Palīgā, palīgā, mūs, „sabiedriskās” televīzijas propagandonus, nez kāpēc jau atkal sūta d...
Dagnija Neimane-Vēvere, LTV Ziņu dienesta galvenā redaktore22.12.2024.
Komentāri (87)
Iesaki rakstu: 
Var saprast vecāku emocijas brīžos, kad tavs nepilngadīgais bērns ierauts nepatīkamā konfliktā. Kas īsti šīs nedēļas sākumā notika Kalna pamatskolā Ogrē, policija skaidro kriminālprocesā. To, ka nekāda veida vardarbībai nav vietas ne izglītības iestādēs, ne sabiedrībā kopumā, pēdējos gados runāts īpaši daudz. Un ir vienalga, kas ir vecāki cietušajiem vai agresoriem. Pārmaiņas notiek, bet ne tik ātri, kā gribētos.
Taču pēdējā laikā arvien biežāk nākas novērot politiķu un amatpersonu verbālo vardarbību pret žurnālistiem, kuri pilda savu darbu. Un tieši tā – par verbālu vardarbību – var nosaukt Ogres novada mēra Egila Helmaņa (Nacionālā apvienība) reakciju, kad Latvijas Televīzijas (LTV) žurnāliste interesējās par notikumiem Kalna pamatskolā Ogrē.
Tas notika pēc tam, kad dienas laikā Valsts policija publiskoja informāciju par iespējamu bulinga gadījumu kādā no Ogres skolām. LTV Ziņu dienesta žurnālistei, kura regulāri veidojusi materiālus par dažāda veida vardarbību, tika uzdots skaidrot, kas īsti noticis. Žurnāliste profesionāli pildīja savus pienākumus – vāca informāciju no dažādiem avotiem, uzklausīja iesaistītās puses, pārbaudīja faktus. Piektdienas vakara "Panorāmā" bija ziņa par faktiem, ko mums izdevies noskaidrot un kur nekādā veidā netika pieminēta vai publiskota informācija, kas norādītu uz saistību ar Helmaņa ģimeni.
Kas sekoja tālāk? LTV Ziņu dienesta žurnālistes Zandas Ozolas-Balodes korekto jautājumu īsziņas veidā un savu emocionāli ārkārtīgi pielādēto atbildi Helmaņa kungs pārpublicēja savā "Facebook" kontā, pie reizes arī atklājot žurnālistes tālruņa numuru, kam viņa savu piekrišanu nav devusi. Žurnālistei pēc šīs vienas ziņas nosūtīšanas tiek pārmesta Helmaņa vajāšana un diskreditēšana, ķeršanās klāt Helmaņa bērniem, pat vēl vairāk – mērķtiecīgi tiekot uzbrukts viņam un tagad arī viņa bērniem. Savā plašāk izvērstajā ierakstā "Facebook", kurā ievietots arī ekrānšāviņš no portāla "Delfi" publikācijas un kādas "Facebook" lietotājas ieraksts, E. Helmanis šo toni turpina, norādot, ka šī esot zemiska kampaņa un nožēlojama nelietība. Vēlos vērst Helmaņa kunga uzmanību uz to, ka žurnālistes sūtītie jautājumi, uz kuriem viņa cerēja sagaidīt adekvātas atbildes, ir viņas profesionālais darbs.
Mēs ļoti atbildīgi izturamies pret jebkuru publiskoto informāciju, kas skar nepilngadīgos – to nosaka arī Latvijas sabiedrisko mediju redakcionālās vadlīnijas.
Jau minētajā "Facebook" mēs pamanījām ļoti pretrunīgu informāciju par šīs nedēļas notikumiem Kalna pamatskolā un tiešām ceram, ka policija viesīs skaidrību un vainīgie saņems sodu. Un es pilnīgi piekrītu Helmaņa kungam, ka "cik labi būtu, ja katrs godprātīgi darītu savu darbu – policija, mediķi, žurnālisti, vienlaikus neaizmirstot par jēdzienu cilvēcība". To arī Jums, Helmaņa kungs, novēlu!
Seko mums 
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
