Paliek bez valsts darba - un metas maksāt biedra naudu un ziedot "Vienotībai"
PIETIEK16.12.2020.
Komentāri (32)
Iesaki rakstu: 
2019. gada sākumā palikusi bez darba Ekonomikas ministrijā un parādsaistībām dubulti pārsniedzot oficiālos uzkrājumus, Ginta Ozola... ir sākusi aktīvi maksāt biedra naudu un ziedot partijai Vienotība, - šādu no veselā saprāta viedokļa dīvainu ainu rāda Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja datu bāze saistībā ar ziedojumiem un biedra naudām, ko pēdējos divos gados saņēmusi „tumbočku speciālista” Arta Kampara aizkulisēs finansiāli pārvaldītā partija.
„Jā, esmu ziedojusi partijai Vienotība, jo tās ir manas tiesības, iespējas un izvēle,” – lakoniski skaidro G. Ozola, kura šā gada jūlijā pēc pusotra gada pārtraukuma atgriezās darbā KPV LV ministra vadītajā Ekonomikas ministrijā kā ministra biroja vadītāja.
Taču, uzzinājusi, ka interesējošā tēma ir saistīta ar partijas Vienotība kasē iemaksātajiem ziedojumiem un biedra naudām laikā, kad viņa bija palikusi bez darba Ekonomikas ministrijā, G. Ozola no tālākas sarunas izvairās.
Tikmēr summas cilvēkam, kurš palicis bez stabiliem ienākumiem valsts darbā un kura parādsaistības gandrīz dubulti pārsniedz oficiālos iekrājumus, ir bijušas pietiekami iespaidīgas.
Darbu ministrijā pagājušā gada sākumā zaudējusī G. Ozola saskaņā ar Vienotības oficiālajiem datiem vispirms, 2019. gada 12. jūlijā partijai ir ziedojusi 1000 eiro, kam jau pēc četrām dienām ir sekojusi arī 1000 eiro liela biedra nauda.
Un tas nav viss. Pagājuši nepilni četri mēneši, G. Ozola valsts darbu joprojām nav atguvusi, taču izjutusi vēlmi Vienotībai vēlreiz samaksāt biedra naudu – un jau atkal apaļus 1000 eiro.
Savukārt vēl 1000 eiro lielu biedra naudu G. Ozola Vienotībai iemaksājusi jau šā gada 5. jūlijā. Brīnumainā kārtā tas noticis tieši dienu pirms tam, kad viņa atguvusi savu ekonomikas ministra biroja vadītājas amatu.
„Kā tas sagadījās, ka jūs samaksājāt 1000 eiro biedra naudu Vienotībai dienu, pirms sākāt strādāt par ekonomikas ministra biroja vadītāju? Vai un kāda šiem abiem gadījumiem saistība?” – uz šo jautājumu G. Ozola tagad neatbild.
G. Ozolas amatpersonas deklarācijas nerada iespaidu, ka viņas oficiālais finansiālais stāvoklis – it īpaši, paliekot bez darba – ļautu bez problēmām pabalstīt partiju ar šādām summām.
Atstājot darbu Ekonomikas ministrijā, viņa bija deklarējusi 16 850 eiro uzkrājumus divās bankās, kā arī 30 000 eiro lielas parādsaistības.
Taču, pusotru gadu pavadot bez pierastā valsts darba un atvēlot prāvas summas Vienotībai, G. Ozola, kā rāda viņas šā gada 4. septembrī Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā deklarācija, ir spējusi savus oficiālos iekrājumus pat palielināt, - šā gada jūlija sākumā tie pieauguši jau līdz 19 074 eiro, savukārt parādsaistības tā arī palikušas 30 000 eiro apmērā.
Par to, kā tas bijis iespējams un kādi bijuši partijai atvēlētās naudas avoti, amatpersona izteikties nevēlas. Tāpat joprojām klusē arī Vienotības ģenerālsekretāra amatu ieņemošais A. Kampars, - interesanti, ka savulaik G. Ozola ir bijusi arī viņa biroja vadītāja.
Seko mums 
Līdz Saeimas vēlēšanām tikai 5 dienas, un, ja vēl turpini izlemt, par kuru politisko spēku atdot savu balsi, piedāvāju 15 iemeslus, kāpēc balsot par 15. sarakstu – Progresīvajiem.
Šis jautājums man radās jau pirms diviem gadiem, kad Vācijas kolēģi vērsa uzmanību uz simbolu iespējamu izmantošanu un simboliskajiem tekstiem, ar ko tika rotāti aizsaulē aizgājušās Jutas Strīķes, vienas no Jaunās konservatīvās partijas līderēm, bēru vainagi no viņas partijas biedriem.
Jums nepatīk garas runas un mani garie raksti, tāpēc šoreiz būs īsāk. Tam, par ko runāšu, ir dažādi nosaukumi, tam daudz ko nepelnīti piedēvē, un tam ir dažādas izpausmes, bet patiesībā runa ir par vienu un to pašu – par patikšanu un nepatikšanu.
Satversmes 1. nodaļas 2.pants nosaka: “ Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.” Tā jau ir Tautvaldība - Valsts pārvalde, kurā piedalās daudzi sabiedrības locekļi caur/ar savu pārstāvniecību vēlēšanās. Mans viedoklis – ka tas ir galvenais TAUTVALDĪBAS princips, kas realizējams vēlēšanās.
Vadīkļi Vakareiropā brēc par enerģētisko krīzi. S…di, ko ar zaļo dienaskārtību, suicidālām sankcijām un nesaimnieciskumu savārījusi izkurtējusī Eiropas elite, būšot jāizstrebj pārvaldītajām tautām. Latvijas vagari kā parasti skrējuši posta vezumam pa priekšu, tādēļ situācija Dievzemītē ir viena no traģiskākajām ES. Vietējai kliķei par laimi tauta Latvijā ir uz dumpjiem nolēmēta.
Nepieciešamība stiprināt Latvijas drošību laikā, kad blakus Eiropā notiek karš, šķiet pašsaprotama. Tamdēļ vietā ir Aizsardzības ministrijas piedāvājums sākt diskusiju par jaunu koncepciju – Valsts aizsardzības dienestu, kura ietvaros Latvijas pilsoņiem radīsies jauni, pavisam konkrēti pienākumi piedalīties valsts aizsardzībā.
Ļoti miglaini atceros savas pirmās vēlēšanas. Es tikko kā biju dabūjis PSRS pasi, ko tajā laikā deva vien 16 gadu vecumā, un bija jādodas uz vēlēšanu iecirkni. Padomju Savienībā tā bija svētku diena, plīvoja sarkanie karogi, un es gāju izdarīt kaut ko bezjēdzīgu, jo toreiz vēlēšanas bija vien butaforija. Es to apzinājos, bet nu man bija sava pase – un es gribēju to kaut kur izmantot! Neatceros pat, par ko toreiz bija balsošana. Bet man ļoti paveicās – tās bija pirmās un pēdējās bezjēdzīgās vēlēšanas.
Jūsu balss izšķirs, kas vadīs mūsu valsti. Pirms četriem gadiem es atbalstīju Kariņu, jo bija jānosargā valsts no populistiem. Kā komandas cilvēks es krīzē premjeru nekritizēju. Bet šobrīd mans pienākums ir runāt tieši: nedrīkst bremzēt valsti vēl četrus gadus. Ir jārīkojas daudz izlēmīgāk. Es esmu gatavs uzņemties atbildību un lūdzu jūsu atbalstu.
Mums katram ir izveidojies vai izveidots savs logs, caur kuru mēs uzlūkojam pasauli. Un šie logi mēdz būt ļoti dažādi – gan plastikāta, gan koka, gan ar ieplīsušiem stikliem, tie mēdz būt arī kādā krāsā tonēti, gan netīri, gan miglaini. Tāpēc arī tas, ko mēs ieraugām caur savu logu, mēdz kardināli atšķirties no tā, ko caur saviem logiem redz citi, kaut patiesībā mēs lūkojamies uz vieniem un tiem pašiem priekšmetiem un aplūkojam vienas un tās pašas darbības.
