Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Paldies, Daniel!

Pietiek lasītājs
11.07.2022.
Komentāri (29)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tuvojoties vēlēšanām, pēkšņi aug ministru kompetence un interese par dažādiem savas jomas jautājumiem. Pēkšņi Aizsardzības ministrija uzsauc obligāto militāro dienestu, un neatpaliek veselības ministrs D. Pavļuts, kurš regulāri savas atklāsmes publicē kā apmaksātus rakstus-esejas ar fantāzijas piegaršu - kādai jābūt ģimenes ārstu praksei, sadarbībai ar pacientu un vieta kopēja veselības aprūpē, ka nepieciešams IT risinājums, kas izrādās ir ekosistēma un vajadzīgi tādi risinājumi, kas tiešām strādā un palīdz informācijas apritē nevis kavē pat vienkāršākos ikdienas darbus u.c. Kopumā šādas aktivitātes izskatās pēc izmisuma soļiem un vēlmes saglabāt amatus par jebkuru cenu un meliem.

D.Pavļuts ir sācis apdomāt, kā taupīt pacientu naudu, piemēram, samazinot PVN medikamentiem līdz 5%, tai pat laikā Konkurences padome jau pirms vairākiem gadiem cēla trauksmi, ka Latvijā ir augstākas cenas recepšu un bezrecepšu medikamentiem, ka gan cenu, gan aptieku sortimentu ietekmē vertikāla integrācija, kur vieniem un tiem pašiem īpašniekiem pieder lieltirgotavas, aptiekas, medicīnas centri un jau sāk veidoties stacionāri un pirktas farmācijas rūpnīcas.

Kaut arī tiek regulēti dažādi uzcenojumi, ar šādu sistēmu ir pietiekami viegli izmantot dažādus datus un pieejamo informāciju, lai gūtu vērā ņemamu pelnu visos līmeņos. Liekas, ka šo ministrs D.Pavļuts neredz, jo privātie veselības pakalpojumu sniedzēji uz maiņām atbalsta basketbola komandu VEF, - šobrīd tas ir Veselības centrs 4.

Ļoti gribētos, lai D. Pavļuts tikpat rūpīgi pievērstos pacientu izdevumiem kopumā, jo pēc visām skalām esam pirmajā vietā augsto pacientu līdzmaksājumu dēļ, kur jau šobrīd privātais D.Pavļuta ārštata padomnieks, Veselības centra 4 īpašnieks M. Rēvalds prognozē 20% pieaugumu maksas pakalpojumiem.

Tajā pašā laikā Covid 19 pandēmija ir nesusi nebijušu peļņu privātajam sektoram, piemēram, E.Gulbja laboratorija ir nopelnījusi 20 miljonus eiro, kas ir gandrīz 30% no apgrozījuma, kur lielākā daļa ir valsts apmaksātie Covid 19 testi par fiksētu cenu, arī citām laboratorijām peļņa ir bijusi tik liela kā nekad agrāk.

Ja privātais sektors veiksmīgi ir izmantojis pandēmijas laiku, tad valsts universitāšu slimnīcas ir ieguvušas finanšu avotu nevis no pašu darba, bet gan no valdības dāsnām subsīdijām gan algām, gan infrastruktūrai. Tā saucamās Covid “zelta” gultas ir tikai neliela daļa no visa, kur Valsts bērnu klīniskā universitātes slimnīca ir veiksi remontus vēl pavisam salīdzinoši nesen celtās ēkās, pārbūvējusi ceļu tīklu savā teritorijā un pat uzbūvēts jauns vērienīgs rotaļlaukums.

Daudz neatpaliek Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, kur būvēti koridori, mobilais morgs, pirkta uz nebēdu dažāda aparatūra un pat 10 miljoni ieguldīti laboratorijas tehnikā, kas gan atšķirībā no privātā sektora nav domāta Covid -19 testēšanai, bet vienkārši automatizēt procesus ar jau esošo apjomu (Covid pacienti aizvieto profila pacientus) – slīdoša lenta, bez plāna vismaz daļu ieguldījumu atpelnīt, jo slimnīcas ir SIA, kam nav liegts pelnīt, tieši otrādi.

Apbrīnojami ir pieteiktie valsts slimnīcu attīstības projektu plāni, kur būvniecībai vien tie tuvojas 1 miljardam eiro. Gribētos zināt, no kādas naudas visi šie sapirktie iekārtu daudzumi tiks uzturēti, jo uz šo brīdi neizskatās, ka nākamā gada budžetā tiks atrasti likumā ierakstītie 20% mediķu algu palielinājumam, jo jau pagājušā gadā tie bija tikai 10%. Nav skaidrs, kas būs ar Covid-19 piemaksām un vai tādas vispār tiks saglabātas.

Veselības ministrija solīja veidot prioritāro apertūras un iekārtu iegādes sarakstu, kas un kur valstī būtu primāri nepieciešams, saskaņot lēmumus par iegādi un lietderību, taču šie solījumi tā arī palikuši preses konferenču līmenī, un nav skaidrs, kā padomes ir uzlabojušas slimnīcu darbu, jo pretēji solītajam tā arī līdz šim brīdim nav pieejama informācija par veselības aprūpes kvalitātes rādītājiem konkrētajās iestādes, kas ir daudz būtiskāk par kārtējo aparātu, un tieši kvalitātes uzlabošanai tie no jauna būtu jāpērk, nevis tādēļ, lai vieglāk varētu atvērt analīžu mēģenes

Viss augstāk minētais ministra darbā liecina, ka D.Pavļuts neorientējas sistēmā un epizodiski ieklausās tajos vai citos padomniekus, taču problēmas kā bija, tā arī netiek risinātas, diemžēl šoreiz tās mums visiem ir izmaksājušas miljonus kā slavenais Vakcinācijas birojs un nu jau pāri 100 miljoniem dāvinātas un ziedotas vakcīnas citām valstīm, kas bez jēgas, aprēķiniem un sabiedrības noskaņojuma mērījumiem tika iepirktas uz nebēdu.

Esam pirmajā vietā no augstās Covid-19 mirstības, un tā nav statistikas interpretācija, bet reāli fakti, jo Veselības ministrija nav veidojusi sistēmu, kā aprūpēt un ārstēt pacientu, bet organizē fragmentāru ārstēšanu, kas pamatā notiek jau slimnīcā smagā stāvoklī, un diemžēl nekas neliecina par situācijas maiņu, - situācija sola dārgu, bēdīgu scenāriju rudenī.

Veselības ministrija cenšas saglabāt savu profesionalitātes fasādi, bet tā ir tikpat tukša un sapuvusi kā ar lielu pompu dāvinātās NMPD mašīnas Ukrainai, ko pavadīja neskaitāmi D. Pavļuta Twittera ieraksti, TV sižeti un intervijas. Rezultātā NMPD automašīnas tika tikai līdz kaujas laukam un atpakaļ pilnas ar ievainotiem kareivjiem palika ceļmalā, kur, attaisot motora vāku, tās izrādījās vraki un nekam nederīgas, - tās ar cerību tiek remontētas vēl līdz šim brīdim un tad tiks sūtītas uz frontes līniju. Tā arī Veselības ministrija skaisti pasniedz plānus un memorandus, bet īstenībā par reālām problēmām nelieka ne zinis, un visiem ar pašiem saviem spēkiem un naudu jātiek galā ar veselības nebūšanām un nu jau pēc pāris mēnešiem jācer uz jaunu ministru.

P.S. Paldies uzņēmējiem, kuri nopirka un piegādāja Ukrainai divus pilnīgi jaunus, pilnībā aprīkotus neatliekamās medicīnas palīdzības busiņus, lai nepaliktu kaunā par D.Pavļuta PR akciju.

Novērtē šo rakstu:

157
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

21

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoPubliskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24. februārī centrs izdeva Satversmē nostiprinātās komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanas oficiālos vietvārdos ieteikumus, nosūtīja ieteikumus visām pašvaldībām, tajā skaitā Jūsu domei. Oficiālu domes atbildi centrs nav saņēmis.
Lasīt visu...

21

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

FotoAr pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto, taču, lai tā izdotos:
Lasīt visu...

6

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoCienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs) ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...

Foto

Ja mēs jautātu Jēzum pašam: "Skolotāj, kas ir ģimene?", mēs visdrīzāk saņemtu atbildi: "Kā ir rakstīts Dieva vārdā? Kā tu tur lasi?"

Mīļie draugi no Latvijas...

Foto

Atkal mani pārprot un nomelno!

Neprecīza ziņa par Latvijas Republikas Saeimas 2022.gada 14.jūlija grozījumiem Izglītības likumā ir radījusi satraukumu sociālajos tīklos un sabiedrībā. Ir pat parādījušies...

Foto

Skumji, ļoti skumji: atklāta vēstule sabiedrībai!

Jūs ziemā salsiet! Un daudzi arī nosals līdz nāvei! Bet "vietvalžiem" par to ir nospļauties, jo viņi būs siltumā un...

Foto

Kad Egils padzirdēja par „hūti”

Ar novēlošanos... bet vēlētos tomēr ieviest skaidrību tajā slavenajā "nācijas tēva" šmucē, kur viņš Gunāra Astras pieminekļa atklāšanā, ieskanoties valsts himnai,...

Foto

Par kartupeļiem un kolorado kāpuriem

Nenocietos un dažu Facebook lasīto rakstu iespaidā nolēmu izteikties sakarā ar valsts iekārtām, kuras esmu piedzīvojis un kurās ir dzīvojuši daudzi. Ak,...

Foto

Par sīkumiem, par bērnu audzināšanu

Es pelnu maizi, darbojoties tūrisma jomā. Ir forši, jo darbs ir brīvā dabā un ap Pāvilostu. Daru to nu jau 22...