Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ja 2014. gadā Latvijā zemesgrāmatās bija reģistrēti vismaz 13 darījumi ar dzīvokļiem un telpām par vismaz 800 000 eiro un 26 darījumi – par vismaz 700 000 eiro, tad šogad šie skaitļi ir attiecīgi 19 un 24. Taču, kā rāda Pietiek apkopotie dati par pagājušā gada lielākajiem darījumiem ar dzīvokļiem un telpām, lauvas tiesu no lielajiem darījumiem nodrošinājusi dzīvokļu pārdošana 3-4 jaunajos ekskluzīvajos projektos Rīgā un Jūrmalā.

1. 1,7 miljoni eiro

SIA Bulduru 19 (uzņēmumam saskaņā ar Lursoft datiem ir virkne īpašnieku, lielākais ar 45% - Kiprā reģistrētais Lovanderg Investments Limited) pagājušajā gadā slēgusi virkni līgumu par domājamo daļu pārdošanu Jūrmalā, Bulduru prospektā 19. Lielākais no tiem ir 1,7 miljonus eiro vērtais līgums ar 1959.gadā dzimušo ārvalstnieku Rubenu Dišdišjanu, kura īpašumā nonāca telpas, stāvvieta un noliktavas telpas. Šo darījumu ar miljona eiro kredītu finansēja Meridian Trade bank.

2. 1,55 miljoni eiro

Vēl viens prāvs darījums ar nekustamo īpašumu Bulduru prospektā 19, kuru realizēja SIA Bulduru 19. Pircēja bijusi Krievijas iedzīvotājai Jeļenai Borodinai piederošā SIA STS Invest, kuras īpašumā tāpat nonākušas telpas, autostāvvieta un noliktava. Šī kompānija īpašumu pirkumu veikusi bez hipotekārajiem kredītlīdzekļiem.

3. 1,41 miljons eiro

1954.gadā dzimušais Rietumu bankas akcionārs Leonīds Esterkins pērn oktobrī pārdevis 38/205 daļas no īpašuma Jūrmalā, Dzintaru prospektā 33. Pircēja bija 1948.gadā dzimusī ārvalstniece Ludmila Karlova, kas ar šī īpašuma citām domājamām daļām veikusi vēl vairākus darījumus. Īpašums kopumā sastāv no 3447 kvadrātmetriem zemes ar dzīvojamo māju, viesnīcu un nedzīvojamo ēku. Laikā, kad notikuši šie darījumi, uz īpašumu reģistrētas divas hipotēkas par labu Rietumu bankai, kurās kā ķīlas devējs norādīta 1955.gadā dzimusi ārvalstniece Bella Kupsina.

4. 1,3 miljoni eiro

Pagājušā gada jūnijā divi ārvalstnieki – 1981.gadā dzimušais Sergejs Martiņenko un 1956.gadā dzimusī Jeļena Martiņenko no SIA Jūrmalas zemes fonds nopirka domājamās daļas no viesu nama ar 2045 kvadrātmetriem zemes Jūrmalā, Dzimtenes ielā 1. Pirmais ieguva 1257/19029 domājamās daļas, bet otrā – 838/12029 daļas. Nevienā darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

5. 1,19 miljoni eiro

1989.gadā dzimusī Darja Bragina pērn novembrī nopirka 221,7 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Bulduru prospektā 33 k-2, Jūrmalā. Iepriekš tas piederēja SIA DMJ Development. Pēc darījuma no īpašuma dzēsta 609 410 latu (867 112 eiro) hipotēka, kas bija uzlikta par labu Nordea Bank Finland Plc.

6.-8. 1,05 miljoni eiro

1988.gadā dzimusī ārvalstniece Elena Lomakina pagājušā gada janvārī nopirka telpas, stāvvietu un noliktavas telpas Jūrmalā, Bulduru prospektā 19, ko pārdeva jsau pieminētā SIA Bulduru 19. Pircējai nebija nepieciešami hipotekārie kredītlīdzekļi šī īpašuma iegādei.

6.-8. 1,05 miljoni eiro

SIA Dzintaru 34 (īpašnieki – pieci Krievijas iedzīvotāji un pašmāju uzņēmēja Nataļja Rudzīte) pērn aprīlī pārdeva dzīvokli 148,6 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Elizabetes ielā 3, Rīgā. To nopirka 1974.gadā dzimusī Inga Kuzovļeva par saviem līdzekļiem.

6.-8. 1,05 miljoni eiro

Neizmantojot hipotekāros kredītlīdzekļus, 1962.gadā dzimušais Vladimirs Soha septembrī nopirka 162 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Bulduru prospektā 17 k-2, Jūrmalā. To pārdeva SIA Bulduru 17 (uzņēmumam ir virkne īpašnieku, kuru vidū lielākais ar 45% ir jau minētais Kiprā reģistrētais Lovanderg Investments Limited).

9. 1,01 miljons eiro

UPB holdinga padomes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns jūlijā nopirka 161,7 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Balasta dambī 72 jeb Ģipša fabrikā. Dzīvokli pārdeva SIA Ģipša fabrika (īpašniece – Kiprā reģistrēta ārzonas kompānija Donne Investments Limited). Pircējam nav bijis nepieciešams hipotekārais aizdevums dzīvokļa iegādei.

10. 1 miljons eiro

1966.gadā dzimušais Gintauts Kersnausks septembrī nopirka nedzīvojamās telpas 622,2 kvadrātmetru platībā Brīvības ielā 47. Tās pārdeva SIA Doma investīcijas. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

11. 0,98 miljoni eiro

Par šādu summu veselības ministrs Guntis Belēvičs maijā nopirka 156,6 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Ģipša fabrikā Balasta dambī 72, ko pārdeva SIA Ģipša fabrika. Dzīvokļa iegādei ministrs ņēmis 0,74 miljonu eiro kredītu Swedbank.

12. 0,97 miljoni eiro

Vēl viens darījums ar īpašuma Bulduru prospektā 19 domājamām daļām, ko veikusi SIA Bulduru 19, divām ārvalstu privātpersonām pārdodot 2507/73932 daļas par 969 199 eiro. 1975.gadā dzimusī Maija Bolotova ieguva 1253/73932 daļas, bet 1972.gadā dzimušais Andrejs Bolotovs - 1254/73932 domājamās daļas. Hipotekārie kredītlīdzekļi šajā darījumā nav izmantoti.

13. 0,95 miljoni eiro

Vēl viens dzīvoklis, ko SIA Bulduru 17 pārdevusi Bulduru prospektā 17. Martā par 371 kvadrātmetru liela dzīvokļa īpašnieci kļuva SIA LVP. Pēc darījuma no īpašuma dzēsta hipotēka, kas bija nostiprināta par labu SMP Bank.

14. 0,95 miljoni eiro

Par šādu cenu 1970.gadā dzimušais Deniss Korņilovs no SIA Tal Residence oktobrī nopirka 171,4 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Rīgā, Elizabetes ielā 39. Pēc darījuma no īpašuma dzēsta ķīlas zīme.

15. 0,94 miljoni eiro

Vēl viens dzīvoklis, ko pārdevusi SIA Dzintaru 34. Šoreiz pie 267 kvadrātmetrus liela dzīvokļa Elizabetes ielā 3, Rīgā tikusi ārvalstniece, 1963.gadā dzimusī Tatjana Jermolajeva. Hipotekārie kredītlīdzekļi darījumā nav izmantoti.

16. 0,85 miljoni eiro

Martā vēl vienu dzīvokli par šādu summu pārdevusi SIA Bulduru 17. 1975.gadā dzimusī Darja Lisičenko un 1974.gadā dzimušais Staņislavs Lisičenko uz pusēm nopirkuši 460 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Bulduru prospektā 17 k-2, Jūrmalā. Lai nopirktu šo īpašumu, viņiem hipotekārais kredīts nav bijis nepieciešams.

17. 0,82 miljoni eiro

Divi ārvalstnieki no SIA Bulduru 19 pērn nopirkuši 2488/73932 domājamās daļas 3895 kvadrātmetrus lielajā jaunbūvē ar atpūtas un sporta kompleksu Bulduru prospektā 19, Jūrmalā: telpas, stāvvietu un noliktavas telpas savā īpašumā ieguvuši 1945.gadā dzimušais Vladimirs Gusevs un 1976.gadā dzimušais Dmitrijs Gusevs. Viņi darījumu veikuši bez hipotekārajiem aizdevumiem.

18. 0,81 miljons eiro

273,5 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Jūrmalā, Bulduru prospektā 17 k-2 pērn maijā iegādājies SIA Mikrotīkls līdzīpašnieks Andris Riekstiņš. Dzīvokļa iegādei bijis nepieciešams kredīts, tādēļ uzņēmējs ņēmis 595 tūkstošu eiro aizņēmumu Meridian Trade Bank.

19. 0,8 miljoni eiro

Par šādu summu Britu Virdžīnu salās reģistrētā Tuney Estate S.A. pērn novembrī nopirka 1477/1000 domājamās daļas no atpūtas nama Dzintaru prospektā 50, iegūstot īpašumā divus apartamentus šajā namā – viens 172,5 kvadrātmetrus liels, bet otrs – 217,3 kvadrātmetrus liels. Tāpat pircējs ieguva divas autostāvvietas un uzglabāšanas kameru. Visu to pārdeva SIA Dzintaru 50, kas pērn pārdevusi arī citas šī nama daļas. Piemēram, oktobrī par 458 tūkstošiem eiro 1980.gadā dzimušajam ārvalstniekam Aleksandram Cvetkovam tika realizētas 790/10000 daļas no šī īpašuma, un viņš kļuva par 183 kvadrātmetrus liela dzīvokļa īpašnieku. Savukārt augustā par 437 tūkstošiem eiro 818/10000 daļas tika pārdotas 1975.gadā dzimušajam Andrejam Maļcevam, kurš kļuva par 216,9 kvadrātmetrus lielu apartamentu īpašnieku. Jūnijā 554/10000 daļas pārdotas 1962.gadā dzimušajai ārvalstniecei Mikalai Piskunou (zemesgrāmatā reģistrēta ķīla 508 tūkstošu eiro apmērā par labu pārdevējam, lai gan kā pirkuma summa reģistrēta 254 245 eiro): viņa ieguva 99,6 kvadrātmetrus lielus apartamentus. Tāpat jūnijā tika realizētas 520/10000 no šī īpašuma, kuras par 250 800 eiro iegādājās 1960.gadā dzimis ārvalstnieks Vasilijs Kločkovs, kļūstot par 92,7 kvadrātmetrus liela dzīvokļa īpašnieku.

20. 0,77 miljoni eiro

1969.gadā dzimusī Baiba Visocka pērn oktobrī nopirka no Ģipša fabrikas 148,3 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Balasta dambī 72. Dzīvokļa iegādei viņa ņēmusi 409 tūkstošu eiro kredītu DNB bankā.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Dienas Bizness.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Mums pilnīgi neparedzētām vajadzībām ļoti nepieciešami vēl divi miljoni nodokļu maksātāju naudas

FotoLatvijas Televīzija Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) 2020. gada 15. janvārī iesniegusi informatīvo ziņojumu par vidēja termiņa darbības stratēģijas (2020.-2022. gadam) ieviešanu un kapitālsabiedrības sekmīgai attīstībai nepieciešamiem priekšnoteikumiem. Ziņojumā apkopota informācija par šābrīža situāciju uzņēmumā.
Lasīt visu...

21

Intelektuālā atombumba

FotoCilvēce vēsturiski nesen ieguva atombumbu kā pagaidām efektīvāko līdzekli cilvēku fiziskajai iznīcināšanai. Taču cilvēce vēsturiski vēl nesenāk (no XX gs.70.gadiem) ieguva atombumbu  arī cilvēku garīgajai (apziņas, domāšanas, prāta, uztveres) iznīcināšanai, viņus neiznīcinot fiziski. Arī tas pagaidām ir efektīvākais līdzeklis attiecīgajā jomā. Tik efektīvs līdzeklis garīgajai iznīcināšanai nav ne reliģiskā dogmātika, ne politiski ideoloģiskā dogmātika. Šo līdzekli jāsauc par intelektuālo atombumbu.
Lasīt visu...

21

Mums būtu jāsāk uzvesties kā saprātīgiem vismaz līdz budžeta apstiprināšanai

FotoPēdējās dienās visi jau ir apjukuši no tā ziņu daudzuma, kas ar mediju un sociālo tīklu starpniecību nāk no Rīgas domes gaiteņiem. Izsekot, par ko kārtējo reizi kāds no partneriem ir apvainojies vai izteicis ultimātu, patiešām kļūst grūti, un es atvainojos rīdziniekiem par šo jucekli.
Lasīt visu...

21

2020. No Tuvajiem Austrumiem līdz Baltijai: ģeopolitiskās prognozes ASV un Irānas konflikta kontekstā

FotoĢeopolitiskās prognozes jaunajam gadam no dažādu politologu puses skan neviennozīmīgi un tās atšķiras gan pēc vektora, gan dinamisma - no globāla atomkara briesmām līdz Baltkrievijas iekļaušanai Krievijas iniciētajā “valstu savienībā”. Tomēr vairums ir vienisprātis, ka šis gads solās būt notikumiem bagāts.
Lasīt visu...

21

Pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis top necaurspīdīgi

FotoLatvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nosūtījusi vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), Latvijas Rektoru padomei, Augstākās izglītības padomei, Latvijas Universitāšu asociācijai, paužot iebildumus par necaurspīdīgo procesu, kādā top pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis. LIZDA sagatavojusi priekšlikumus augstskolu pārvaldības modeļa uzlabošanai. Priekšlikumi un iebildumi ir nosūtīti izvērtēšanai IZM.
Lasīt visu...

21

500 metru aptieku darbības ģeogrāfiskais ierobežojums jāatceļ, lai veicinātu medikamentu pieejamību un normalizētu zāļu cenas Latvijā

FotoNevalstiskā organizācija Impact 2040 vērsusies pie Valsts prezidenta, Saeimas deputātiem un Ministru kabineta ar ierosinājumiem grozījumiem noteikumos, kas regulē aptieku izvietojumu saistībā ar pēdējā laikā aktualizēto medikamentu pieejamības un to dārdzību Latvijā.
Lasīt visu...

21

Atklātā vēstule par ilgtspējīgu un gudru saimniekošanu Latvijas mežos

FotoMežs mūsdienās klāj vairāk nekā pusi Latvijas teritorijas, kas ir pēdējos 250 gados lielākā meža platība. Latvijas meža koku krājas pieaugums, proti, koksne, ko augšanas procesā saražo koki, saskaņā ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” veiktajiem pētījumiem veido apmēram 26 miljonus kubikmetru gadā, no tā izmantojam apmēram 16 līdz 17 miljonus kubikmetru, bet vismaz 6 miljoni kubikmetru koksnes atmirst citu faktoru – kukaiņu, slimību, vēja un sniega – dēļ. Tā rezultātā ik gadu koksnes krāja Latvijas mežos palielinās par aptuveni 3 līdz 4 miljoniem kubikmetru.
Lasīt visu...

12

Pašlaik galvaspilsētu vada Mata Hari, kas iepriekšējos 10 gadus veiksmīgi nēsājusi čemodānus aiz vajadzīgajiem cilvēkiem

FotoManiem kolēģiem Rīgas domē, kā man liekas, ir divas iespējas, kā pārvarēt pašreizējo krīzi. Viena - sarežģīta un godīga, otra - ātra un gļēva.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pa Latviju klīst populāra nopūta - “Galvenais, ka šoreiz ir prezidents, par kuru nav kauns”

Tas, ko esmu ievērojis un sen sapratis - cilvēkiem ārpus Latvijas...

Foto

Neredzam nekādu iemeslu, lai kaut ko mainītu partijas darbībā arī pašlaik

Ņemot vērā situāciju, kāda izveidojusies saistībā ar ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC)...

Foto

Kā Kariņa valdība iespēra zem jostas vietas Latvijai kā tiesiskai valstij

9.janvāra Saeimas plenārsēdē tika izskatīts deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam “Par valdības nespēju pamatot...

Foto

Cerību ideoloģija

Uz planētas pašlaik notiek sīva cīņa par pasaules kārtību. Cīņa notiek starp tiem, kuri vēlas dzīvot daudzpolārā pasaulē, kur pasaules kārtību nosaka vairākas spēcīgas...

Foto

IZM izteikti neieklausās profesionāļu viedoklī un nāk klajā ar nepārdomātiem priekšlikumiem

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pēdējā laikā izceļas ar dažādu noteikumu aktīvu ražošanu, bet tas...

Foto

Vai LTV izplata viltus ziņas?

6. janvārī sabiedrība uzzināja par kārtējām vadošo darbinieku iecelšanām Latvijas TV. Zīmīgi, ka pārmaiņas skārušas tieši atbildīgos par saturu. LTV pavēstīja,...

Foto

„Mediju ekspertes” Rudušas piecpadsmitā darbavieta atbilstoši viņas vektoram būs valsts televīzija

No 2020. gada 6. janvāra Latvijas Televīzijas Programmu daļas direktores pienākumus pilnā apjomā sākusi pildīt...

Foto

Laimīgā dzīve ar “suņa s...iem” un prognozēšanas rutīna

Ar svešvārdu “rutīna” neapzīmē vienīgi šablonisku darbību, kad valda ilgi trenēts un stabils, taču ne visai simpātisks automātisms....

Foto

Iniciatīva: valsts un pašvaldību autotransportu aprīkot ar GSM GPS izsekošanas ierīcēm

Brīdī, kad valstī trūkst naudas mediķiem, demogrāfijas jautājumiem, ir nepieciešams arī palūkoties, kur varētu ietaupīt...

Foto

Daudzi šeit Latvijā savā apziņā vēl nedzīvo kā Eiropā, par kuru sapņojam

Eiropa. Brīvā Eiropa. Padomju Latvijas laikā tā bija katra latvieša sapnis. Nostāsti par turīgajiem...

Foto

Valdībai jāpievērš uzmanība nepilnībām regulējumā par aptieku izvietojumu

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 18.decembrī, izskatot pieteikumu par Zāļu valsts aģentūras izsniegtām atļaujām aptiekas atvēršanai, atcēla...

Foto

Elektriskā dzīve

Pagātne ir ne tikai notikumiem, bet arī idejām. Notikums bez idejas ir ikdiena, bet notikums ar ideju kļūst par vēsturi. Pagājušā gadsimta otrajā gadu...

Foto

Pagātnes fakti tagadnei

Latvijas sabiedrības kādā daļā joprojām saglabājas speciāli iezombētais melīgais priekšstats par “perestroiku/atmodu”. Daudzi turpina slavēt tādus VDK sameistarotos pseidonacionālos mistrojumus kā LTF, LNNK,...

Foto

Lai arī pamazām, tomēr tiesiskā situācija Latvijā uzlabojas

23. decembrī Satversmes tiesa (ST) par neatbilstošu Satversmei atzinusi normu, kas liedz kriminālvajāšanai izdotam Saeimas deputātam piedalīties Saeimas...

Foto

Datu valsts inspekcijas direktore jaunu izaicinājumu priekšā

Datu valsts inspekcijas vadītāja amatā tiku iecelta 2016.gada 5.aprīlī, neilgi pirms tika pieņemta Vispārīgā datu aizsardzības regula (2016.gada 27.aprīlī)...

Foto

No kā mums lūgt svētību jeb svētība vai lāsts?

Šajos Ziemassvētkos arhibīskaps Zbigņevs Stankēvičs aicina iznīcināt ļaunumu savās dzīvēs. Šai sakarā minēšu kādu piemēru, kur no...

Foto

Objektīvais faktors

Eksistenciālajai traģēdijai, kas latviešu tautā turpinās jau gadus trīsdesmit un izteikti triumfālu pakāpi ir sasniegusi “6.oktobra paaudzē”, ir objektīvs faktors. Tāds faktors patiešām eksistē...

Foto

Notiek sorosītu bezprecedenta uzbrukums Valsts policijai

Pēdējās dienās lielu vairumu Latvijas masu mediju ir pāršalkusi ziņa, ka it kā kāda persona terorizējot un vajājot žurnālistu organizāciju Re:Baltica un...