Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tik daudz spekulāciju un sazvērestības teoriju kā pēdējā nedēļā sen nav gadījies lasīt un dzirdēt. Vispirms jau ap naudas summu, kas it kā atrasta Uģa Magoņa mašīnā. “It kā” es rakstu tāpēc, ka oficiālas informācijas nav bijis. Toties es labi atceros, ka 2009. gadā presi pārplūdināja informācija – Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekļiem slimnīcā izņemts vairāk par pusmiljonu latu.

Šī ziņa lēkāja no viena preses izdevuma uz otru, bet KNAB to ne apstiprināja, ne noliedza. Tikai pēc vairākiem gadiem kaut kur pavīdēja oficiāla ziņa, ka tas pusmiljons kādam no valdes locekļiem esot bijis nekustamā īpašuma domājamās daļās un vērtspapīros.

Kopš laika, kad Jutas Strīķes kolēģi ieskrēja Bērnu slimnīcā, iešāva griestos un apcietināja dažus celtniekus, uzraugus un slimnīcas valdes locekļus, t.sk. kādu iespējamu partijas kasieri, pagājuši vairāk nekā seši gadi. Toreiz apcietinātie celtnieki ceļ, uzraugi uzrauga, bet Bērnu slimnīcai ir iecelta cita valde atbilstoši tā laika valsts vadības uzstādījumiem.

Par to pusmiljonu vēl divas atziņas. Ja mēs zinām, ka Uģa Magoņa kā “Latvijas Dzelzceļa” līdera attiecībās ar Krieviju figurēja skaitļi miljardos, tad varam būt droši – puse miljona viņam ir summa, kāda viņa rokās bijusi daudzkārt. Krievijā pēdējo gadu ekonomikas krīze atgriezusi skaidras naudas norēķinus, turklāt bez norēķiniem vienmēr bijuši “otkati”. Mēs varam minēt, cik liela bijusi “otkatu” sadarbība ar Krievijas tranzītbiznesu, bet jādomā, ka šīs summas skaidrā naudā ir pārsniegušas simtus miljonus.

Būsim reālisti – mēs dzīvojam kaimiņos valstij ar pilnīgi citu biznesa kultūru. Un sadarbība ar Krieviju, balstoties tikai uz Eiropas caurspīdīgo biznesa stratēģiju, vienkārši ir neiespējama. Neticu, ka Uģis Magonis šādi paņēma kaut ko sev – es viņu nudien pazīstu kā gudru, nosvērtu un tālredzīgu uzņēmēju. Ja arī viņam kaut kas vairāk piederēja, tad nopietnās bankās precīzi iegrāmatots.

Otrs fakts, kas tiek izplatīts informācijas kanālos, bet diez vai atbilst patiesībai, ir fakts par Uģa Magoņa bēgšanu. Es neticu, ka var salīdzināt “Latvijas Dzelzceļa” šefa automašīnu ar KNAB braucamajiem busiņiem vismaz uzrāviena ziņā, tāpat neticu, ka Uģis Magonis sev bija ieviesis šoferi bez braukšanas prasmēm un ceļa zināšanas. Ja kāds grib aizmukt no busiņa ar 5 vai 6 litru dzinēju, viņš to vienmēr spēj izdarīt. Tātad nemuka – tātad tiek noplūdināti meli. Es neapgalvoju, ka melus noplūdina KNAB, bet pavisam droši, ka KNAB šādus melus neatsauc. [Red.piez. - 18. augustā KNAB beidzot paziņoja, ka versija par bēgšanu neatbilst patiesībai.]

Es lāgā neticu, ka Juta Strīķe un draugi, kas savaņģoja “Latvijas Dzelzceļa” šefu, to darīja ar kādu tālredzīgu mērķi, piemēram, – sagraut tranzītbiznesu Rīgas vai Ventspils ostai, uzlabot Igaunijas dzelzceļa konkurētspēju, pierādīt pašreizējās valdības nekompetenci vai kaut kā tā. Ar lielāko varbūtību netīšām tika noklausīta saruna, kura kļuva par pamatu rīcībai, turklāt vadmotīvs lielā mērā bija pierādīt KNAB šefam Jaroslavam Streļčenokam, ka bez viņa sankcijas var lielas lietas sadarīt. Tā sacīt – “gribējām kā labāk, sanāca kā vienmēr”.

“Kā vienmēr” nozīmē sekas, kas nāks līdzi šai KNAB akcijai. Jebkurā gadījumā tranzīta plūsma caur Latviju samazināsies, un mēs varam tikai spekulēt – kādā līmenī. Pirmkārt, mums nav argumentu nepiekrist, ka Uģis Magonis tiešām ir Austrumu virziena biznesa ģēnijs un liela daļa no “Latvijas Dzelzceļa” biznesa panākumiem ir tieši viņa nopelns. Ja mēs noticam informācijas avotiem no Latvijas tranzītbiznesa kanāliem, tad daži miljardi Latvijas finanšu plūsmas ir personiski Uģa Magoņa pienesums.

Tātad katram pensionāram no savas pensijas 100 eiro vismaz vienu eiro personiski ir atnesis Uģis Magonis, un arī medicīnā – tieši tāpat – vismaz katrs simtais eiro nāk no Uģa Magoņa rosības. Neesmu viena cilvēka faktora fans, manuprāt, lielāko daļu veiksmīgā „Latvijas Dzelzceļa” biznesa noteica sakārtotā infrastruktūra un menedžments, bet arī šeit Uģa Magoņa pienesums ir vērā ņemams.

Otrkārt, zaudējumi Latvijas ekonomikai būs tiešā veidā, Krievijai sākot “sliežu ceļu remontus” uz Oktobra dzelzceļa Latvijas virzienā un samazinot vilcienu plūsmu. Tiem, kas nesaprot valstiski organizētu “sliežu ceļu remontu”, atgādināšu, ka 2008. gadā Lietuva sāka “sliežu ceļu remontu” no Vadakstes tilta līdz Bugeņu stacijai posmā Reņģe–Mažeiķi. Sliedes tur šodien pilnībā demontētas, uzbērums aizaudzis lekniem zāles stublājiem un dažviet krūmājiem. Un tas darīts tikai tāpēc, ka šo sliežu ceļu posmu izmantoja Latvijas tranzītbizness, virzot caur Lietuvu kravas uz Latvijas ostām.

Savulaik vilciens Rīga–Klaipēda trīs reizes šķērsoja Latvijas un Lietuvas robežu, un Mažeiķu naftas rūpnīcas imports–eksports gāja caur Ventspili un Liepāju, nevis Klaipēdu. Ar nelielu sliežu ceļa “remontu” Lietuva kravas novirzīja uz Lietuvas ostu Būtiņģi. Ja Oktobra dzelzceļu tiešām remontēs vairākus mēnešus, liela daļa tranzītkravu atradīs citus galamērķus – Ļeņingradas apgabala ostas vai tranzītā caur Lietuvu– Kaļiņingradas apgabala ostas.

Sliežu ceļa remonts Latvijas pierobežā no Krievijas puses ir simtkārt nopietnāks nekā sliežu ceļu remonts Reņģes–Mažeiķu posmā. Es pat nedomāju to, cik daudz cietīs tranzītfirmas un brīvostas. Es domāju, ka realitātē Latvijai tas nozīmēs reālus ienākumu zaudējumus, kā arī reālu bezdarbu tranzītbiznesā nodarbinātajiem ļaudīm.

Lāga neticu, ka reālais zaudējums Latvijai būs lielāks par 2% IKP, bet realitātē tas nozīmēs pilnīgi jaunu situāciju, 2016. gada budžetu veidojot. 2% no IKP atstāj 1,5–3,0% ietekmi uz budžeta ieņēmumu daļu (šajā jomā atkal ir diezgan daudz dažādu spekulāciju, jo tranzīta ietekme uz konsolidēto budžetu ir mazāka nekā uz tiešajiem budžeta ienākumiem).

Vēl pirms nedēļas mēs klausījāmies valdības aprēķinos, ka 3% samazinājums būšot visām ministrijām, izņemot Aizsardzības, Veselības, Izglītības un zinātnes un Iekšlietu. Tagad mēs varam ar pilnu atbildību teikt – būs samazinājums arī šīm ministrijām. Kādi tur 2% aizsardzībai – mēs viņiem vēl samazināsim. Kādi tur 4,5% veselībai, nebūs pat 2,8% no IKP. Realitātē mūsu KNAB panākums, aizturot Uģi Magoni, nozīmē – visām ministrijām samazinājums (konsolidācija, lai kā šis vārds nepatiktu Straujumas kundzei) par 5%, bet iepriekš minētajām pasaudzētajām ministrijām – par 3%.

Ko tas nozīmēs veselības aprūpei? Garākas rindas, mazāk naudas kompensējamajiem medikamentiem, mazākas kvotas laboratoriskajiem un radioloģiskajiem izmeklējumiem. Atļaujos prognozēt, ka notiks dažādas līdzekļu pārsadales starp universitātes slimnīcām, reģionālajām slimnīcām un aprūpes slimnīcām, notiks spekulācijas par nepieciešamību saglabāt finansējumu valsts institūcijām un samazināt privātajām.

Un vispār es lāgā neticu, ka veselības ministrs mīļuprāt šķirsies no esošā budžeta finansējuma, tāpat kā lāga neticu skolotāju algu reformai, kur kopējā naudas summa samazināsies. Pensijas, kas mums tāpat ir trīskārt mazākas nekā Grieķijā (bet grieķu finanšu sistēmu mēs ar savu budžetu labprāt dotējam), nepalielināsies nemaz. Protestēs mediķi, skolotāji un pensionāri. Budžeta sastādīšana kļūs pavisam grūta, valsts baņķieris Ilmārs Rimšēvičs piekritīs atsevišķu nodokļu paaugstināšanai, kam līdz šim ir braši pretojies. Nedod, Dievs, bet rodas iespaids, ka Jutas Strīķes un viņas draugu slēpnis pierobežas krūmos un varonīgā Uģa Magoņa aizturēšana būs pēdējais piliens valdības krišanai.

Iespējamais secinājums: Uģis Magonis ar savu darbu vidēji pienesa 1 eiro pie katriem 100 eiro valsts budžetā. Apcietinot Uģi Magoni, KNAB noņēma 2 eiro no katriem 100 eiro nost. Rezultātā cietīs visi, visvairāk – maznodrošinātie.

Red. piez. Šī ir tā reize, kad mēs uzskatām par nepieciešamu īpaši atgādināt, ka nebūt ne vienmēr esam vienisprātis ar viedokļrakstu autoriem.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Eiropas kolonizēšana: Latvijas pieredze

FotoGadumijā apsveŗot, kas bijis svarīgākais notikums pērn Eiropā un kas visvairāk ietekmēs tās turpmākos likteņus, atbildēt ir viegli. Tas, ka turpinājās [Rietumu] Eiropas kolonizēšana ar trešās pasaules imigrantiem. Jo dēmografija ir liktenis, kā teic amerikāņu paruna. Jo Ulmaņa Latviju var darīt dēmokratisku dažos mēnešos; valsti, ko sociālisms nolaidis līdz kliņķim, var sakārtot un iedibināt kārtīgu, brīva tirgus saimniecības iekārtu dažos gados; bet iedzīvotāju sastāva maiņai, ja nav ārkārtas apstākļu, vajag gadudesmitus un paaudzes. Jo, neskaitot kaŗu un revolūciju laiku, dēmografija luncina polītiku, nevis otrādi. Lai top rakstu sērija par to (šobrīd provizoriski šķiet, ka varētu būt četri raksti).
Lasīt visu...

6

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

FotoNedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau apsveici Bičkoviča kungu vārdadienā?” Paga, paga! Augstākās tiesas priekšsēdis ir – ak, jā! – ir... Nu tak ir... Nu jā! Ivars! Bet vārdadiena Ivariem ir... 1. martā!
Lasīt visu...

21

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

FotoSaeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir kaitīgs solījums. Tāds solījums liecina par izglītības jēgas neizpratni un nespēju uzvarēt mūsdienu garīgajos konfliktos.
Lasīt visu...

21

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

FotoDaudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu spēju segt izdevumus pensijām. Taču tikpat svarīgs jautājums ir, vai esošā pensiju sistēma ir spējīga nodrošināt nākotnes pensionāriem pienācīgu dzīves līmeni vecumdienās. Jau pašreizējais pensijas apmērs ir salīdzinoši neliels, ar vienu no zemākajiem darba ienākumu aizvietojamības līmeņiem Eiropas Savienībā. Pensijas salīdzinošajai vērtībai vēl samazinoties, sabiedrība varētu pārstāt samierināties ar pensionāru zemajiem ienākumiem un pieprasīt politikas pārmaiņas. Līdz ar to arī formulās labi iezīmētā pensiju sistēmas finansiālā ilgtspēja varētu tikt apdraudēta.
Lasīt visu...

12

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

Foto"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja jūs uzdrošināsieties uzturēt atšķirīgus viedokļus par konkrētiem jautājumiem un atklāti paudīsiet šos viedokļus, tad to uzskatīs par naida runu. Nevis tāpēc, ka tā ir naidpilna, bet tāpēc, ka tiem, kas iebilst pret atšķirīgiem viedokļiem, nav nekādu pretargumentu, un tad nu tie tos apzīmē par kaut ko morāli sliktu.
Lasīt visu...

18

Politiku vairs nevērošu, bet pievienošos Viņķelei un Pūcem, lai tiktu pie vietas Eiroparlamentā

FotoMani sauc Ivars Ījabs. Esmu politoloģijas profesors Latvijas Universitātē, taču žurnālisti reizēm mani dēvē arī par “politikas vērotāju”. Lai nu tā būtu, tomēr ir pienācis laiks, kad ar vērošanu vien ir par maz. Ir jānāk darīšanai. Tādēļ esmu pieņēmis lēmumu iesaistīties politikā un kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās no Attīstībai/Par saraksta. Paskaidrošu, kāpēc.
Lasīt visu...

21

Transformeri jeb Putas vai krējums?

FotoKā vienmēr iedvesmu kaut ko uzrakstīt dod pati dzīve, bet dzīve Latvijā radošam cilvēkam ir īpaši piemērota, jo materiālu pārdomām piespēlē vai ik dienas.
Lasīt visu...

21

Kremļa ierocis

FotoLai ilustrētu ne tikai mākslas, bet arī plašāk – kultūras un cilvēka attiecības, Jānis Miezītis savā grāmatā «Būt latvietim» runā par ūdeni peldošu cilvēku. Viss, kas palīdz cilvēkam peldot noturēties virs ūdens, ir māksla (kultūra), bet viss, kas to velk uz dzelmi, ir antimāksla (antikultūra).
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Zagšana un tautas vara

Pie neliela lauku veikaliņa pienāca bārdains vīrs, sev priekšā stumjot ķerru. No tās viņš izņēma vairākus audekla maisus un iegāja veikalā. Pārdevēja...

Foto

Nacionālā ideālisma strupceļš un humanitātes noziedzība

Ideālisms tradicionāli asociējas ar atsevišķa cilvēka garīgo pasauli. Tajā ietilpst cilvēka domas, sirdsapziņas morālā pulsācija, prāta iztēles radošie sapņi. Bez...

Foto

Kāpēc leftisti neieredz vīrišķību

Nepārtraukti skanošā leftistu mantra pauž pārliecību, ka visi ir balto vīriešu upuri, un diezgan daudzas sievietes arī dzied līdzi šim meldiņam....

Foto

Valsts "augstākā līmeņa vadītājus" par jūsu naudu turpināsim attīstīt vēl līdz pat 2022.gadam

Nepārtraukta attīstība – tas ir atslēgvārds, kas attiecas uz ikvienu mūsdienīgu cilvēku, tai...

Foto

Viņš pats sev bija varonis

Šis teksts ir mana pateicība profesoram Mavrikam Vulfsonam. Viņam šodien ir dzimšanas diena. Profesors bija un ir viens no lielākajiem cilvēkiem...

Foto

Tieši augstākā līmeņa Latvijas valsts vadītājus visvairāk demonstrē izdegšanas pazīmes

Par Valsts kancelejas organizētajiem apzinātības treniņiem “Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programmā”: apzinātības treniņi bija viena no Augstākā...

Foto

Iesniegums KNAB par Madonas novada atbildīgo amatpersonu rīcību

Ar šo vēlos informēt par Madonas novada atbildīgo amatpersonu Gunta Ķevera un Ivara Miķelsona ieņemamā amata iespējamo ļaunprātīgo...

Foto

Krievija

Lasot latviešu patriotu rakstus, bieži jālasa vai nu kādas no dzīves atrautas teorijas vai arī raksti, kuros, kā mēdz teikt datorspeciālisti, «pēc noklusējuma» mums automātiski...

Foto

Reputācijas šķidrā reputācija

Reputācijas sociālais institūts (uzstādījums, iekārtojums sabiedrībā) uz planētas nodibinājās reizē ar pirmo divu cilvēku piedzimšanu. Ievas un Ādama laikā jau bija reputācijas sociālais...

Foto

Slēptās verdzības darbības principi

Patērētāju kults, kas valda mūsdienu Rietumu pasaulē, nav brīvas sabiedrības izpausme. Tas tiek uzturēts ar mūsdienu verdzības mehānismu palīdzību....

Foto

Latvijas „sabiedriskā” radio žurnālists: ja kāds ierēdnis vai politiķis ir dusmīgs, darbs ir padarīts labi

Latvijas Žurnālistu asociācija turpina interviju sēriju mediju kritikas projekta ietvaros. Viens...

Foto

Nostāja, ka migrācija var radīt apdraudējumu Latvijas sabiedrībai, ir pretrunā žurnālistu ētikas kodeksam

Decembrī Latvijas publisko telpu sarunās par migrāciju dominēja spraiga viedokļu apmaiņa par ANO...

Foto

Vējoņa un Kučinska gadumijas uzrunas

Publicējam Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa un Ministru prezidenta Māra Kučinska gadumijas uzrunas....

Foto

Helisata

Viņa dzīvoja kaimiņos vienu māju tālāk. Veca sieviete. Ar dziļām rievām sejā, vairāk līdzīgas cirtuma rētām nekā laika pēdām. Sirmi, sirmi mati. Smaga nospiedoša gaita,...

Foto

Es balsošu pret „Vienotības” valdību un uz to aicināšu arī KPV frakciju

Esmu izlēmis - es balsošu pret Vienotības valdību un uz to aicināšu arī frakciju...

Foto

MVU žurnālistikas fakultātē bija nākamo spiegu kalve. S.V. arī?

Ideoloģiskie apsvērumi ir svarīgi, bet ne vienīgie, kādēļ VDK tik ļoti uzmanīja un pārbaudīja Maskavas Valsts universitātes...

Foto

Vai Latvija ir demokrātiska valsts un Ārlietu ministrija to zina?

Kad biju mazs, es tam ticēju. Tagad, it īpaši pēc pēdējām vēlēšanām, tam tic retais. Jo...

Foto

Vēlreiz par valsts drošību

Ja tauta ir valstsnespējīga, tautas politiskā apziņa ir nulles līmenī, tauta neciena valstisko suverenitāti un savu valsti ar prieku nodod valdīt ārpasaules...

Foto

Vēstījums 2018. gada Ziemsvētkos

Ziemsvētkus sauc par brīnumu laiku. Mēs varam pārnest mājās eglīti, skatīties uz to un domāt – lūk, brīnums! Mazā sēkliņā Dievs ir...

Foto

Bērnu galēšana... ar cirvjiem

Šis ir laiks, kad cirvju vicināšanu vismaz uz brīdi varētu nolikt malā. Vismaz attiecībā pret neaizsargātiem bērniem! Par tiem šodien būs runa. Jo...

Foto

Juta Anna nodarbojas ar mūsu partijas biedru vervēšanu VDK vislabākajā manierē un tradīcijās

Mūsu partiju šobrīd cenšas šķelt, cerot, ka mūsu partijā būs nodevēji. Ļoti aktīvi....