Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Rejas stāstu var iedalīt divās daļās – pirmā, kurā viņa pēc iekļūšanas malumednieku lamatās vairākus mēnešus mēģināja sadzīvot ar savām neesošajām kājiņām, un otrā – kur viņas dzīvei tiek dota iespēja no jauna uzsākties pilnvērtīgi!

Tajā novembra dienā, kad Reja pārnāca, es nezināju neko – ne to, kā viņai palīdzēt, ne to, kurš mans lēmums ir vispareizākais. Es vien ļāvos savam iekšējam impulsam, ko es pēc tam gan smejoties dēvēju par drosmes trūkumu – atstāt Reju dzīvu un tālāk ļauties nezināmajam.

Brīdī, kad publicēju savu pirmo lūgumu pēc palīdzības, es sapratu – eu, bet mums var izdoties! Tas nekas, ka tajā pašā dienā mirkli pirms sava sauciena pēc palīdzības es uz Reju skatījos ar šausmās saķertu galvu un domāju – ko es esmu izdarījusi un kāpēc es viņu neiemidzināju?!

Ziedotāju atsaucība bija fenomenāla un mums izdevās kopā savākt ap 3000 EUR, ar ko tika nosegti abi Rejas kāju īsināšanas operāciju rēķini, pēcoperācijas ārstēšana un uzturēšana, iebruģēts nepārprotams ceļš uz Rejas spēju kādreiz atkal staigāt. Pašreiz mums ir palikuši ap 600 EUR no šīs summas, un mums ir nepieciešams vēl mazdrusciņ palīdzības, lai spētu spert pirmos soļus uz Mēness.:)

Šo trešdien tika veikta Latvijā pirmreizēja, unikāla operācija - Rejas kājiņās tika ievietoti implanti, pie kuriem vēlāk stiprinās protēžu otro daļu – mākslīgās kājiņas. Operācija tika veikta būtībā pēdējā brīdī – garākā kājiņa visus šos mēnešus apņēmīgi dzīvoja savu brūču pilno dzīvi, kauls no iekšpuses plēsa pušu ādu, sagādājot ne mazums raižu man un pašai Rejai. Brīdī, kad veica implantēšanas operāciju, atklājās, ka arī otrā kājā ir sācies iekaisums un ir sācis krāties šķidrums. 

Kopējās ārstēšanas izmaksas būs ap 1000 EUR atkarībā no tā, cik ilgi Reja pavadīs stacionārā (pašreiz iesaka atstāt viņu stacionārā vismaz 15-30 dienas, lai maksimāli izslēgtu iespēju, ka operētajās kājās varētu rasties infekcija un implanta atgrūšana).

Papildus nepieciešamie izdevumi ir ap 600 EUR Rejas kāju otrās daļas izveidei. Esmu ļoti pateicīga visiem, kas jau atsaucās Rejas stāstam, un atkārtoti lūdzu palīdzību, lai šo sekmīgi uzsākto un neizmērojami vērtīgo darbu spētu paveikt līdz galam un lai Reja pēc mēneša spētu nostāties pati uz savām kājām.

Tā bija necerēta veiksme, ka par Rejas situāciju ieinteresējās veterinārārsts, kas jau iepriekš ir lūkojies uz dzīvnieku protezēšanas iespējām un vēlas šo tēmu Latvijā zinātniski attīstīt un izpētīt. Tādējādi šī stāsta fundamentālais mērķis ir ilgtspējīgums un pielietojamība. Pētījuma autors uzsver, ka var jau pasūtīt un ievietot gatavu implantu no ārzemēm par 5000 EUR, bet viņš vēlas noskaidrot, cik daudz ir iespējams paveikt Latvijā un cik šīs iespējas izmaksā, un tas var kļūt par pamatu turpmākai praksei.

Mums arī nesavtīgu palīdzību ir snieguši citi visdažādākā veida profesionāļi – gan ar padomiem, gan materiāliem, gan konsultācijām – kopā izveidojot ap mums apbrīnojamu drošības loku.

Grūtos brīžos mani stiprina saņemtā atsaucība un doma, ka, palīdzot Rejai šobrīd, tiek palīdzēts arī tiem, kam palīdzība būs nepieciešama nākotnē.

Rejas stāsta sākums ir šeit:

https://www.facebook.com/zanda.brike/posts/1946290902074052

Konts: LV67UNLA0050004126510

Saņēmējs: Zanda Briķe

Mērķis: Rejas protezēšanai

Novērtē šo rakstu:

25
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

13

Pensiju 2.līmeņa iemaksu samazināšana grauj uzticību valsts pensijai

FotoFinanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Lasīt visu...

21

14 mīti par inflāciju un cenām

FotoAr ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Lasīt visu...

21

Netematiska un nekonsekventa doma. Latvju tautas vērtējumi

FotoPēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Lasīt visu...

21

Kur slēpjas igauņu veiksmes atslēga - kāpēc kaimiņi spēj pieņemt racionālus lēmumus, bet mēs ne?

FotoIr taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Lasīt visu...

10

Vai patiešām „Rail Baltica” jēgas meklējumu dēļ ir jāieķīlā visas valsts nākotne?

FotoKomentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Lasīt visu...

21

Darbinieku trūkums – problēma samilst. Ko varam mācīties no attīstītākajām ekonomikām?

FotoRīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Lasīt visu...

21

Kā var būt, ka atalgojums atsevišķu valsts kapitālsabiedrību vadībai ir lielāks par atalgojumu līdzvērtīgu privātu uzņēmumu vadītājiem?

FotoValsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi