Iesaki rakstu: 
Tuvojoties vēlēšanām, pēkšņi aug ministru kompetence un interese par dažādiem savas jomas jautājumiem. Pēkšņi Aizsardzības ministrija uzsauc obligāto militāro dienestu, un neatpaliek veselības ministrs D. Pavļuts, kurš regulāri savas atklāsmes publicē kā apmaksātus rakstus-esejas ar fantāzijas piegaršu - kādai jābūt ģimenes ārstu praksei, sadarbībai ar pacientu un vieta kopēja veselības aprūpē, ka nepieciešams IT risinājums, kas izrādās ir ekosistēma un vajadzīgi tādi risinājumi, kas tiešām strādā un palīdz informācijas apritē nevis kavē pat vienkāršākos ikdienas darbus u.c. Kopumā šādas aktivitātes izskatās pēc izmisuma soļiem un vēlmes saglabāt amatus par jebkuru cenu un meliem.
D.Pavļuts ir sācis apdomāt, kā taupīt pacientu naudu, piemēram, samazinot PVN medikamentiem līdz 5%, tai pat laikā Konkurences padome jau pirms vairākiem gadiem cēla trauksmi, ka Latvijā ir augstākas cenas recepšu un bezrecepšu medikamentiem, ka gan cenu, gan aptieku sortimentu ietekmē vertikāla integrācija, kur vieniem un tiem pašiem īpašniekiem pieder lieltirgotavas, aptiekas, medicīnas centri un jau sāk veidoties stacionāri un pirktas farmācijas rūpnīcas.
Kaut arī tiek regulēti dažādi uzcenojumi, ar šādu sistēmu ir pietiekami viegli izmantot dažādus datus un pieejamo informāciju, lai gūtu vērā ņemamu pelnu visos līmeņos. Liekas, ka šo ministrs D.Pavļuts neredz, jo privātie veselības pakalpojumu sniedzēji uz maiņām atbalsta basketbola komandu VEF, - šobrīd tas ir Veselības centrs 4.
Ļoti gribētos, lai D. Pavļuts tikpat rūpīgi pievērstos pacientu izdevumiem kopumā, jo pēc visām skalām esam pirmajā vietā augsto pacientu līdzmaksājumu dēļ, kur jau šobrīd privātais D.Pavļuta ārštata padomnieks, Veselības centra 4 īpašnieks M. Rēvalds prognozē 20% pieaugumu maksas pakalpojumiem.
Tajā pašā laikā Covid 19 pandēmija ir nesusi nebijušu peļņu privātajam sektoram, piemēram, E.Gulbja laboratorija ir nopelnījusi 20 miljonus eiro, kas ir gandrīz 30% no apgrozījuma, kur lielākā daļa ir valsts apmaksātie Covid 19 testi par fiksētu cenu, arī citām laboratorijām peļņa ir bijusi tik liela kā nekad agrāk.
Ja privātais sektors veiksmīgi ir izmantojis pandēmijas laiku, tad valsts universitāšu slimnīcas ir ieguvušas finanšu avotu nevis no pašu darba, bet gan no valdības dāsnām subsīdijām gan algām, gan infrastruktūrai. Tā saucamās Covid “zelta” gultas ir tikai neliela daļa no visa, kur Valsts bērnu klīniskā universitātes slimnīca ir veiksi remontus vēl pavisam salīdzinoši nesen celtās ēkās, pārbūvējusi ceļu tīklu savā teritorijā un pat uzbūvēts jauns vērienīgs rotaļlaukums.
Daudz neatpaliek Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, kur būvēti koridori, mobilais morgs, pirkta uz nebēdu dažāda aparatūra un pat 10 miljoni ieguldīti laboratorijas tehnikā, kas gan atšķirībā no privātā sektora nav domāta Covid -19 testēšanai, bet vienkārši automatizēt procesus ar jau esošo apjomu (Covid pacienti aizvieto profila pacientus) – slīdoša lenta, bez plāna vismaz daļu ieguldījumu atpelnīt, jo slimnīcas ir SIA, kam nav liegts pelnīt, tieši otrādi.
Apbrīnojami ir pieteiktie valsts slimnīcu attīstības projektu plāni, kur būvniecībai vien tie tuvojas 1 miljardam eiro. Gribētos zināt, no kādas naudas visi šie sapirktie iekārtu daudzumi tiks uzturēti, jo uz šo brīdi neizskatās, ka nākamā gada budžetā tiks atrasti likumā ierakstītie 20% mediķu algu palielinājumam, jo jau pagājušā gadā tie bija tikai 10%. Nav skaidrs, kas būs ar Covid-19 piemaksām un vai tādas vispār tiks saglabātas.
Veselības ministrija solīja veidot prioritāro apertūras un iekārtu iegādes sarakstu, kas un kur valstī būtu primāri nepieciešams, saskaņot lēmumus par iegādi un lietderību, taču šie solījumi tā arī palikuši preses konferenču līmenī, un nav skaidrs, kā padomes ir uzlabojušas slimnīcu darbu, jo pretēji solītajam tā arī līdz šim brīdim nav pieejama informācija par veselības aprūpes kvalitātes rādītājiem konkrētajās iestādes, kas ir daudz būtiskāk par kārtējo aparātu, un tieši kvalitātes uzlabošanai tie no jauna būtu jāpērk, nevis tādēļ, lai vieglāk varētu atvērt analīžu mēģenes
Viss augstāk minētais ministra darbā liecina, ka D.Pavļuts neorientējas sistēmā un epizodiski ieklausās tajos vai citos padomniekus, taču problēmas kā bija, tā arī netiek risinātas, diemžēl šoreiz tās mums visiem ir izmaksājušas miljonus kā slavenais Vakcinācijas birojs un nu jau pāri 100 miljoniem dāvinātas un ziedotas vakcīnas citām valstīm, kas bez jēgas, aprēķiniem un sabiedrības noskaņojuma mērījumiem tika iepirktas uz nebēdu.
Esam pirmajā vietā no augstās Covid-19 mirstības, un tā nav statistikas interpretācija, bet reāli fakti, jo Veselības ministrija nav veidojusi sistēmu, kā aprūpēt un ārstēt pacientu, bet organizē fragmentāru ārstēšanu, kas pamatā notiek jau slimnīcā smagā stāvoklī, un diemžēl nekas neliecina par situācijas maiņu, - situācija sola dārgu, bēdīgu scenāriju rudenī.
Veselības ministrija cenšas saglabāt savu profesionalitātes fasādi, bet tā ir tikpat tukša un sapuvusi kā ar lielu pompu dāvinātās NMPD mašīnas Ukrainai, ko pavadīja neskaitāmi D. Pavļuta Twittera ieraksti, TV sižeti un intervijas. Rezultātā NMPD automašīnas tika tikai līdz kaujas laukam un atpakaļ pilnas ar ievainotiem kareivjiem palika ceļmalā, kur, attaisot motora vāku, tās izrādījās vraki un nekam nederīgas, - tās ar cerību tiek remontētas vēl līdz šim brīdim un tad tiks sūtītas uz frontes līniju. Tā arī Veselības ministrija skaisti pasniedz plānus un memorandus, bet īstenībā par reālām problēmām nelieka ne zinis, un visiem ar pašiem saviem spēkiem un naudu jātiek galā ar veselības nebūšanām un nu jau pēc pāris mēnešiem jācer uz jaunu ministru.
P.S. Paldies uzņēmējiem, kuri nopirka un piegādāja Ukrainai divus pilnīgi jaunus, pilnībā aprīkotus neatliekamās medicīnas palīdzības busiņus, lai nepaliktu kaunā par D.Pavļuta PR akciju.
Seko mums 
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
