Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ja 2014. gadā Latvijā zemesgrāmatās bija reģistrēti vismaz 13 darījumi ar dzīvokļiem un telpām par vismaz 800 000 eiro un 26 darījumi – par vismaz 700 000 eiro, tad šogad šie skaitļi ir attiecīgi 19 un 24. Taču, kā rāda Pietiek apkopotie dati par pagājušā gada lielākajiem darījumiem ar dzīvokļiem un telpām, lauvas tiesu no lielajiem darījumiem nodrošinājusi dzīvokļu pārdošana 3-4 jaunajos ekskluzīvajos projektos Rīgā un Jūrmalā.

1. 1,7 miljoni eiro

SIA Bulduru 19 (uzņēmumam saskaņā ar Lursoft datiem ir virkne īpašnieku, lielākais ar 45% - Kiprā reģistrētais Lovanderg Investments Limited) pagājušajā gadā slēgusi virkni līgumu par domājamo daļu pārdošanu Jūrmalā, Bulduru prospektā 19. Lielākais no tiem ir 1,7 miljonus eiro vērtais līgums ar 1959.gadā dzimušo ārvalstnieku Rubenu Dišdišjanu, kura īpašumā nonāca telpas, stāvvieta un noliktavas telpas. Šo darījumu ar miljona eiro kredītu finansēja Meridian Trade bank.

2. 1,55 miljoni eiro

Vēl viens prāvs darījums ar nekustamo īpašumu Bulduru prospektā 19, kuru realizēja SIA Bulduru 19. Pircēja bijusi Krievijas iedzīvotājai Jeļenai Borodinai piederošā SIA STS Invest, kuras īpašumā tāpat nonākušas telpas, autostāvvieta un noliktava. Šī kompānija īpašumu pirkumu veikusi bez hipotekārajiem kredītlīdzekļiem.

3. 1,41 miljons eiro

1954.gadā dzimušais Rietumu bankas akcionārs Leonīds Esterkins pērn oktobrī pārdevis 38/205 daļas no īpašuma Jūrmalā, Dzintaru prospektā 33. Pircēja bija 1948.gadā dzimusī ārvalstniece Ludmila Karlova, kas ar šī īpašuma citām domājamām daļām veikusi vēl vairākus darījumus. Īpašums kopumā sastāv no 3447 kvadrātmetriem zemes ar dzīvojamo māju, viesnīcu un nedzīvojamo ēku. Laikā, kad notikuši šie darījumi, uz īpašumu reģistrētas divas hipotēkas par labu Rietumu bankai, kurās kā ķīlas devējs norādīta 1955.gadā dzimusi ārvalstniece Bella Kupsina.

4. 1,3 miljoni eiro

Pagājušā gada jūnijā divi ārvalstnieki – 1981.gadā dzimušais Sergejs Martiņenko un 1956.gadā dzimusī Jeļena Martiņenko no SIA Jūrmalas zemes fonds nopirka domājamās daļas no viesu nama ar 2045 kvadrātmetriem zemes Jūrmalā, Dzimtenes ielā 1. Pirmais ieguva 1257/19029 domājamās daļas, bet otrā – 838/12029 daļas. Nevienā darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

5. 1,19 miljoni eiro

1989.gadā dzimusī Darja Bragina pērn novembrī nopirka 221,7 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Bulduru prospektā 33 k-2, Jūrmalā. Iepriekš tas piederēja SIA DMJ Development. Pēc darījuma no īpašuma dzēsta 609 410 latu (867 112 eiro) hipotēka, kas bija uzlikta par labu Nordea Bank Finland Plc.

6.-8. 1,05 miljoni eiro

1988.gadā dzimusī ārvalstniece Elena Lomakina pagājušā gada janvārī nopirka telpas, stāvvietu un noliktavas telpas Jūrmalā, Bulduru prospektā 19, ko pārdeva jsau pieminētā SIA Bulduru 19. Pircējai nebija nepieciešami hipotekārie kredītlīdzekļi šī īpašuma iegādei.

6.-8. 1,05 miljoni eiro

SIA Dzintaru 34 (īpašnieki – pieci Krievijas iedzīvotāji un pašmāju uzņēmēja Nataļja Rudzīte) pērn aprīlī pārdeva dzīvokli 148,6 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Elizabetes ielā 3, Rīgā. To nopirka 1974.gadā dzimusī Inga Kuzovļeva par saviem līdzekļiem.

6.-8. 1,05 miljoni eiro

Neizmantojot hipotekāros kredītlīdzekļus, 1962.gadā dzimušais Vladimirs Soha septembrī nopirka 162 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Bulduru prospektā 17 k-2, Jūrmalā. To pārdeva SIA Bulduru 17 (uzņēmumam ir virkne īpašnieku, kuru vidū lielākais ar 45% ir jau minētais Kiprā reģistrētais Lovanderg Investments Limited).

9. 1,01 miljons eiro

UPB holdinga padomes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns jūlijā nopirka 161,7 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Balasta dambī 72 jeb Ģipša fabrikā. Dzīvokli pārdeva SIA Ģipša fabrika (īpašniece – Kiprā reģistrēta ārzonas kompānija Donne Investments Limited). Pircējam nav bijis nepieciešams hipotekārais aizdevums dzīvokļa iegādei.

10. 1 miljons eiro

1966.gadā dzimušais Gintauts Kersnausks septembrī nopirka nedzīvojamās telpas 622,2 kvadrātmetru platībā Brīvības ielā 47. Tās pārdeva SIA Doma investīcijas. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

11. 0,98 miljoni eiro

Par šādu summu veselības ministrs Guntis Belēvičs maijā nopirka 156,6 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Ģipša fabrikā Balasta dambī 72, ko pārdeva SIA Ģipša fabrika. Dzīvokļa iegādei ministrs ņēmis 0,74 miljonu eiro kredītu Swedbank.

12. 0,97 miljoni eiro

Vēl viens darījums ar īpašuma Bulduru prospektā 19 domājamām daļām, ko veikusi SIA Bulduru 19, divām ārvalstu privātpersonām pārdodot 2507/73932 daļas par 969 199 eiro. 1975.gadā dzimusī Maija Bolotova ieguva 1253/73932 daļas, bet 1972.gadā dzimušais Andrejs Bolotovs - 1254/73932 domājamās daļas. Hipotekārie kredītlīdzekļi šajā darījumā nav izmantoti.

13. 0,95 miljoni eiro

Vēl viens dzīvoklis, ko SIA Bulduru 17 pārdevusi Bulduru prospektā 17. Martā par 371 kvadrātmetru liela dzīvokļa īpašnieci kļuva SIA LVP. Pēc darījuma no īpašuma dzēsta hipotēka, kas bija nostiprināta par labu SMP Bank.

14. 0,95 miljoni eiro

Par šādu cenu 1970.gadā dzimušais Deniss Korņilovs no SIA Tal Residence oktobrī nopirka 171,4 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Rīgā, Elizabetes ielā 39. Pēc darījuma no īpašuma dzēsta ķīlas zīme.

15. 0,94 miljoni eiro

Vēl viens dzīvoklis, ko pārdevusi SIA Dzintaru 34. Šoreiz pie 267 kvadrātmetrus liela dzīvokļa Elizabetes ielā 3, Rīgā tikusi ārvalstniece, 1963.gadā dzimusī Tatjana Jermolajeva. Hipotekārie kredītlīdzekļi darījumā nav izmantoti.

16. 0,85 miljoni eiro

Martā vēl vienu dzīvokli par šādu summu pārdevusi SIA Bulduru 17. 1975.gadā dzimusī Darja Lisičenko un 1974.gadā dzimušais Staņislavs Lisičenko uz pusēm nopirkuši 460 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Bulduru prospektā 17 k-2, Jūrmalā. Lai nopirktu šo īpašumu, viņiem hipotekārais kredīts nav bijis nepieciešams.

17. 0,82 miljoni eiro

Divi ārvalstnieki no SIA Bulduru 19 pērn nopirkuši 2488/73932 domājamās daļas 3895 kvadrātmetrus lielajā jaunbūvē ar atpūtas un sporta kompleksu Bulduru prospektā 19, Jūrmalā: telpas, stāvvietu un noliktavas telpas savā īpašumā ieguvuši 1945.gadā dzimušais Vladimirs Gusevs un 1976.gadā dzimušais Dmitrijs Gusevs. Viņi darījumu veikuši bez hipotekārajiem aizdevumiem.

18. 0,81 miljons eiro

273,5 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Jūrmalā, Bulduru prospektā 17 k-2 pērn maijā iegādājies SIA Mikrotīkls līdzīpašnieks Andris Riekstiņš. Dzīvokļa iegādei bijis nepieciešams kredīts, tādēļ uzņēmējs ņēmis 595 tūkstošu eiro aizņēmumu Meridian Trade Bank.

19. 0,8 miljoni eiro

Par šādu summu Britu Virdžīnu salās reģistrētā Tuney Estate S.A. pērn novembrī nopirka 1477/1000 domājamās daļas no atpūtas nama Dzintaru prospektā 50, iegūstot īpašumā divus apartamentus šajā namā – viens 172,5 kvadrātmetrus liels, bet otrs – 217,3 kvadrātmetrus liels. Tāpat pircējs ieguva divas autostāvvietas un uzglabāšanas kameru. Visu to pārdeva SIA Dzintaru 50, kas pērn pārdevusi arī citas šī nama daļas. Piemēram, oktobrī par 458 tūkstošiem eiro 1980.gadā dzimušajam ārvalstniekam Aleksandram Cvetkovam tika realizētas 790/10000 daļas no šī īpašuma, un viņš kļuva par 183 kvadrātmetrus liela dzīvokļa īpašnieku. Savukārt augustā par 437 tūkstošiem eiro 818/10000 daļas tika pārdotas 1975.gadā dzimušajam Andrejam Maļcevam, kurš kļuva par 216,9 kvadrātmetrus lielu apartamentu īpašnieku. Jūnijā 554/10000 daļas pārdotas 1962.gadā dzimušajai ārvalstniecei Mikalai Piskunou (zemesgrāmatā reģistrēta ķīla 508 tūkstošu eiro apmērā par labu pārdevējam, lai gan kā pirkuma summa reģistrēta 254 245 eiro): viņa ieguva 99,6 kvadrātmetrus lielus apartamentus. Tāpat jūnijā tika realizētas 520/10000 no šī īpašuma, kuras par 250 800 eiro iegādājās 1960.gadā dzimis ārvalstnieks Vasilijs Kločkovs, kļūstot par 92,7 kvadrātmetrus liela dzīvokļa īpašnieku.

20. 0,77 miljoni eiro

1969.gadā dzimusī Baiba Visocka pērn oktobrī nopirka no Ģipša fabrikas 148,3 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Balasta dambī 72. Dzīvokļa iegādei viņa ņēmusi 409 tūkstošu eiro kredītu DNB bankā.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Dienas Bizness.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Van Gog, noliec pindzeles un ej strādāt?

FotoDaudzi impresionisma aizsācēji nevarēja nopelnīt, un, pēc mūsu finanšu ministra Reira ieteiktā, mums varbūt nebūtu impresionisma un citu ģēniju, bet būtu kādi ierindas darbinieki vai pašnāvnieki.
Lasīt visu...

21

Ministru prezidentam es ieteiktu uzlikt respiratoru arī tad, kad ļoti gribas izlikties par mediķi un izteikties

FotoEs labprāt nēsāju masku slimnīcā un intensīvās terapijas nodaļā vai operāciju zālē bez maskas neietu. Man nav grūti uzlikt masku arī veikalā un vilcienā, bet neredzu jēgu, jo no vīrusa maska nesargā gandrīz nemaz.
Lasīt visu...

21

Par pulksteņa grozīšanu

FotoReizi gadā grozīt pulksteni un pāriet uz tā saukto vasaras laiku ir deviņpadsmitā gadsimta ideja, kuru pirmo reizi piedāvāja vīrs, vārdā Džordžs Hudzons, kurš aizrāvās ar vaboļu un insektu kolekcionēšanu. Hudzonam ļoti gribējās, lai pēc darba viņam atliek vairāk dienasgaismas stundu savam hobijam.
Lasīt visu...

3

Es visu izdarīju lieliski, bet tagad atbildība jāuzņemas valdībai kopumā un premjeram kā komandas kapteinim

FotoLai kuram no uzskatiem piekrītat – SARS-CoV-2 vīrusa izplatības spējš pieaugums rudenī visā Eiropā un citur pasaulē ir otrais vilnis vai pirmā viļņa turpinājums, pēc mierīgas vasaras atkal kāpj inficēto un saslimušo skaits, un valstis spiestas atgriezties pie ierobežojumiem. Kumulatīvā 14 dienu incidence uz 100 tūkstošiem iedzīvotājiem Eiropā 25.oktobrī zem rādītāja 100 bija vien 5 valstīs, Latviju ieskaitot. Vidējais ES/EEZ un UK rādītājs – 249,8 (23.10.).
Lasīt visu...

21

Vilks vai lācis? Jeb maskas - sociālā kontrole?

FotoIedomāsimies, ir jauks pavasara rīts, jūs esat pārvācies jaunā dzīvoklī un, mīkstās čībās sēžot jaunajā dīvānā, glaudāt savu kaķi. Pēkšņi aiz sienas sākas neganta bļaušana, trauku sišana, jūs satraukts izskrienat un zvanāt pie durvīm - kas lēcies? Durvis atver kāda samiegojusies seja un norūc - ko jūs te meklējat, esat no policijas? Ar laiku pie šiem trokšņiem jūs pierodat un cenšaties nepievērst uzmanību, jo tur taču dzīvo histēriski kaimiņi.
Lasīt visu...

21

Gudrie mācās no citu kļūdām, „gobzemieši” — no savējām: COVID-19 Krievijā

FotoŠoreiz būs stāsts nevis par sen jau visiem apnikušo Aldi Gobzemu, Ciekura muļķībām, Pļaviņa folijas cepurītēm vai Jeremejeva paranoju, bet gan par COVID-19 nāves izkapti darbībā Krievijas plašajos laukos.
Lasīt visu...

12

Par tomiem lūšiem un citiem alkoholiķiem – baznīcas vajātājiem

FotoNesen zināmās aprindās pazīstamās cehs.lv radošais direktors Toms Lūsis atbilstoši savai „humora” izjūtai „izjokoja” baznīcas darbību ierobežojumu laikā, kas saistīti ar Covid19. Citiem vārdiem sakot, Toms uzsāka nodarboties ar ļoti ienesīgu un šodien ļoti populāru darbību - baznīcas vajāšanu.
Lasīt visu...

21

Maskēt kopējo atbildību

FotoAizvakar Ministru kabinets vienojās, ka par mutes un deguna aizsegu nelietošanu sabiedriskās vietās varēs piemērot sodu līdz 50 eiro apmērā. Lai šīs izmaiņas varētu stāties spēkā, Saeimai jāapstiprina grozījumi COVID-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā. Likumprojekts skatīšanai Saeimā tika virzīts steidzamības kārtā, un par tā nodošanu komisijām nobalsojām šorīt. Līdz šim visi ar pandēmijas ierobežošanu saistītie priekšlikumi Saeimā tika izskatīti patiešām steidzamības kārtā — tajā pašā dienā, apzinoties, ka runa ir par sabiedrības veselību un kavēšanās šeit neder.
Lasīt visu...

21

Kurš pēdējais izslēgs gaismu nelielajās pašvaldībās?

FotoRudens tradicionāli ir laiks, kad zemnieka sētā apcirkņi tiek pildīti ar vasaras sezonā sarūpēto. Ja gads ir bijis labs, tad saimnieks uz gaidāmo ziemu raugās ar zināmu optimismu, ja slikts – savelk jostu ciešāk. Pavisam sliktā jākar zobi vadzī. Savukārt pašvaldībām lapkritis ir laiks, kad jāatsāk ikgadējā cīkstēšanās par tām atvēlēto finansējumu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

“Ganāmpulkam” pieaugot, aug pieprasījums pēc “ganītājiem”

Koronavīruss ir izraisījis ne mazums diskusiju un viedokļu sadursmju gan speciālistu aprindās, gan sabiedrībā. Taču arvien biežāk parādās atsevišķi eksperti...

Foto

Jautājums – kāda ir C19 Pasakas morāle? Kāds ir Lāsts?

Uz kādas vientuļas salas vārdā Pasaule dzīvoja 100 ciltis (Valstis), kuras vadīja Valdnieki, un viens Burvis...

Foto

Signāls

Vai maskas lietošana pēc koloniālās pārvaldes lēmuma ir medicīniski pamatota? Drīzāk nē nekā jā. Kādēļ tad cilvēki liek uz sejas to? Jo viņiem ir bailes....

Foto

Maskai nav nekāda sakara ar valdības gāšanu

Reāli fakti - Covid19 ir lipīgs, paaugstinās temperatūra, pazūd oža, bezspēks utt. Iespējams, daudzi jau ir pārslimojuši bez acīmredzamiem...

Foto

Nevienam nevajadzētu būt tiesībām lemt par cita cilvēka dzīves vērtību

Šogad ir apritējuši 10 gadi, kopš Latvijas Republikā ir stājies spēkā likums “Par Konvenciju par personu...

Foto

Krīzes brīdī pacientus šķiros…

Tātad Latvija tagad ieviesīs praksi, kādu it kā pielieto daudzās pasaules valstīs, kad krīzes apstākļos šķiro pacientus – kurus ir vērts ārstēt,...

Foto

Priekšlikumi Latvijas Republikas Ministru prezidentam K.A. Kariņam: ierosinu pilnībā pārtraukt jaunu klientu ievietošanu valsts sociālās aprūpes centros

Viena no tiesībsarga funkcijām ir veicināt privātpersonas cilvēktiesību aizsardzību...

Foto

Nevis masku nēsāšana, bet gan C19 pneimonija ierobežo tavu brīvību

Vai man ir pazīstamie, kuri slimo vai ir miruši no C19** infekcijas? Vai tas, ka es...

Foto

Covid19 spilgti izgaismojis melnus plankumus Latvijas medicīnā, bet, iespējams, krīze Baltkrievijā pavēra ceļu to lāpīšanai

Kaut arī no 3. jūnija oficiāli ir pieejami visi valsts apmaksātie...

Foto

Krievijas KDLO dienas ir skaitītas: Putina 5. pants nedarbojas

Nav noslēpums, ka Kaukāzs vienmēr ir bijis ne visai sagremojams kumoss ne tikai cara laiku Kremlim, bet...

Foto

Taksometru sektorā ēnu ekonomika zeļ un plaukst

Kurš gan nav pieradis, ka politiķi sola, pēc tam atkal sola un tad jau politiķi mainās – pirmo solītāju...

Foto

Satversmes tiesa lēmusi atcelt iepriekšējo praksi, piedzenot parādus un kompensācijas par bojātiem dabasgāzes skaitītājiem

Jau šī gada martā sabiedrība tika informēta par spriedumu, kurā Satversmes tiesa...