Paldies, ka esam gatavi iestāties par tiesībām domāt arī ar savu galvu

Piemēram, es pats nebūt neesmu pret vakcīnām, jo gan pats, gan mani bērni, protams, esam vakcinēti pret masalām, difteriju, arī encefalītu un daudzām citām nopietnām slimībām. Taču, piemēram, gripas vakcīnu nekad neesam lietojuši, un arī mani draugi mediķi dalās pretējās nometnēs par šo vakcīnu nepieciešamību un to ietekmi uz organisma imunitāti ilgtermiņā.

Ja runā par vīrusu, kas ir lielākais satricinājums pasaulē pēc Otrā Pasaules kara, tad pieļaujamās šaubas par eksperimentālo vakcīnu drošumu ir pilnīgi loģiskas, un es nekādā gadījumā neļautu sākt potēt bērnus, nenogaidot vismaz pāris gadus pēc vakcīnas ieviešanas.

Senioriem, cilvēkiem ar augstu aptaukošanos vai smēķētajiem, kas nes līdzi pārējo slimību buķeti, un tiem, kam ir augsts iekšējais stress vakcīnas neesamības dēļ, noteikti iesaku vakcinēties, un liela daļa no draugiem ir vakcinēti, turklāt arī viņi ir parakstījuši šo vēstuli, kurā uzdotie jautājumi ir tikai loģiski.

Citi baidās vakcinēties sakarā ar daudzajiem īstermiņa blakņu gadījumiem, citi šaubās par drošību ilgtermiņā. Un, tā kā ne ražotāji, ne valstu valdības neuzņemas atbildību par blaknēm un pārliek tās uz pašu vakcinējamo, tad šādas šaubas ir visnotaļ leģitīmas.

Pateicoties spējai šaubīties un apšaubīt, cilvēce ir tikusi līdz esošajam attīstības posmam, jo pašlaik jau katru desmitgadi zinātne nāk klajā ar pašai zinātnei graujošiem atklājumiem, kas pilnīgi izmaina līdz šim zināmo par Visuma izcelšanos, Apziņu, Placebo un Nocebo utt.

Wim Hoff eksperimenti ar sevi un saviem studentiem zinātnieku uzraudzībā, profesionāli meditētāji ar 30 un vairāk gadu stāžu, kas smadzeņu darbības skeneros panāk stāvoklī, ko zinātnieki raksturo kā "smadzeņu nāve", psihosomatiskā veselība un epiģenēze - šie visi ir Rietumu vadošo universitāšu vairākus desmitus gadu pētīti jautajumi ar neskaitāmiem zinātniskiem pētījumiem un rakstiem respektablos zinātnes žurnālos.

Kāpēc par tiem nerunā mūsu mediķi, - lielākā daļa no viņiem, ar kuriem esmu diskutējis (un tie ir vadošie speciālisti savās nozarēs LV), godīgi atzīst, ka nav lasījuši šo, jo viņiem neesot tam laika. Lai būtu top eksperti savā jomā, praktizētu, lasītu lekcijas un vēl rakstītu nepieciešamās publikācijas zinātniskajiem žurnāliem, iedziļināties jomā ,kas tieši neskar viņa kompetenci, viņiem nav laika.

Rietumu medicīna ir lieliska, lai iznīcinātu slimību, kas jau manifestējusies organismā. Taču Rietumu medicīna ir "kastīšu medicīna ", kas skatās uz cilvēku kā sastāvdaļu kopumu, kuras jāārstē katra atsevišķi. Un tieši tāpēc tiem, kas nevis mēģina rūpēties par savu imunitāti, lai neslimotu - tai skaitā nelietotu tādas zināmas organisma indes kā pievienoto cukuru, ar pesticīdiem apstrādātu pārtiku, alkoholu un nikotīnu, - Rietumu medicīna piedāvā zāles katram simptomam.

Un beigās ASV kā jau attīstītā valstī lielākai daļai cilvēki pēc 50 jau ir vesels saraksts ar "prescription drugs", kas jālieto līdz pat mūža beigām. Aizvedot māti pie Rietumu daktera, pirmais jautājums būs - kādus medikamentus jūs lietojat? Aizvedot suni pie veterinārā ārsta, pirmais jautājums būs - ko suns ēd?

Psihosomatiskā veselība un Placebo, tieši tāpat kā psihosomatiskās slimības un Nocebo ir pietiekami ilgi pētīts fenomens. Patiesībā Placebo ir visvairāk pētītais fenomens medicīnā, jo tieši pret Placebo cīnās visi jaunie preparāti, turklāt bieži zaudē (tad tie netiek laisti ražošanā) un bieži uzvar ar minimālu rezultātu.

Šis ir konkrēts, evidence based pierādījums, ka cukurgraudiņš ārstē, ja tam tic. Katrs īsts un labs ārsts apstiprinās - ja cilvēks netic ārstniecībai, rezultāts bieži būs sliktāks nekā tad, ja cilvēks tic tam, ka atveseļosies un reizēm pat izvēlas nedzert izrakstītās zāles, kam bieži blaknes ir stiprākas nekā iespējamais pozitīvais rezultāts.

Rietumu medicīna šos gadījumus dēvē par neizskaidrojamiem vai anekdotiskiem un sauc tos par brīnumiem. Tiem, kas pieļauj garīgās pasaules eksistenci, savukārt ir pilnīgi skaidrs, kāpēc tas ir tā - organisma veselība ir atkarīga no visa organisma un arī smadzeņu kopējās sadarbības veselības saglabāšanā.

Rezumējot šis garās pārdomas, gribu teikt, ka pašlaik uzskatāmi redzama materiālā un garīgā pasaules skatījuma sadursme. Tie, kas ir aktīvajā naudas uzkrāšanas un pelnīšanas fāzē un vēl strādā pie sava ego audzēšanas, daudzi vakcinējas, lai "viss būtu kā kādreiz " - varētu ceļot, tērēt naudu un ekonomika grieztos.

Tie, kas vadās no garīgās prakses, vērtē, šaubās, analizē un ieklausās sevī un Visumā. Un, ja Visums pagaidām saka, ka "nogaidām drusku", tad, piemēram, es izvēlos klausīt Visumam, nevis Dumpim, lai gan viņš man ir dziļi simpātisks kā viedokļa līderis un eksperts savā jomā.

Savukārt tiem, kuri cilvēkus, kas "sarunājas" ar Visumu vai Dievu, sauc par prātu pakūkojušiem ezotēriķiem, varu atgādināt, ka arī PSRS oficiālā reliģija bija ateisms. Kur tas noveda, ir zināms. Rietumu civilizācija ir izveidojusies kopā ar Ticību. Bez Ticības un, jā, arī reliģijām Planēta jau sen būtu attīrījusies no vīrusa vārda "cilvēks ".

Latvijas Satversme garantē vārda un ticības brīvību. Lai tā arī paliek!

Novērtē šo rakstu: