Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Palīdzība...

Leonards Inkins
16.04.2019.
Komentāri (14)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2009. gada marta nogalē ASV ekonomisko palīdzību Centrālamerikas valstīm – Salvadoras Republikai (República de El Salvador), Gvatemalas Republikai (República de Guatemala) un Hondurasai (Honduras). Kāpēc? Tāpēc, ka šodienas Amerikas Savienotās Valstis atšķiras no līdzšinējo prezidentu vadītām. Mainoties valsts prezidentam, ASV lēnām, bet neatlaidīgi un spītīgi maina kursu.

Kuģis

Iztēlosimies kādu lielu kuģi. Tam līdz ar dzenskrūvi ir piestiprināta neliela lāpstiņa (neliela attiecībā pret kuģa izmēriem). Lielais kuģis maina virzienu atbilstoši tam, kā pagriežas šī lāpstiņa, kuru mēdz dēvēt par kuģa stūri. Donalds Tramps ASV pilda līdzīgas funkcijas.

Uz asām stūres kustībām lielais kuģis reaģē ar novēlošanos un it kā negribīgi, bet tomēr maina virzienu. Tieši tas nu jau kādu laiku notiek. ASV sāk darīt to, kas kādreiz likās neiespējams un neiedomājams. Izved karaspēku no Sīrijas, izdara spiedienu uz NATO valstīm, būvē žogu uz Meksikas robežas, neielaiž no Dienvidiem ASV virzienā ejošās migrantu kolonnas.

Uzpirkšana

Par iemeslu palīdzības atteikšanai ir minēto valstu atteikšanās pārtraukt pulcēt migrantus gājienam uz ASV. Dažs labs senators dusmās aizrunājās līdz tam, ka apgalvoja, ka ekonomiskā palīdzība šīm trim valstīm izpaudās tā, ka naudu izmantoja šo valstu vadītāju uzpirkšanai, lai valstis labvēlīgi attiektos pret ASV, un tagad, nesaņemot šo naudu, šīs valstis pret ASV nebūs tik labvēlīgas. Vairs neatbalstīs ANO balsojumos un citādi.

Ja tā padomā, tad nebūtu slikti ja, piemēram, Vācija, Anglija, Francija ASV un citas valstis ekonomiski palīdzētu Latvijai. Mums pietiktu naudas gan medicīnai, gan izglītībai un arī NATO maksājumus veiktu bez grūtībām. Bet nekā, kaut varbūt kļūdos un šādi maksājumi tomēr tiek saņemti, lai Latvija būtu labvēlīga pret ASV, sūtītu karavīrus, kur tas nepieciešams amerikāņiem, un būtu atsaucīga un izpalīdzīga arī citās jomās, piemēram, ar balsojumiem atbalstītu ASV nostāju ANO.

Migrantu karavānas

Donalds Tramps paziņoja, ka šo valstu vadība palīdzēja organizēt migrantu karavānas un veicināja to iekļūšanu ASV. Var rasties jautājums – kāpēc? Kāpēc, piemēram, arī Latvijas vadītājiem ir nepieciešams, lai Latvijas Republikas pilsoņi dotos prom uz ES valstīm, strādāt un dzīvot. Publiski, protams, viņi tā nesaka, bet darbi par to liecina.

D. Tramps uz šo jautājumu zina atbildi. Tāpēc, ka, piemēram, Meksika no nelegāli ASV dzīvojošiem meksikāņiem gadā saņem vairāk naudas nekā no naftas eksporta. Meksikāņi sūta nopelnīto naudu uz Meksiku, tur meksikāņi ar to norēķinās veikalos, veikali maksā nodokļus un ekonomika ir dzīvotspējīga.

Iespējams, ka arī Latvijā ir līdzīgi. Ko mēs darītu, ja prombraucēji nesūtītu savām ģimenēm uz Latviju naudu, ja viņi šurp nebrauktu atvaļinājumos un netērētu, ja nebrauktu ciemos. Vai kāds ir rēķinājis, cik Latvija gadā saņem šādas naudas?

Nav brīnums, ka arī Centrālamerikas valstis vēlas šādi saņemt budžeta papildinājumu, un, ja vēl par to ir gatavas maksāt ASV un citas Eiropas valstis, ar ekonomiskās palīdzības svirām, tad grēks tādu iespēju neizmantot.

Katru mēnesi ASV varas iestādes noķer simt tūkstošus nelegālo robežpārkāpēju. Viņus ievieto tam paredzētajās nometnēs. Šais nometnēs notvertajiem ir jāgaida tiesas lēmums – vai viņi drīkst palikt ASV. Nometnes ir pārpildītas, un tāpēc, atsijājot mazāk bīstamos, viņus līdz tiesas lēmumam atlaiž, pretī saņemot apsolījumu, ka tiesas dienā viņi ieradīsies atkal. Kā jūs domājat, vai daudz ir tādu, kuri ierodas?

Bērni

Daudzi migranti dodas uz ASV ar bērniem. Ne vienmēr ar saviem. Bērnu esība nodrošina iespēju tikt atlaistam «līdz tiesai». Patiesībā, dodot tukšo solījumu ierasties uz tiesu, viņi dodas savās gaitās, bet bērni atgriežas Meksikā vai valstī, no kurienes tie nākuši un riņķa dancis turpinās.

Par bērnu piepulcēšanu kādai ģimenei jāmaksā septiņi tūkstoši ASV dolāru par katru ģimenes locekli, kuru pavada bērni. Ļoti primitīvi aprēķini liecina, ka, ja gadā ASV robežu pāriet miljons bēgļu un katram ir līdzi bērns, tad migrāciju veicinošie un organizējošie par to saņem septiņus miljardus ASV dolāru.

Vai būtu liels brīnums, ja šie migrācijas organizētāji padalītos ar pasakainajiem ieņēmumiem ar kādu partiju vai ASV senatoru? Citādi nevar izskaidrot pretdarbību ASV valsts gaiteņos mēģinājumiem ierobežot bēgļu ierašanos ASV.

Līdzekļi

Lai šo problēmu neļautu atrisināt, demokrāti visādiem līdzekļiem nepieļauj līdzekļu piešķiršanu jaunu nometņu celšanai un esošo paplašināšanai.

Interesants mehānisms ir izveidojies. Demokrāti uzstāj, ka Centrālamerikas valstīm ir ekonomiski jāpalīdz, lai tās pret ASV attiektos labi, naudas saņēmēji par šo naudu organizē migrantu karavānas un atkal saņem naudu no ASV jau migrantu naudas sūtījumu veidā uz valsti, no kuras izceļoja.

Nu tas ir beidzies, vismaz tai ziņā, ka naudu minētajām valstīm ASV vairs nedod. Vismaz pagaidām.

Robeža

D. Tramps paziņoja, ka grasās slēgt ASV un Meksikas robežu. Robežu atvērs tikai tad, kad migrantu plūsma būs apturēta.

No tā cietīs abas valstis, īpaši uzņēmēji, bet D. Tramps ir nolēmis to darīt, jo viņam citas iespējas apturēt migrantu nelegālu ierašanos ASV vairs neesot. Viņš atšķirībā no iepriekšējiem valsts vadītājiem jau vairākkārt ir pierādījis, ka spēj darīt arī nepopulāras lietas gaišākas nākotnes vārdā.

Meksika paziņoja, ka nereaģēs uz ASV spēka akcijām un nepiekāpsies. Bet kur viņi liksies?

ES

Eiropas Savienība izliekas neredzam, ka ASV maina kursu, ES izliekas nesaprotam, ka, ja Eiropa turpinās degradēties un neapturēs lejupslīdi, drīz Eiropa būs tikai ģeogrāfisks vietas apzīmējums kartēs, bet saturs būs ļoti tāls no tās Eiropas, ar kuras vērtībām mūs baro.

Astoņās Eiropas valstīs to vadītājiem nav bērnu. Nav ģimeņu, un viņiem ir nesaprotamas ģimenes vērtības, kā arī zemapziņā nākotne viņiem nerūp. Viņiem ir tikai šodiena, un labākajā gadījumā viņiem rūp tikai tas laiks, kurā dzīvo viņi paši. Dzimtas turpināšana viņiem liekas kas jocīgs un nesvarīgs, ir viņu starpā arī tādi, kurus šodien politkorekti sauc par seksuālām minoritātēm.

Pozitīvā migrācija

Iespējams, ka rakstiņā paustais skaidro un pamato, kāpēc daudzi Eiropas labākie, gudrākie un spējīgākie jau gadsimtu dodas dzīvot uz ASV. Arī šobrīd šī ASV noderīgā, legālā migrācija turpinās. Paši spējīgākie, tie, kas spēj riskēt, kuri ir pārgalvīgi un kuri ir veiksmes aplaimoti, mērķtiecīgi dodas uz ASV. Nezinu, vai šo plūsmu kāds ir pētījis, bet iespējams, ka manis uzdotie jautājumi ir pamatoti un es nekļūdos savās atziņās.

Novērtē šo rakstu:

41
8

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...