Iesaki rakstu: 
Domāju, cik vēl šobrīd no radošajiem, kuri ir atvēruši vēstuli no Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF), sēž un rij asaras. Es reāli apraudājos. Biju viena no tiem cilvēkiem, kas pieteicās radošo personu darbības atbalstam, jo pavasarī kovid dēļ tika apturēti divi lieli darbi, kuros plānoju gūt ienākumus. Dīkstāves pabalstu man toreiz atteica, jo uz nepilnu slodzi strādāju par skolotāju.
Uz radošo personu darbības atbalstu varēja pieteikties tad, ja ienākumi martā, aprīlī, maijā nepārsniedz 430 eiro mēnesī. Es atvēru internetbanku un saskaitīju visus savus ienākumus no skolas un dažiem honorāriem. Man sanāca, ka martā, aprīlī un maijā uz rokas es esmu saņēmusi 1197 eiro, kas, izdalot ar 3, ir 399 eiro. Un... pieteicos.
Tagad es saņemu vēstuli, kurā rakstīts: "Saskaņā ar VID rīcībā esošo informāciju, Jūsu ienākumi kā Darba ņēmējam no darba tiesiskajām attiecībām periodā no 1.marta līdz 2020.gada 31. maijam vidēji vienā mēnesī pārsniedz valstī noteikto minimālo mēneša darba algu (430,00 EUR mēnesī pirms nodokļu nomaksas)."
Tagad, lai sniegtu apliecinājumu tam, ka es neesmu melojusi, man ir VKKF jāiesūta pārskati par nodarbinātību un sociālās apdrošināšanas iemaksām. Un saskaņā ar līgumu man tiek atgādināts par atbalsta atmaksu.
Es patiešām jūtos pazemota, jo visa šī atbalsta sistēma mani ir padarījusi par meli.
Bet es nemeloju, es aprēķināju savus reālos ienākumus, un tie bija mazāki par 430 eiro. Tāpēc arī pieteicos. Izrādās man bija jārēķina arī par mani nomaksātie nodokļi. Ha! Šajā 3 mēnešu periodā es saņēmu atlīdzību 3 dažādos veidos ar 3 dažādiem nodokļu aprēķiniem.
Un man loģiski šķiet, ka atbalsts ir jāsniedz no reālās summas, nevis no summas, kuru veido arī darba devēju iemaksas.
VKKF, pirms iesniedzu iesniegumu, pārliecinājās, vai esmu reģistrēta kā pašnodarbinātā. Kāpēc šajā procesa brīdī nevarēja prasīt to pašu apliecinājumu no EDS, kuru tagad ir attapušies paprasīt un tad izvērtēt un pateikt, nē... jūsu ienākumi ir lielāki. Nu... tur par 10 eiro, bet lielāki.
Atbalsta sistēma jau tā bija izveidota ļoti sarežģīta, tev jāreģistrējas kā pašnodarbinātajam īpašā režīmā, tad jāsaņem daļa pabalsta, tad jānomaksā no tā nodokļi, tad, kad esi uzrakstījis pēc 3 mēnešiem atskaiti par paveikto, tad saņem atlikumu un arī nomaksā nodokli. Turklāt stāsts ir par 1600 eiro PIRMS nodokļu nomaksas, kas beigās ir apmēram tie 430 eiro mēnesī. Turklāt ne jau atvaļinājuma režīmā, bet pierādot aktīvu radošo darbību.
Šī bija pirmā reize manā mūžā, kad pieteicos atbalstam. Paldies! Visticamāk, mani ienākumi būs bijuši par dažiem eiro lielāki. Un es atmaksāšu saņemto atbalstu. Ko es šajā brīdī domāju par Kultūras ministrijas, Finanšu ministrijas un VKKF sadarbību, es skaļi neteikšu.
Un vēl viena jauka lieta. Vēstuli es saņēmu 11.12 vakarā. Atbilde uz to jāsniedz līdz 15.12. Kāpēc? Ar kādu pamatojumu? Cik zināms, visas iestādes uz mūsu vēstulēm drīkst atbildēt mēneša laikā.
Pārpublicēts no Facebook
Seko mums 
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
