Paliek bez valsts darba - un metas maksāt biedra naudu un ziedot "Vienotībai"
PIETIEK16.12.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
2019. gada sākumā palikusi bez darba Ekonomikas ministrijā un parādsaistībām dubulti pārsniedzot oficiālos uzkrājumus, Ginta Ozola... ir sākusi aktīvi maksāt biedra naudu un ziedot partijai Vienotība, - šādu no veselā saprāta viedokļa dīvainu ainu rāda Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja datu bāze saistībā ar ziedojumiem un biedra naudām, ko pēdējos divos gados saņēmusi „tumbočku speciālista” Arta Kampara aizkulisēs finansiāli pārvaldītā partija.
„Jā, esmu ziedojusi partijai Vienotība, jo tās ir manas tiesības, iespējas un izvēle,” – lakoniski skaidro G. Ozola, kura šā gada jūlijā pēc pusotra gada pārtraukuma atgriezās darbā KPV LV ministra vadītajā Ekonomikas ministrijā kā ministra biroja vadītāja.
Taču, uzzinājusi, ka interesējošā tēma ir saistīta ar partijas Vienotība kasē iemaksātajiem ziedojumiem un biedra naudām laikā, kad viņa bija palikusi bez darba Ekonomikas ministrijā, G. Ozola no tālākas sarunas izvairās.
Tikmēr summas cilvēkam, kurš palicis bez stabiliem ienākumiem valsts darbā un kura parādsaistības gandrīz dubulti pārsniedz oficiālos iekrājumus, ir bijušas pietiekami iespaidīgas.
Darbu ministrijā pagājušā gada sākumā zaudējusī G. Ozola saskaņā ar Vienotības oficiālajiem datiem vispirms, 2019. gada 12. jūlijā partijai ir ziedojusi 1000 eiro, kam jau pēc četrām dienām ir sekojusi arī 1000 eiro liela biedra nauda.
Un tas nav viss. Pagājuši nepilni četri mēneši, G. Ozola valsts darbu joprojām nav atguvusi, taču izjutusi vēlmi Vienotībai vēlreiz samaksāt biedra naudu – un jau atkal apaļus 1000 eiro.
Savukārt vēl 1000 eiro lielu biedra naudu G. Ozola Vienotībai iemaksājusi jau šā gada 5. jūlijā. Brīnumainā kārtā tas noticis tieši dienu pirms tam, kad viņa atguvusi savu ekonomikas ministra biroja vadītājas amatu.
„Kā tas sagadījās, ka jūs samaksājāt 1000 eiro biedra naudu Vienotībai dienu, pirms sākāt strādāt par ekonomikas ministra biroja vadītāju? Vai un kāda šiem abiem gadījumiem saistība?” – uz šo jautājumu G. Ozola tagad neatbild.
G. Ozolas amatpersonas deklarācijas nerada iespaidu, ka viņas oficiālais finansiālais stāvoklis – it īpaši, paliekot bez darba – ļautu bez problēmām pabalstīt partiju ar šādām summām.
Atstājot darbu Ekonomikas ministrijā, viņa bija deklarējusi 16 850 eiro uzkrājumus divās bankās, kā arī 30 000 eiro lielas parādsaistības.
Taču, pusotru gadu pavadot bez pierastā valsts darba un atvēlot prāvas summas Vienotībai, G. Ozola, kā rāda viņas šā gada 4. septembrī Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā deklarācija, ir spējusi savus oficiālos iekrājumus pat palielināt, - šā gada jūlija sākumā tie pieauguši jau līdz 19 074 eiro, savukārt parādsaistības tā arī palikušas 30 000 eiro apmērā.
Par to, kā tas bijis iespējams un kādi bijuši partijai atvēlētās naudas avoti, amatpersona izteikties nevēlas. Tāpat joprojām klusē arī Vienotības ģenerālsekretāra amatu ieņemošais A. Kampars, - interesanti, ka savulaik G. Ozola ir bijusi arī viņa biroja vadītāja.
Seko mums 
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
