Iesaki rakstu: 
Irēna Krūmane, pirmdien paziņojot, ka aizies no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājas amata, izdarīja vismaz divus labus darbus. Vēl var pastrīdēties, kurš no abiem ir svarīgāks - demokrātiskā sabiedrībā pieņemtā amatpersonas atbildības principa ievērošana vai šīs tēmas noņemšana no dienaskārtības, liekot pievērsties jautājumiem par Krājbankas krīzes būtību. Tādēļ var teikt, ka no Krūmanes aiziešanas ir arī vismaz divi zaudētāji - premjers un finanšu ministrs, kuriem nu pievērsīsies mediju uzmanība. Laiks blefam, ka Krājbankas krahs neradīs problēmas valsts budžetam, ir beidzies.
Pirmkārt, Irēnas Krūmanes atkāpšanās sabiedrībai parāda, ka pat tādā valstī kā Latvija amatpersonas principā mēdz zaudēt amatu, ja ir lielas šaubas, vai viņu vadītā institūcija nav vismaz līdzvainojama miljonu vērtās nepatikšanās. Un šādā gadījumā pat nav tik būtiski, vai šī amatpersona ir nedēļu spirinājusies, liegusies un izvairījusies šo atbildību uzņemties. Kurš to vairs atcerēsies? Atcerēsies precedentu. Un tādu Latvijā nav daudz.
Otrkārt, Irēnas Krūmanes aiziešana beidzot no dienaskārtības noņem jautājumu par FKTK amatpersonu atbildību Krājbankas kraha nenovēršanā, kas neapšaubāmi ir būtisks, bet ne būtiskākais jautājums šīs nu jau kārtējās banku krīzes sakarā. Krūmanes un citu FKTK padomes locekļu amatu zaudēšanai vispār nebija jākļūst par mediju un politiķu retorikas centrālo tēmu uz veselu nedēļu laikā, kad jāiet uz priekšu ar šīs krīzes risinājumiem un ietvara radīšanu jaunu kārtējo krīžu nepieļaušanai.
Bet tieši FKTK līdzšinējās banku uzraudzības procedūras izvērtēšanai uzmanība tika pievērsta daudz mazāk nekā Krūmanes arogantajai runas manierei, par viņas matu krāsu nemaz nerunājot. Faktiski visas ar FKTK darbību saistītās problēmas tika pamēztas zem milzīga šīs kaitinošās sievietes tēla un uzvedības apspriešanas.
Jebkādu procesu personificēšana - vai tie būtu politiski, ekonomiski vai ar jebkādu lēmumu pieņemšanu saistīti - Latvijā ir iecienīta nodarbe un, iespējams, viens no iemesliem, kādēļ šai valstij tā veicas vainīgo meklēšanā un atrašanā, bet tā neveicas to nepatikšanu novēršanā, par kuru izraisīšanu šie vainīgie tiek medīti.
Otrais bankas krahs dažu gadu laikā? FKTK padomei ir jāaiziet un pilnā sastāvā. Kuram ienāca prātā par to vispār diskutēt?
Tas, ka valdības koalīcijas politiķi ar premjeru Valdi Dombrovski un finanšu ministru Andri Vilku priekšgalā bija kūtri runāt par FKTK atbildību un nemudināja Krūmanei virzīties uz durvju pusi, ir pašsaprotami. Kamēr publika svilpa Krūmanei, valdība ieguva nedēļu, kuras laikā varēja blefot, ka Krājbankas kraham nebūs ietekmes uz 2012. gada budžeta konsolidāciju, uz airBaltic maksātspēju, uz pašvaldību, valsts iestāžu, kapitālsabiedrību un galu galā iedzīvotāju makiem. Atvainojiet, ja šajā uzskaitījumā kāda trūkst. Vieglāk teikt finanšu ministra Vilka vārdiem: "Snoras problēmas Latviju finanšu sistēmu neskar, un nepieciešamības gadījumā Latvija būtu arī gatava sniegt kaimiņiem savu pieredzi līdzīgu problēmsituāciju risināšanā." (LETA, 17. novembris.)
Tagad, kad bubulis - Krūmane - ir prom, būs pienācis laiks citu ar bankas krīzi saistīto jautājumu ķidāšanai. Pietiek tam pievēršas, publiskojot valdības un privāto akcionāru vienošanos par airBaltic glābšanu, kurā, iespējams, jau bija ieprogrammēts Krājbankas krahs.
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
