neesam kamieļi, ka cienījamās institūcijas kontos zagtu naudu neliksim un teroristiem nepārskaitīsim, un pārraugošās instances modri to visu pārrauga.
Lasīt visu...

21

Kur tad palika šie „riski nacionālajai drošībai”?

FotoJau vairākus mēnešus Latvijas sabiedrībai ir pieejams daļējs tā saucamo čekas maisu saturs, un atgādināšu – „kartītes” apskatei ir pieejamas ikvienam no mums. Loģisks jautājums būtu, vai kas ir mainījies pa šo laiku? Nē, pilnībā nekas, tikai sabiedrība uzzinājusi jaunus vārdus, kas savulaik tieši vai netieši ir iesaistījušies „kopīgajās” lopiskajās aktivitātēs ar PSRS KGB.
Lasīt visu...

21

Jaunās pamatšķiras un to sekmes

FotoAizvadītais XX gadsimts ir ievērojams ar kardinālu sabiedrības pārveidošanos. Zinātnes valodā sabiedrības pārveidošanos dēvē par sociālo transformāciju. XX gadsimtā būtiski izmainījās sabiedrības šķiriskā struktūra. Tas attiecas galvenokārt uz eiropeīdu civilizāciju, kaut gan analoģisks process bija sastopams arī citās civilizācijās.
Lasīt visu...

21

No visiem kaktiem lien ārā mošķi, kas vēlas mūsdienu Latviju padarīt par totalitāru zemi

FotoVai tiešām LTV izlems, kurš drīkst nomāt telpas, vadoties pēc tā, kāds viedoklis ir tam, kurš vēlas nomāt telpas? Pirmais atjaunotās Latvijas ārlietu ministrs Jānis Jurkāns mūslaikos vairs nebūs tiesīgs paust savas domas, ja viņš tās pauž nomātās LTV telpās? Vai Jurkānam tas, ko viņš vēlas paust, tagad jānes saskaņot uz Patiesības ministriju?
Lasīt visu...

21

Izglītības ministrija ir ļoti ieinteresēta aprobežotas nācijas radīšanā

FotoTas, ka katrs cenšas paķert to, kas nav piesiets vai ir slikti piesiets, zināms jau sen. Pēdējā laika izskanējusī informācija par kukuļdošanas gadījumiem ir tikai nelielā apmērā rezultējies fakts, par ko runāja un nojauta daudzi.
Lasīt visu...

6

Kamēr Jānis Sārts guļ uz NATO lauriem, Kremlis plūc augļus informācijas kaujas laukā

FotoJau kādu laiku atpakaļ līdztekus tādiem jau zināmiem formulējumiem kā bruņots konflikts un karš (konvencionāla karadarbība) parādījās vēl divi jauni termini – informatīvais karš un hibrīdkarš, kas būtībā ir sinonīmi. Visos iepriekš minētājos formulējumos viens no svarīgākajiem vārdiem ir tieši „karš”.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Augsti godātajam Latvijas Valsts prezidentam Raimondam Vējonim - par pedagogu darba samaksas pieauguma grafika izpildi

Informējam, ka Ministru kabineta (turpmāk - MK) atbalstītajā un Saeimai iesniegtajā...

Foto

Atvērtās sabiedrības nacionālās īpatnības

Atvērtās sabiedrības idejas Latvijā kļuva populāras 80. gadu beigās. Daudzi no mums uzzināja, ka pretstatā atvērtai sabiedrībai pastāv arī slēgtā sabiedrība, kuru...

Foto

Par tikumu, bērnu drošību, fizisko un garīgo veselību: iesniegums Ilgai Šuplinskai, izglītības un zinātnes ministrei

Baudām aizvien lielāku materiālo labklājību. Tomēr vērojumi viena cilvēka mūža garumā...

Foto

Dieva dāvana, svētuma deficīts un algas

Acīmredzot latviešu tautas dzīvē kā Dieva dāvanu nākas uztvert neilgo padomju periodu. XX gs. 70.gados latviešu kultūras attīstībā tika sasniegta...

Foto

Kas mūsdienu politiķiem liek vairīties no leģionāriem?

Arī šogad pie Mātes Latvijas atnāks sirmie leģionāri. Varbūt kādam rokās būs necils ziedu pušķītis, cits iztiks bez tā....

Foto

Nu sajuka vienā katlā jums tie Aivaru Skrindu īpašumi un viņu sievas...

Raksta Jums korumpētākais un mafiozākais Valsts meža dienesta organizētā grupējuma šūniņas – Daugavpils nodaļas...

Foto

Valsts meža dienests: apgalvojumi par „mežziņu mafiju” ir abstrakti, pie mums viss labākajā kārtībā

Anda Krēsliņa (attēlā) vadītā Valsts meža dienesta iekšējās kontroles sistēma strādā lieliski,...

Foto

Vitālijs Reinbahs Augstākajā tiesā atkārtoti uzvar Rīgas mēru Nilu Ušakovu

12. martā juridisko pierādījumu trūkuma dēļ ar Augstākās tiesas lēmumu tika izbeigta tiesvedība saistībā ar Rīgas...

Foto

Zagļiem un teroristiem nav nacionalitātes

Kremlis reiz cerēja, ka ar Imantas betona bloku namu pagalmā uzaugušā naivā Nila palīdzību tam izdosies pārņemt varu un kontroli Rīgā...

Foto

Kā tālāk?

Uzrakstīju jau maisu atvēršanas dienā, bet ilgi šaubījos, vai manam vārdam būs kāds svars. Nemetu akmeni pirmais. Vispār nemetu. Nezinu, cik pats būtu stiprs,...

Foto

Sācies skaistumkonkurss pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām

No 6.marta drīkst iesniegt partiju sarakstus Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Šķiet, ka šogad šīm vēlēšanām tiek pievērsta lielāka uzmanība nekā agrāk....

Foto

Lai mazinātu ekonomiskos noziegumus un krāpšanas, jāizskauž bezskaidras naudas maksājumi

Saistībā ar politiķu un VID priekšlikumiem mazināt skaidras naudas apriti, kas it kā "mazināšot ekonomiskos noziegumus",...

Foto

Visu vāciešu sterilizācija. Kaufmana plāns

„Vācieši nav cilvēki. No šā brīža vārds „vācietis” mums skan kā lāsts. No šā brīža vārds „vācietis” liek strādāt šautenes aptverei....

Foto

Vējonis uz atvadām vēlreiz mēģinās Latvijai uzdāvināt dzeguzes olu

Pašreizējais valsts prezidents Raimonds Vējonis, vadot pēdējos mēnešus savā amatā, nolēmis vēlreiz mēģināt „izbīdīt” Saeimā savu ieceri...

Foto

Pagrimuma realitāte jeb morālā poliūrija

Atkal medicīnas termins! Jā, pareizi! “Poliūrija” ir medicīnas termins. Bez tā nevarēsim iztikt. Tagad sociālajā publicistikā ir stabila situācija un stabila...

Foto

Prokuroru apsūdzība tiks pilnībā “iznīcināta”, ja kāds to vēlēsies dzirdēt

Šodien, pildot Šveices blēža Rudolfa Meroni finansiāli koruptīvo pasūtījumu un tieslietu ministra Jāņa Bordāna politisko uzstādījumu,...

Foto

Dažas ātras piezīmes par Emanuela Makrona eseju “Eiropas atdzimšanai”

Francijas prezidents Emanuels Makrons nācis klajā ar spēcīgu un skaidru redzējumu par Eiropas Savienības nākotni. Manuprāt, sen...

Foto

Eiropas atdzimšanai

Eiropas pilsoņi, ļaujiet man vērsties pie jums ne tikai vēstures un to vērtību vārdā, kas mūs vieno. Pēc dažām nedēļām Eiropas vēlēšanas kļūs izšķirošas,...

Foto

Mežonības klasifikācija, tautas mīmika un cilvēka kanons

Tagad lieliski iederas birokrātijas smalkajās aprindās iemīļotie vārdi “izaicinājums” un “risks”. Tos godam pelnījusi latviešu jaunā paaudze – tautai...

Foto

Kā trockisti radīja Eiropas LGBT kustību (Francijas piemērs), un kādi ir tās patiesie mērķi

Uz XXI gadsimta sākumu Rietumu sabiedrība ir kardināli mainījusies. Viendzimuma “laulību” legalizācija...

Foto

„Ellex Kļaviņš” atsakās no atzinuma sagatavošanas par OIK tiesiskuma izvērtējumu un iespējamo atcelšanu

Zvērinātu advokātu birojs (ZAB) Ellex Kļaviņš vienmēr ir ļoti atbildīgi izturējies pret interešu konflikta jautājumiem....

Foto

Mēs tiekam apšaudīti ar informācijas smagās artilērijas lādiņiem

Ņemot vērā dažādu apšaubāmas izcelsmes, anonīmu raksteļu parādīšanos interneta vidē un citur, gribētu ar jums par to mazliet...

Foto

Ārprātīgā eskalācija

2019.gada februāra beigās Latvijā organizētās noziedzības eskalācija (intensificēšanās) ir sasniegusi nacionāli ārprātīgu līmeni. Tas, kas notiek ar organizētās noziedzības nesodamību banku sfērā, Valsts bankas...

Foto

Viesstrādnieki kā politikas jaunais trends

Pēdējo dienu laikā vairākas partijas ir paziņojušas par saviem kandidātu sarakstiem Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Nerunājot par šo cilvēku piemērotību darbam Eiropas...

Foto

Kādam jābūt manam prezidentam

Manam prezidentam jāpiemīt spējām sniegt runu ANO varas elitei, bet arī nebaidīties paņemt rokās lāpstu. Viņam jāspēj iedvesmot gan tepat Latvijā, gan...

Foto

Reorganizācija Jelgavas stilā: ja jau reiz ko likvidējam, tad sākam ar lielu un labu skolu

Vispārzināma ir mazo skolu problēma, kurās ir maz skolēnu, skolotāju slodzes...

Foto

Labais Rīgas cars Nils

Kaut arī jau ir daudz runāts par “Saskaņas” piketu Rīgas mēra Nila Ušakova atbalstam, kas tika rīkots š.g. 9.februārī, ir interesanti pavērot...

Foto

Morālā neatlaidīgā prasība jeb nacionāli politiskais imperatīvs

Morāla neatlaidīga prasība un organiska nepieciešamība ir sastopama ne tikai ētikā atbilstoši slavenā filosofa slavenajam terminam “kategoriskais imperatīvs”. Kants...

Foto

Pieteikšanās par vainīgu

Godātā redakcija, vairs nevaru to paturēt sevī. Esmu vainīgs, atzīstos. Atzīstos pilnīgi brīvprātīgi, bez spaidiem, viltus un maldības. Nevaru gan solīties še iederīgo...

Foto

Vadoņa gaidīšanas svētki

Šovasar plānotas Latvijas prezidenta vēlēšanas, un šobrīd neviens vispār nepiemin tagadējo prezidentu Raimondu Vējoni. Liekas, ka viņa izredzes tikt ievēlētam uz otru prezidentūras...

Foto

Egils Levits ir devis neatsveramu ieguldījumu, ir vienīgais un vislabākais

Šī gada jūnijā tiks ievēlēts nākamais Latvijas Valsts prezidents. Latvija ir parlamentāra republika, kurā Valsts prezidenta...

Foto

Muļķim būt

Maz ir to, kuri spēj saprast, kas notiek, un tomēr viņiem ir svarīgi, lai tiem būtu savs viedoklis par notiekošo....

Foto

Rietumu civilizācijas krīze

Ievērojamais britu vēsturnieks Arnolds Toinbijs ir rakstījis, ka nevienas nācijas un nācijvalsts vēsturi nevar izskaidrot pašu par sevi – tas ir iespējams tikai...

Foto

Divi vienā

Lasot manas publikācijas laikrakstos no astoņdesmito gadu beigām līdz manis uzrakstītām un izdotām grāmatām, lasītāji zina, ka nespecializējos uz kādu konkrētu tematu, bet rakstu...

Foto

Trīs aktuāli izskaidrojumi un viens negaidīts secinājums

1.Nogurums no patiesības jeb patiesības destruktivitāte. Nogurums no patiesības ir realitāte. Tāds psihiskais stāvoklis ir iespējams individuālā līmenī. Iespējams...

Foto

Rīga. Vai tiešām bezceRīga?

Kādu laiku nebiju braukusi pa Rīgu, taču aizvadītajās brīvdienās pabraukāju pa vairākiem mikrorajoniem (man gan labāk patīk teikt apkaimēm). Ticiet man –...

Foto

Vai „Jaunajai Vienotībai” ir jāpilda „Vecās Vienotības” solījumi?

Izglītības un zinātnes ministrija Vienotību pārstāvošā ministra Kārļa Šadurska personā 2018.gadā apsolīja pedagogiem darba samaksas pieaugumu. Šis solījums turklāt tika...

Foto

Kam mēs esam pret

KPV LV vajadzētu sākt aizdomāties par to, lai latvieši neatceras, kā boļševiki kungu mājas dedzināja. Kam pieder valsts vēlētājiem solīto darbu izpilde -...

Foto

Linkaits izvēlas „Yandex Taxi”?

Otrdien, 12.februārī pie Satiksmes ministrijas (SM) tiek plānots protests, kas tieši vērsts pret nozares politisko vadītāju Tāli Linkaitu (Jaunā konservatīvā partija). To...

Foto

Latvietis "Saskaņas" mītiņā pie Rīgas domes

Mans paziņojums par vēlmi piedalīties „Saskaņas” mītiņā pie Rīgas domes bija izsaucis vētru ne tikai sociālajos tīklos, bet arī ģimenē...

Foto

Ģeopolitika un mūsu neapskaužamais stāvoklis

Visjaunākie notikumi Venecuēlā, saprotams, pirmkārt un galvenokārt attiecas uz šīs valsts iedzīvotājiem un nekorekti ir iejaukties ar komentāriem viņu kultūras norisēs....

Foto

Koncepcijas projekts „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

Gatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi...