Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

13.septembrī – piektdienā, kad bija vērojams pilnmēness, Latvijas valdības vadītājs Krišjānis Kariņš informēja iedzīvotājus, ka ir panākta vienošanās par nākamā gada budžetu. Pirms nedēļas pēc Jaunās konservatīvās partijas prasības valdība uz nedēļu atlika lemšanu par papildu finansējuma novirzīšanu ministriju prioritārajiem pasākumiem.

Kariņš uzsvēra, ka 2020.gadā netiks celti nodokļi. Paredzēts, ka no 2020.gada 1.janvāra tiks pacelts diferencētais neapliekamais minimums līdz 300 eiro. Kopumā ministrijām prioritāriem pasākumiem būs pieejami aptuveni 190 miljoni eiro.

Komentējot budžeta pieņemšanu valdībā, Jaunās konservatīvās partijas līderis un tieslietu ministrs Jānis Bordāns paziņoja, ka budžeta skatīšana valdībā bija smaga cīņa. Bordāns lepojoties, ka viņa vadītajai partijai ir izdevies panākt vairākas lietas, piemēram, papildu naudu skolotājiem un zinātniekiem, kā arī vienošanos par minimālās algas celšanu līdz 500 eiro no 2021.gada 1.janvāra.

Neviens nešaubās, ka šoreiz Bordāns teica taisnību. Visi atceras daudzos partijas pārstāvju ultimātus gan par Latvijas Universitātes rektora Indriķa Muižnieka neapstiprināšanu rektora amatā, gan par jauna cietuma celšanu Liepājā, kā arī citus šīs partijas pārstāvju izvirzītos ultimātus, draudot ar valdības gāšanu gadījumā, ja tie netiks pildīti.

Pēc tā sauktā būvnieku karteļa skandāla sākuma Bordāns piekrita atlikt uz gadu jautājumu par līguma slēgšanu ar būvniekiem par cietuma celtniecību. Viņš uzsvēra, ka tiks rīkots jauns konkurss par cietuma celtniecību un tajā varēs piedalīties arī ārvalstu būvnieki.

Var tikai apbrīnot citu valdošās koalīcijas partiju pacietību un spēju nesteigties ar skaļiem paziņojumiem par Jaunās konservatīvās partijas daudzajiem ultimātiem un prasībām, kas vērotājiem no malas bieži izskatījās pēc niķošanās un savu kaprīžu bīdīšanas.

Kā jau ierasts, pēc vienošanās panākšanas ar budžetu pilnībā nav apmierināta neviena partija. Piemēram, “Attīstībai/Par” pārstāve – veselības ministre Ilze Viņķele nav apmierināta, ka medicīna saņems mazāk naudas, nekā tika solīts agrāk. Pilnībā nav apmierināts arī iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens, kurš gribēja būtiski palielināt algas policistiem un ugunsdzēsējiem. Protams, visi gribētu palielināt pensijas pensionāriem un pabalstus invalīdiem, kā arī celt algas pārējiem iedzīvotājiem.

Spriešana par nākamā gada budžetu rāda, ka neviena no valdību veidojošajām partijām šobrīd nevēlas gāzt valdību. Kaut arī vairāki Jaunās konservatīvās partijas pārstāvji, kuri regulāri draud ar dažādiem ultimātiem un vicina “dzeltenās kartītes” Kariņam, varētu arī izmantot iespēju bļaustīties opozīcijā par slikto valdību, tomēr šajā partijā daudzi saprot, ka tādā veidā radīs vilšanos daudziem saviem vēlētājiem.

Dzirdēts viedoklis, ka latviešu vēlētājiem patīk uzvarētāji un viņi nicina tā sauktos lūzerus, kuri nespēj izmantot savas iespējas valdībā. Spilgts piemērs tam bija savā laikā Einara Repšes pieņemtais lēmums par “Jaunā laika” aiziešanu no Aigara Kalvīša vadītās valdības un turpmāku strādāšanu opozīcijā. Kaut arī toreiz Repše lepni paziņoja, ka par izveidojušos situāciju vainīgs ir Kalvītis, kurš ir neizlēmīgs un nespēj kontrolēt situāciju valstī, pēc tam partijai strauji kritās reitingi, un tā zaudēja savu ietekmi Latvijas politikā.

Pārsteidzoši, ka nav dzirdami skaļi ultimāti un prasības no tā sauktās Kaimiņa partijas. Iespējams, tam iemesls ir zemie partijas reitingi pēc tās sašķelšanās, kad no Saeimas frakcijas izstājās vairāki deputāti – zināmākie ir Aldis Gobzems un Didzis Šmits. Zīmīgi, ka viņi pirms vēlēšanām bija gatavi veidot valdību kopā ar “Saskaņu” un uzlabot attiecības ar Krieviju, sakot, ka tas esot vajadzīgs Latvijas uzņēmējiem. Būtu kādreiz interesanti dzirdēt, kurus tieši uzņēmējus vēlas atbalstīt Gobzems un Šmits. Būtu jauki, ja viņi nosauktu konkrētus uzvārdus, lai vēlētāji varētu labāk saprast, kuru uzņēmēju intereses tiek lobētas šādā diezgan agresīvā veidā.

Valdībā esošajiem ministriem no Kaimiņa partijas – Ramonai Petravičai, Ralfam Nemiro un Sandim Ģirģenam ir skaidrs, ka šobrīd, kad partijai ir tik zemi reitingi, būtu bīstami zaudēt vietu valdošajā koalīcijā. Domājams, viņi nebūs tie, kas provocēs valdības krišanu budžeta pieņemšanas laikā. Līdzīgi rīkosies arī Artuss Kaimiņš, kurš vairs neskraida ar kameru Saeimā un necīnās pret žurnālistiem, kā arī vairāki šīs partijas deputāti.

Interesanti, ka šoreiz nav dzirdami ultimāti, ko izteiktu Nacionālās apvienības pārstāvji. Iepriekšējās valdībās tieši Nacionālā apvienība bija zināma kā aktīva dažādu prasību un ultimātu izteicēja. Iespējams, pat Nacionālajai apvienībai ir skaidrs, ka būs grūti pārspēt Jauno konservatīvo partiju un izvirzīt vēl trakākus ultimātus pārējiem koalīcijas partneriem. Ir mazliet neierasti vērot, ka Nacionālā apvienība ir kļuvusi par samērā piekāpīgu un apdomīgu partiju.

Valdības saglabāšanā ir ieinteresēta partija “Attīstībai/Par”, kas vēlas pierādīt, ka ir nopietni ņemama un ietekmīga partija. VARAM ministrs Juris Pūce turpina aktīvi bīdīt reģionālo reformu, paciešot daudzo pašvaldību vadītāju iebildumus un kritiku. No malas šķiet, ka viņš īpaši daudz uzmanības nepievērš šiem pašvaldību vadītājiem, kuri nevēlas zaudēt savas pozīcijas. Aktīvi darbojas arī veselības ministre Ilze Viņķele, mēģinot izkarot vairāk naudas savai nozarei un palielināt algas mediķiem. Tiesa, apmierināts var justies aizsardzības ministrs Artis Pabriks, jo Latvija pildīs NATO prasību par 2% no IKP aizsardzībai.

Ir skaidrs, ka Kariņam nācās pietiekami pūlēties, lai nomierinātu aktīvos valdošās koalīcijas dalībniekus un vienotos par nākamā gada budžetu. Viņš ir izteicies, ka šī situācija nav vienkārša un ir nogurdinoša visiem. Tomēr jāņem vērā, ka vēl jau neviens nevar justies līdz galam mierīgs, jo ir paredzēta budžeta apstiprināšana Saeimā.

Varam nešaubīties, ka arī Saeimas deputāti nelaidīs garām iespēju gari un plaši izrunāties par dažādiem tematiem. Kā parasti, aktīvi būs arī opozīcijas deputāti, kuri izmantos iespēju teikt skaļas runas un stāstīt, cik labi būtu, ja valdību veidotu, piemēram, “Saskaņa” un ZZS, kā arī opozīcijā esošie Aldis Gobzems un Didzis Šmits.

“Jaunā Vienotība” ir premjera partija, tāpēc tai ir gaidāms diezgan grūts laiks, mēģinot samierināt dažādos partnerus valdošajā koalīcijā un panākt budžeta apstiprināšanu Saeimā. Skatīsimies, kā “Jaunās Vienotības” pārstāvji spēs pildīt šo uzdevumu un cik sekmīgi aizstāvēs budžetu parlamentā. Nav šaubu, ka politikas vērotājiem tuvākajos mēnešos ir gaidāms pietiekami interesants laiks.

Novērtē šo rakstu:

13
21

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...