Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

13.septembrī – piektdienā, kad bija vērojams pilnmēness, Latvijas valdības vadītājs Krišjānis Kariņš informēja iedzīvotājus, ka ir panākta vienošanās par nākamā gada budžetu. Pirms nedēļas pēc Jaunās konservatīvās partijas prasības valdība uz nedēļu atlika lemšanu par papildu finansējuma novirzīšanu ministriju prioritārajiem pasākumiem.

Kariņš uzsvēra, ka 2020.gadā netiks celti nodokļi. Paredzēts, ka no 2020.gada 1.janvāra tiks pacelts diferencētais neapliekamais minimums līdz 300 eiro. Kopumā ministrijām prioritāriem pasākumiem būs pieejami aptuveni 190 miljoni eiro.

Komentējot budžeta pieņemšanu valdībā, Jaunās konservatīvās partijas līderis un tieslietu ministrs Jānis Bordāns paziņoja, ka budžeta skatīšana valdībā bija smaga cīņa. Bordāns lepojoties, ka viņa vadītajai partijai ir izdevies panākt vairākas lietas, piemēram, papildu naudu skolotājiem un zinātniekiem, kā arī vienošanos par minimālās algas celšanu līdz 500 eiro no 2021.gada 1.janvāra.

Neviens nešaubās, ka šoreiz Bordāns teica taisnību. Visi atceras daudzos partijas pārstāvju ultimātus gan par Latvijas Universitātes rektora Indriķa Muižnieka neapstiprināšanu rektora amatā, gan par jauna cietuma celšanu Liepājā, kā arī citus šīs partijas pārstāvju izvirzītos ultimātus, draudot ar valdības gāšanu gadījumā, ja tie netiks pildīti.

Pēc tā sauktā būvnieku karteļa skandāla sākuma Bordāns piekrita atlikt uz gadu jautājumu par līguma slēgšanu ar būvniekiem par cietuma celtniecību. Viņš uzsvēra, ka tiks rīkots jauns konkurss par cietuma celtniecību un tajā varēs piedalīties arī ārvalstu būvnieki.

Var tikai apbrīnot citu valdošās koalīcijas partiju pacietību un spēju nesteigties ar skaļiem paziņojumiem par Jaunās konservatīvās partijas daudzajiem ultimātiem un prasībām, kas vērotājiem no malas bieži izskatījās pēc niķošanās un savu kaprīžu bīdīšanas.

Kā jau ierasts, pēc vienošanās panākšanas ar budžetu pilnībā nav apmierināta neviena partija. Piemēram, “Attīstībai/Par” pārstāve – veselības ministre Ilze Viņķele nav apmierināta, ka medicīna saņems mazāk naudas, nekā tika solīts agrāk. Pilnībā nav apmierināts arī iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens, kurš gribēja būtiski palielināt algas policistiem un ugunsdzēsējiem. Protams, visi gribētu palielināt pensijas pensionāriem un pabalstus invalīdiem, kā arī celt algas pārējiem iedzīvotājiem.

Spriešana par nākamā gada budžetu rāda, ka neviena no valdību veidojošajām partijām šobrīd nevēlas gāzt valdību. Kaut arī vairāki Jaunās konservatīvās partijas pārstāvji, kuri regulāri draud ar dažādiem ultimātiem un vicina “dzeltenās kartītes” Kariņam, varētu arī izmantot iespēju bļaustīties opozīcijā par slikto valdību, tomēr šajā partijā daudzi saprot, ka tādā veidā radīs vilšanos daudziem saviem vēlētājiem.

Dzirdēts viedoklis, ka latviešu vēlētājiem patīk uzvarētāji un viņi nicina tā sauktos lūzerus, kuri nespēj izmantot savas iespējas valdībā. Spilgts piemērs tam bija savā laikā Einara Repšes pieņemtais lēmums par “Jaunā laika” aiziešanu no Aigara Kalvīša vadītās valdības un turpmāku strādāšanu opozīcijā. Kaut arī toreiz Repše lepni paziņoja, ka par izveidojušos situāciju vainīgs ir Kalvītis, kurš ir neizlēmīgs un nespēj kontrolēt situāciju valstī, pēc tam partijai strauji kritās reitingi, un tā zaudēja savu ietekmi Latvijas politikā.

Pārsteidzoši, ka nav dzirdami skaļi ultimāti un prasības no tā sauktās Kaimiņa partijas. Iespējams, tam iemesls ir zemie partijas reitingi pēc tās sašķelšanās, kad no Saeimas frakcijas izstājās vairāki deputāti – zināmākie ir Aldis Gobzems un Didzis Šmits. Zīmīgi, ka viņi pirms vēlēšanām bija gatavi veidot valdību kopā ar “Saskaņu” un uzlabot attiecības ar Krieviju, sakot, ka tas esot vajadzīgs Latvijas uzņēmējiem. Būtu kādreiz interesanti dzirdēt, kurus tieši uzņēmējus vēlas atbalstīt Gobzems un Šmits. Būtu jauki, ja viņi nosauktu konkrētus uzvārdus, lai vēlētāji varētu labāk saprast, kuru uzņēmēju intereses tiek lobētas šādā diezgan agresīvā veidā.

Valdībā esošajiem ministriem no Kaimiņa partijas – Ramonai Petravičai, Ralfam Nemiro un Sandim Ģirģenam ir skaidrs, ka šobrīd, kad partijai ir tik zemi reitingi, būtu bīstami zaudēt vietu valdošajā koalīcijā. Domājams, viņi nebūs tie, kas provocēs valdības krišanu budžeta pieņemšanas laikā. Līdzīgi rīkosies arī Artuss Kaimiņš, kurš vairs neskraida ar kameru Saeimā un necīnās pret žurnālistiem, kā arī vairāki šīs partijas deputāti.

Interesanti, ka šoreiz nav dzirdami ultimāti, ko izteiktu Nacionālās apvienības pārstāvji. Iepriekšējās valdībās tieši Nacionālā apvienība bija zināma kā aktīva dažādu prasību un ultimātu izteicēja. Iespējams, pat Nacionālajai apvienībai ir skaidrs, ka būs grūti pārspēt Jauno konservatīvo partiju un izvirzīt vēl trakākus ultimātus pārējiem koalīcijas partneriem. Ir mazliet neierasti vērot, ka Nacionālā apvienība ir kļuvusi par samērā piekāpīgu un apdomīgu partiju.

Valdības saglabāšanā ir ieinteresēta partija “Attīstībai/Par”, kas vēlas pierādīt, ka ir nopietni ņemama un ietekmīga partija. VARAM ministrs Juris Pūce turpina aktīvi bīdīt reģionālo reformu, paciešot daudzo pašvaldību vadītāju iebildumus un kritiku. No malas šķiet, ka viņš īpaši daudz uzmanības nepievērš šiem pašvaldību vadītājiem, kuri nevēlas zaudēt savas pozīcijas. Aktīvi darbojas arī veselības ministre Ilze Viņķele, mēģinot izkarot vairāk naudas savai nozarei un palielināt algas mediķiem. Tiesa, apmierināts var justies aizsardzības ministrs Artis Pabriks, jo Latvija pildīs NATO prasību par 2% no IKP aizsardzībai.

Ir skaidrs, ka Kariņam nācās pietiekami pūlēties, lai nomierinātu aktīvos valdošās koalīcijas dalībniekus un vienotos par nākamā gada budžetu. Viņš ir izteicies, ka šī situācija nav vienkārša un ir nogurdinoša visiem. Tomēr jāņem vērā, ka vēl jau neviens nevar justies līdz galam mierīgs, jo ir paredzēta budžeta apstiprināšana Saeimā.

Varam nešaubīties, ka arī Saeimas deputāti nelaidīs garām iespēju gari un plaši izrunāties par dažādiem tematiem. Kā parasti, aktīvi būs arī opozīcijas deputāti, kuri izmantos iespēju teikt skaļas runas un stāstīt, cik labi būtu, ja valdību veidotu, piemēram, “Saskaņa” un ZZS, kā arī opozīcijā esošie Aldis Gobzems un Didzis Šmits.

“Jaunā Vienotība” ir premjera partija, tāpēc tai ir gaidāms diezgan grūts laiks, mēģinot samierināt dažādos partnerus valdošajā koalīcijā un panākt budžeta apstiprināšanu Saeimā. Skatīsimies, kā “Jaunās Vienotības” pārstāvji spēs pildīt šo uzdevumu un cik sekmīgi aizstāvēs budžetu parlamentā. Nav šaubu, ka politikas vērotājiem tuvākajos mēnešos ir gaidāms pietiekami interesants laiks.

Novērtē šo rakstu:

13
21

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Intelektuālā atombumba

FotoCilvēce vēsturiski nesen ieguva atombumbu kā pagaidām efektīvāko līdzekli cilvēku fiziskajai iznīcināšanai. Taču cilvēce vēsturiski vēl nesenāk (no XX gs.70.gadiem) ieguva atombumbu  arī cilvēku garīgajai (apziņas, domāšanas, prāta, uztveres) iznīcināšanai, viņus neiznīcinot fiziski. Arī tas pagaidām ir efektīvākais līdzeklis attiecīgajā jomā. Tik efektīvs līdzeklis garīgajai iznīcināšanai nav ne reliģiskā dogmātika, ne politiski ideoloģiskā dogmātika. Šo līdzekli jāsauc par intelektuālo atombumbu.
Lasīt visu...

21

Mums būtu jāsāk uzvesties kā saprātīgiem vismaz līdz budžeta apstiprināšanai

FotoPēdējās dienās visi jau ir apjukuši no tā ziņu daudzuma, kas ar mediju un sociālo tīklu starpniecību nāk no Rīgas domes gaiteņiem. Izsekot, par ko kārtējo reizi kāds no partneriem ir apvainojies vai izteicis ultimātu, patiešām kļūst grūti, un es atvainojos rīdziniekiem par šo jucekli.
Lasīt visu...

21

2020. No Tuvajiem Austrumiem līdz Baltijai: ģeopolitiskās prognozes ASV un Irānas konflikta kontekstā

FotoĢeopolitiskās prognozes jaunajam gadam no dažādu politologu puses skan neviennozīmīgi un tās atšķiras gan pēc vektora, gan dinamisma - no globāla atomkara briesmām līdz Baltkrievijas iekļaušanai Krievijas iniciētajā “valstu savienībā”. Tomēr vairums ir vienisprātis, ka šis gads solās būt notikumiem bagāts.
Lasīt visu...

21

Pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis top necaurspīdīgi

FotoLatvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nosūtījusi vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), Latvijas Rektoru padomei, Augstākās izglītības padomei, Latvijas Universitāšu asociācijai, paužot iebildumus par necaurspīdīgo procesu, kādā top pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis. LIZDA sagatavojusi priekšlikumus augstskolu pārvaldības modeļa uzlabošanai. Priekšlikumi un iebildumi ir nosūtīti izvērtēšanai IZM.
Lasīt visu...

21

500 metru aptieku darbības ģeogrāfiskais ierobežojums jāatceļ, lai veicinātu medikamentu pieejamību un normalizētu zāļu cenas Latvijā

FotoNevalstiskā organizācija Impact 2040 vērsusies pie Valsts prezidenta, Saeimas deputātiem un Ministru kabineta ar ierosinājumiem grozījumiem noteikumos, kas regulē aptieku izvietojumu saistībā ar pēdējā laikā aktualizēto medikamentu pieejamības un to dārdzību Latvijā.
Lasīt visu...

21

Atklātā vēstule par ilgtspējīgu un gudru saimniekošanu Latvijas mežos

FotoMežs mūsdienās klāj vairāk nekā pusi Latvijas teritorijas, kas ir pēdējos 250 gados lielākā meža platība. Latvijas meža koku krājas pieaugums, proti, koksne, ko augšanas procesā saražo koki, saskaņā ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” veiktajiem pētījumiem veido apmēram 26 miljonus kubikmetru gadā, no tā izmantojam apmēram 16 līdz 17 miljonus kubikmetru, bet vismaz 6 miljoni kubikmetru koksnes atmirst citu faktoru – kukaiņu, slimību, vēja un sniega – dēļ. Tā rezultātā ik gadu koksnes krāja Latvijas mežos palielinās par aptuveni 3 līdz 4 miljoniem kubikmetru.
Lasīt visu...

12

Pašlaik galvaspilsētu vada Mata Hari, kas iepriekšējos 10 gadus veiksmīgi nēsājusi čemodānus aiz vajadzīgajiem cilvēkiem

FotoManiem kolēģiem Rīgas domē, kā man liekas, ir divas iespējas, kā pārvarēt pašreizējo krīzi. Viena - sarežģīta un godīga, otra - ātra un gļēva.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pa Latviju klīst populāra nopūta - “Galvenais, ka šoreiz ir prezidents, par kuru nav kauns”

Tas, ko esmu ievērojis un sen sapratis - cilvēkiem ārpus Latvijas...

Foto

Neredzam nekādu iemeslu, lai kaut ko mainītu partijas darbībā arī pašlaik

Ņemot vērā situāciju, kāda izveidojusies saistībā ar ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC)...

Foto

Kā Kariņa valdība iespēra zem jostas vietas Latvijai kā tiesiskai valstij

9.janvāra Saeimas plenārsēdē tika izskatīts deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam “Par valdības nespēju pamatot...

Foto

Cerību ideoloģija

Uz planētas pašlaik notiek sīva cīņa par pasaules kārtību. Cīņa notiek starp tiem, kuri vēlas dzīvot daudzpolārā pasaulē, kur pasaules kārtību nosaka vairākas spēcīgas...

Foto

IZM izteikti neieklausās profesionāļu viedoklī un nāk klajā ar nepārdomātiem priekšlikumiem

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pēdējā laikā izceļas ar dažādu noteikumu aktīvu ražošanu, bet tas...

Foto

Vai LTV izplata viltus ziņas?

6. janvārī sabiedrība uzzināja par kārtējām vadošo darbinieku iecelšanām Latvijas TV. Zīmīgi, ka pārmaiņas skārušas tieši atbildīgos par saturu. LTV pavēstīja,...

Foto

„Mediju ekspertes” Rudušas piecpadsmitā darbavieta atbilstoši viņas vektoram būs valsts televīzija

No 2020. gada 6. janvāra Latvijas Televīzijas Programmu daļas direktores pienākumus pilnā apjomā sākusi pildīt...

Foto

Laimīgā dzīve ar “suņa s...iem” un prognozēšanas rutīna

Ar svešvārdu “rutīna” neapzīmē vienīgi šablonisku darbību, kad valda ilgi trenēts un stabils, taču ne visai simpātisks automātisms....

Foto

Iniciatīva: valsts un pašvaldību autotransportu aprīkot ar GSM GPS izsekošanas ierīcēm

Brīdī, kad valstī trūkst naudas mediķiem, demogrāfijas jautājumiem, ir nepieciešams arī palūkoties, kur varētu ietaupīt...

Foto

Daudzi šeit Latvijā savā apziņā vēl nedzīvo kā Eiropā, par kuru sapņojam

Eiropa. Brīvā Eiropa. Padomju Latvijas laikā tā bija katra latvieša sapnis. Nostāsti par turīgajiem...

Foto

Valdībai jāpievērš uzmanība nepilnībām regulējumā par aptieku izvietojumu

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 18.decembrī, izskatot pieteikumu par Zāļu valsts aģentūras izsniegtām atļaujām aptiekas atvēršanai, atcēla...

Foto

Elektriskā dzīve

Pagātne ir ne tikai notikumiem, bet arī idejām. Notikums bez idejas ir ikdiena, bet notikums ar ideju kļūst par vēsturi. Pagājušā gadsimta otrajā gadu...

Foto

Pagātnes fakti tagadnei

Latvijas sabiedrības kādā daļā joprojām saglabājas speciāli iezombētais melīgais priekšstats par “perestroiku/atmodu”. Daudzi turpina slavēt tādus VDK sameistarotos pseidonacionālos mistrojumus kā LTF, LNNK,...

Foto

Lai arī pamazām, tomēr tiesiskā situācija Latvijā uzlabojas

23. decembrī Satversmes tiesa (ST) par neatbilstošu Satversmei atzinusi normu, kas liedz kriminālvajāšanai izdotam Saeimas deputātam piedalīties Saeimas...

Foto

Datu valsts inspekcijas direktore jaunu izaicinājumu priekšā

Datu valsts inspekcijas vadītāja amatā tiku iecelta 2016.gada 5.aprīlī, neilgi pirms tika pieņemta Vispārīgā datu aizsardzības regula (2016.gada 27.aprīlī)...

Foto

No kā mums lūgt svētību jeb svētība vai lāsts?

Šajos Ziemassvētkos arhibīskaps Zbigņevs Stankēvičs aicina iznīcināt ļaunumu savās dzīvēs. Šai sakarā minēšu kādu piemēru, kur no...

Foto

Objektīvais faktors

Eksistenciālajai traģēdijai, kas latviešu tautā turpinās jau gadus trīsdesmit un izteikti triumfālu pakāpi ir sasniegusi “6.oktobra paaudzē”, ir objektīvs faktors. Tāds faktors patiešām eksistē...

Foto

Notiek sorosītu bezprecedenta uzbrukums Valsts policijai

Pēdējās dienās lielu vairumu Latvijas masu mediju ir pāršalkusi ziņa, ka it kā kāda persona terorizējot un vajājot žurnālistu organizāciju Re:Baltica un...