Paiet pāris mēneši, un Viņķele ierunājas par iespēju iegādāties „nevajadzīgo un neefektīvo” termovizieri
PIETIEK03.03.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ir pagājuši jau vairāk nekā divi mēneši, kopš parādījās ziņas par koronavīrusa infekcijas uzliesmojumu Ķīnā, un nu arī veselības ministre Ilze Viņķele ir ierunājusies par iespēju lidostā Rīga iegādāties ierīci temperatūras attālinātai mērīšanai – termovizieri, kas iepriekš tika saukāts par „nevajadzīgu un neefektīvu”. Pietiek šodien publicē Veselības ministrijas „plānotās turpmākās aktivitātes”, kas tika prezentētas pēdējā Krīzes vadības padomes sēdē, - to vidū ir pat cīņa pret „nepamatotu cenu celšanu”, un tāpat pirmoreiz skaidri atzīts, ka „var strauji pieaugt pacientu skaits”.
Plānotās turpmākās aktivitātes
SPKC, NMPD un VM turpinās sekot epidemioloģiskās situācijas attīstībai un PVO ieteikumiem, kā arī citu valstu veiktajiem pasākumiem saistībā ar jaunā koronavīrusa izraisīto COVID-19 infekcijas uzliesmojumu, un sniegs atbilstošu informāciju starptautiskām organizācijām (Pasaules Veselības organizācija, Eiropas Savienības institūcijas u.c.) un citām valstīm, īpaši, kaimiņvalstīm.
Ņemot vērā to, ka informācija par pasākumiem, kas veikti Latvijā, lai ierobežotu COVID-19 infekcijas izplatīšanos, tiek pieprasīta dažādām nozarēm, būtu nepieciešams veikt koordinētu un savlaicīgu informācijas sniegšanu. Vienlaikus nepieciešams izveidot starpinstitūciju koordinācijas ekspertu grupu, lai nodrošinātu starpinstitūciju sadarbību un koordinētu rīcību, īstenojot epidemioloģiskās drošības preventīvo, gatavības, reaģēšanas, kā arī iespējamo seku likvidēšanas pasākumu kopumu.
Ļoti liela nozīme ir sabiedrības informētībai par piesardzības pasākumiem, speciālistu ieteikumiem dažādām mērķgrupām, aktuālo epidemioloģisko situāciju, līdz ar to VM, SPKC un NMPD plāno turpināt nodrošināt sabiedrības informēšanas pasākumus, kā arī katru dienu aktuālo informāciju sniegt koncentrētā veidā faktu lapā. Ne mazāk būtiski ir iedzīvotājiem, darba devējiem ievērot izstrādātās rekomendācijas, kā arī masu pasākumu organizētājiem un pulcēšanās vietu īpašniekiem izvērtēt nepieciešamību organizēt masu pasākumus, ņemot vērā epidemioloģiskās situācijas attīstības gaitu.
Ņemot vērā to, ka normatīvajos aktos ir noteiktas prasības attiecībā uz individuālo aizsardzības līdzekļu nodrošināšanu ārstniecības iestādēs, kā arī individuālo aizsardzības līdzekļu nepieciešamību ārstniecības personām, sniedzot veselības aprūpes pakalpojumus iedzīvotājiem ar aizdomām par COVID-19 infekciju, pieaugot pacientu skaitam, būtu nepieciešams primāri ar individuālās aizsardzības līdzekļiem nodrošināt ārstniecības personu, kuras iesaistītas epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanā, kā arī nodrošināt to esamības un izmantošanas kontroli.
Nepieciešams izskatīt pamatojumu un iespēju lidostā “Rīga” iegādāties termovizieri.
Ņemot vērā vīrusa inkubācijas periodu būtu atbalstāma šāda darbnespējas lapu izsniegšanas kārtība:
1. pieaugušajiem, kuri atgriezušies no COVID-19 infekcijas skartajām teritorijām un kuriem nav nekādu infekcijas slimību pazīmju, 14 dienas no atgriešanās brīža Latvijā tiek rekomendēts veikt veselības stāvokļa novērtējumu, tai skaitā mērot ķermeņa temperatūru divas reizes dienā. Šajos gadījumos vesela cilvēka izolācija mājās nav nepieciešama un darbnespējas lapa netiek izsniegta, izņemot gadījumus, ja persona strādā ārstniecības iestādē, sociālās aprūpes iestādē vai izglītības iestādē (personai tiek piemērota 4.punktā noteiktā kārtība). Ja personai 14 dienu laikā parādās akūtas respiratoras infekcijas slimības pazīmes, personai ir telefoniski jāsazinās ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu (turpmāk – NMPD) – zvanot pa tālruni 113. NMPD organizēs personas laboratorisko izmeklēšanu;
2. bērniem, kuri ir atgriezušies no COVID-19 infekcijas skartajām teritorijām, tiek noteikta mājas karantīna uz 14 dienām no atgriešanās brīža Latvijā. Ja bērns ir vecumā līdz 14 gadiem, vienam no bērna vecākiem var tikt izsniegta B darbnespējas lapa atbilstoši spēkā esošajam normatīvajam regulējumam. Izrakstot darbnespējas lapu, ailē “Piezīmes” jānorāda “karantīna”. Pēc noteiktā karantīnas perioda, ja bērns ir vesels, viņš atgriežas izglītības iestādē, uzrādot ģimenes ārsta izsniegtu izziņu par veselības stāvokli (27/u veidlapa);
3. Pieaugušajiem, kuri atgriezušies no kādas no COVID-19 infekcijas skartajām teritorijām un kuriem ir akūtas respiratoras infekcijas slimības pazīmes, bet laboratoriskais izmeklējums uz COVID-19 infekciju ir negatīvs, darba nespēja tiek noteikta vispārējā kārtībā līdz slimības pazīmju izzušanai. Tomēr pēc atveseļošanās personai tiek rekomendēts novērot savu veselības stāvokli 14 dienas, skaitot no atgriešanās brīža Latvijā, mērot ķermeņa temperatūru divas reizes dienā;
4. Personai, kura bijusi ciešā kontaktā ar COVID-19 infekcijas slimnieku, jānosaka karantīna (izolācija mājās) 14 dienas no kontakta brīža. Šīm personām atbilstoši MK 2001. gada 3. aprīļa noteikumiem Nr. 152 “Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība” izsniedz darbnespējas lapu (A darbnespējas lapu pieaugušajiem, izvēloties cēloni “cits”, kurā veic ierakstu “karantīna”, un B darbnespējas lapu – slima bērna kopšanai, ailē “Piezīmes” norādot “karantīna”).
Tā kā jaunā koronavīrusa izplatība palielinās un Latvijas valsts piederīgie varētu atrasties reģionos, kur tiek atklāts vīrusa inficēšanās gadījums, Ārlietu ministrijai sadarbībā ar Veselības ministriju nepieciešamības gadījumā būtu nepieciešams nodrošināt samērīgu, efektīvu un saprotamu Latvijas valstspiederīgo repatriācijas procesu, kā arī iekšējo un ārējo komunikāciju.
Ņemot vērā to, ka, COVID-19 infekcijai izplatoties, var strauji pieaugt pacientu skaits un līdz ar to pieprasījums pirmās nepieciešamības precēm un pakalpojumu pieejamībai, nepieciešams veikt pasākumus, lai tiktu nodrošināta pirmās nepieciešamības preču un pakalpojumu pieejamības nepārtrauktība, kā arī netiktu izmantota ļaunprātīgi situācija un nepamatoti celtas cenas.
Vienlaikus, strauji pieaugot pacientu skaitam, būs nepieciešams nodrošināt ārstniecības iestādes ar papildu resursiem laboratorisko izmeklējumu un nepieciešamās veselības aprūpes nodrošināšanai (tai skaitā individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, medikamentiem, aparatūru).
Mainoties epidemioloģiskai situācijai atkarībā no situācijas attīstības un starptautiski pieņemtajiem lēmumiem, tiks organizēti arī citi pasākumi, tai skaitā atkārtoti sasaukta Valsts operatīvās medicīniskās komisijas sēde.
Seko mums 
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
