Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Ekselences, cienījamās dāmas un godātie kungi! Vispirms vēlos apsveikt V. Bozkira kungu ar iecelšanu Ģenerālasamblejas 75. sesijas priekšsēdētāja godā. Varu Jums apliecināt, ka Latvija aktīvi līdzdarbosies, lai panāktu, ka nākamo 12 mēnešu garumā šī tik svarīgā organizācija varētu Jūsu vadībā darboties veiksmīgi.

Valstu daudzpusējā reakcija uz COVID-19 pandēmiju

Godātais priekšsēdētāja kungs!

Covid-19 pandēmija, kas ir lielākais pasaules mēroga satricinājums, ko mūsu paaudze piedzīvo, spiež mūs tikties virtuālajā vidē.

Lai gan visas valstis ir veikušas pasākumus, kas vērsti uz slimības izplatības nepieļaušanu un ierobežošanu savā teritorijā, ir skaidrs, ka vīrusu mēs varam uzveikt tikai kopīgiem spēkiem.

Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) un tās dažādas struktūrvienības, it īpaši Pasaules Veselības organizācija, veic būtisku darbu pasaules valstu centienu koordinēšanā un organizēšanā. Tas ir uzdevums, kas prasa augstu precizitāti, kā arī spēju izdarīt secinājumus par to, kā labāk sagatavoties līdzīgiem gadījumiem nākotnē.

Latvija nekavējoties atsaucās uz ANO ģenerālsekretāra aicinājumu visām pasaules valstīm un iesaistījās Pasaules Veselības organizācijas izstrādātā Globālā humānās palīdzības plāna cīņai ar COVID-19 realizācijā.

Turklāt Latvijas zinātnieki aktīvi iesaistījās pasaules valstu centienos izstrādāt efektīvu vakcīnu pret COVID-19 vīrusu, lai mēs varētu atgriezties pie ierastās dzīves.

Drošība visa pasaulē

Godātais priekšsēdētāja kungs!

Efektīvs multilaterālisms nemainīgi ir visiedarbīgākais veids, kā garantēt tiesību normās balstītu starptautisko kārtību un drošību.

Tiesību normās balstītā kārtība ir pamats taisnīgumam un mieram visā pasaulē. Starptautisko tiesību galvenais uzdevums ir garantēt cilvēka pamatbrīvību un valstu suverenitātes ievērošanu. Sniedzot cilvēkiem sajūtu, ka pret viņiem attiecas taisnīgi, mēs varam panākt, ka pasaulē ir mazāk sadursmju un miera apdraudējumu. Esošās kārtības ievērošana ir ikvienas valsts pienākums.

Arī ANO ir jāvelta visi savi pūliņi, lai panāktu, ka esošā kārtība tiek ievērota gan no lielo, gan mazo valstu puses – kā mūsdienu analogajā, tā arī jaunāko tehnoloģiju radītajā virtuālajā pasaulē.

Tādēļ Apvienoto Nāciju Organizācijai ir aktīvi jāizmanto visi tās rīcībā esošie līdzekļi, tai skaitā diplomātiskie sakari un miera nodrošināšanas operācijas, lai politiskā ceļā atrisinātu dažādās pasaules vietās ilgstoši virmojošos, sarežģītos konfliktus.

Kas attiecas uz tādu svarīgu aspektu kā taisnīgums, Latvija ir gatava atbalstīt “Sieviešu, miera un drošības” plānu, jo drošība visā pasaulē un vienādu iespēju garantēšana sievietēm iet rokrokā.

Mūsu ziemeļu kaimiņi igauņi, kuriem šobrīd ANO Drošības padomē ir nepastāvīgās dalībvalsts statuss, ir labs piemērs tam, cik lielu pienesumu starptautiskā miera un drošības vairošanā var dot tieši nelielas valstis. Arī Latvija ar nepacietību gaida iespēju uzņemties šos pienākumus un godu 2026.–2027. gadā.

Pandēmijas seku pārvarēšana

Godātais priekšsēdētāja kungs!

Latvija atbalsta ANO ģenerālsekretāra aicinājumu rūpēties par to, lai pandēmijas seku pārvarēšana ļautu sasniegt augstāku noturības līmeni. Latvija kā ANO Ekonomisko un sociālo lietu padomes locekle ir gatava arī turpmāk aktīvi iestāties par augstāka noturības līmeņa sasniegšanu pēc dažādiem satricinājumiem.

Krīzes seku pārvarēšanā galvenais uzsvars jāturpina likt uz ilgtspējīgas attīstības mērķu un Parīzes vienošanās nosacījumu izpildi. Iespējami strauja seku pārvarēšana nav iedomājama bez labas pārvaldības, kā arī cilvēktiesību un dzimumu līdztiesības garantēšanas.

Esmu pārliecināts, ka ar augstāka noturības līmeņa sasniegšanu krīzes rezultātā mums jāsaprot tieši tāda atkopšanās, kuras rezultātā kļūstam videi draudzīgāki, digitālāki un iekļaujošāki. Lai nepieļautu tālāku bioloģiskās daudzveidības mazināšanos un pasargātu dabu, mums ir nekavējoties jāsāk vēl intensīvāk strādāt ar klimata pārmaiņu jautājumiem. Mums ir jāpanāk, ka patēriņš un ražošanas modelis kļūst līdzsvarotāks. Latvija ir pievienojusies t. s. “draugu kolektīvam” jeb valstu grupai, kas cīnās ar plastmasas atkritumiem jūras ūdeņos. Mēs esam gatavi strādāt pie šīs problēmas risināšanas kopā ar citām valstīm un dalīties ar pieredzi, ko esam guvuši Baltijas jūras reģionā.

Reaģējot uz masveida vīrusa izplatību, Latvija ātri pārslēdzās uz digitāliem risinājumiem un programmām, kas ļāva nodrošināt nepārtrauktu izglītības procesu un visas demokrātiskai iekārtai raksturīgās iespējas attālināti. Latvija bija viena no pirmajām valstīm, kas izstrādāja valsts mēroga mobilo lietotni “StopCovid”, kas ir uzskatāma par veiksmīgu kontaktu izsekošanas un privātās dzīves neaizskaramības līdzsvara piemēru. Latvija bija arī starp tām valstīm, kuras pirmās pārgāja uz e-parlamenta sistēmu izmantošanu. Sistēma ļāva mūsu parlamentam veikt visas savas funkcijas attālināti. Tas ietver sevī gan likumprojektu iesniegšanu, apspriešanu un balsošanu, kas tika organizēta, nodrošinot ikvienam deputātam drošu personas identifikācijas iespēju.

Godātais priekšsēdētāja kungs!

Kļūšana stiprākiem pēc krīzes nozīmē arī to, ka digitalizācijas procesā ir maksimāli jāgarantē, ka savāktā un apstrādātā informācija tiek izmantota paredzētajiem mērķiem, nepārkāpjot personas datu aizsardzības normas. Viens no lielākajiem personiskās dzīves apdraudējumiem rodas, ja valsts iestādes, starptautiski uzņēmumi un citas organizācijas sāk digitāli apkopot vairāk personiskās informācijas, nekā mēs vēlētos. Tas jebkuru no mums padara arī vieglāk manipulējamu.

Precīzāk runājot, mēs visi apzināmies, ka digitālā izsekošana un detalizēta personu klasificēšana, no kurām praktiski nav iespējams izvairīties, apdraud indivīda pamatbrīvības. Tas rada arī nopietnas sociālas dilemmas. Uzskatu, ka, izveidojot pareizu juridisko bāzi un ieguldot līdzekļus tehnoloģisko sistēmu privātās informācijas aizsardzības funkcijās, var panākt, ka tehnoloģijas darbojas cilvēkam vēlamajā veidā un tām piemīt daudz augstāks pielietošanas potenciāls. Pilnībā ievērojot cilvēka pamattiesības un brīvības, kopīgi ir jāmeklē veidi, kādos to panākt, strādājot kā valsts, tā arī reģiona un visas pasaules mērogā.

Uzskatu, ka Latvijai ir jāveido cilvēka vajadzībām pakārtota daudzvalodīga un digitāli augstvērtīga tautsaimniecība, kas kalpotu par paraugu visai pārējai pasaulei, kā arī jāpalīdz jaunattīstības valstīm digitalizēt savu ekonomiku un paralēli jāstrādā pie privātās informācijas digitālās apstrādes standartiem, ko tālāk varētu pārņemt arī citas pasaules valstis.

Infodēmija

Godātais priekšsēdētāja kungs!

Latviju uztrauc tas, ka viena no COVID-19 radītajām papildu sekām ir daudz labvēlīgāka vide informācijas sagrozīšanai, dezinformēšanai un naidpilnu uzskatu paušanai. Tādēļ valstīm ir svarīgi aktīvi vērsties pret informācijas sagrozīšanu un nodrošināt to, ka plašsaziņas līdzekļu izplatītā informācija ir brīvi pieejama, ticama un balstīta uz zinātniskiem faktiem. Tā ir viena no vispārpieņemtajām cilvēktiesībām, kas mums visiem jāievēro un kopīgiem spēkiem jāgarantē.

Latvijai šajā jautājumā ir noderīgas iestrādes, ar kurām esam gatavi dalīties. Jūnijā Latvija un 130 dažādus pasaules reģionus pārstāvošas valstis aicināja ANO aktīvāk pretdarboties informācijas sagrozīšanas un dezinformēšanas mēģinājumiem saistībā ar COVID-19 jeb tā saucamajai “infodēmijai”.

Šis paziņojums pastiprina ANO ģenerālsekretāra ierisināto kampaņu “Pārbaudīts!”, kā arī citus UNESCO realizētos pasākumus, kas vērsti pret šo negatīvo tendenci.

Pandēmijas gadījumā neatkarīgi, objektīvi un daudzveidīgus viedokļus paudoši plašsaziņas līdzekļi veic neatsveramu sabiedrības informēšanas darbu.

Tehnoloģiju uzņēmumiem un sociālo tīklu administratoriem ir daudz aktīvāk jāiesaistās cīņā ar tiešsaistes dezinformāciju. Sociālie tīkli vairs nav tikai vieta, kur cilvēki var atrast visdažādāko sevi interesējošo informāciju. Tehniskie risinājumi, algoritmi, komercdarbības modeļi, kas paplašina reklāmas tirgu un veicina ekonomikas nozares, kuru būtiskākais līdzeklis ir cilvēka uzmanība, bieži tiek izmantoti, lai pastiprināti izplatītu dezinformāciju. Mūsu galvenais uzdevums ir vienlaikus aizsargāt digitālajā vidē pieejamo privāto informāciju un nodrošināt izteiksmes brīvību.

Sagrozītas un klaji nepatiesas informācijas, nepatiesu ziņu un naidpilnu izteikumu skaita straujais pieaugums pēdējos gados ir bīstama tendence ne tikai pandēmijas laikos. Tas ir būtisks drauds mieram pasaulē, būtisks drauds centieniem atrisināt planetāra mēroga problēmas, piemēram, tādas kā klimata pārmaiņas un vides piesārņojums. Citiem vārdiem sakot, cilvēcei ir jāspēj rast racionālus risinājumus sarežģītiem uzdevumiem, ko tai uzstāda pašreizējā situācija. Pret šiem draudiem nedrīkst attiekties vieglprātīgi ne atsevišķas valstis, ne starptautiskā sabiedrība kopumā.

Vēstures sagrozīšana

Godātais priekšsēdētāja kungs!

Ja mēs paskatāmies uz dezinformācijas izplatīšanas problēmu plašākā kontekstā, ir kāds piemērs, ko nevar neminēt – Krievijas arvien atklātāki mēģinājumi pārrakstīt vēsturi. It īpaši II Pasaules kara notikumus. Tas nav pieņemami. Krievija konsekventi cenšas padarīt vēsturi par savas dezinformācijas līdzekli. Papildus tam Krievija arī konsekventi ierobežo demokrātiskumu un vārda brīvību. Mēs aicinām uzticēt nesen notikušā opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija indēšanas mēģinājuma izmeklēšanu neatkarīgai starptautisku speciālistu grupai. Mēs nedrīkstam nozieguma pastrādātājiem ļaut izbēgt no atbildības.

Baltkrievija

Lielas bažas Latvijā rada arī Baltkrievijā notiekošais, it īpaši nežēlīgās represijas, kas sekoja 9. augusta prezidenta vēlēšanām. Mēs aicinām organizēt atkārtotas, demokrātiskas un atklātas vēlēšanas, kā arī pārtraukt miermīlīgo protestētāju vajāšanu. Latvijā ārstēšanu šobrīd iziet vairāki Baltkrievijas pilsoņi, kuri cietuši no vajāšanas. Mēs arī aicinām Krieviju atturēties no tālākas iejaukšanās Baltkrievijā notiekošajā, ļaujot pašiem baltkrieviem lemt par savas valsts nākotni.

Vēlos īpaši uzteikt Baltkrievijas sieviešu nesalaužamo garu un apņēmību. Kā norāda 2015. gada Nobela literatūras balvas ieguvēja Svjatlana Aleksijeviča, “ir jūtamas alkas pēc pārmaiņām, pēc jaunas dzīves un godīguma”. Mēs, latvieši, ļoti labi atceramies šīs alkas, kas mūsu zemi bija pārņēmušas pirms 30 gadiem. Mēs vienmēr būsim gatavi dalīties savā plašajā pieredzē attiecībā uz demokrātijas atjaunošanu un ceļu uz brīvību.

Nobeigums

Godātais priekšsēdētāja kungs!

Es no sirds ceru, ka nākamgad, tiekoties apmēram šajā pašā laikā, mēs jau atkal varēsim spiest viens otra roku. Kamēr tas nav iespējams, centīsimies izmantot visu, ko šis neparastais laiks mums sniedz. Smeļoties iedvesmu kopīgajos pārdzīvojumos, ko mums sagādāja COVID-19 pandēmija, aicinu nepagurstoši turpināt iesākto darbu pie miera un ilgtspējīga dzīvesveida vairošanas, kas savukārt nesīs labumu visai cilvēcei.

Paldies!

Novērtē šo rakstu:

5
54

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kad valsts pārstāvji sāk rīkoties vienkārši pretīgi

Foto“Viņi bija divi, sievieti mēs neielaidām, jo viņa it kā bija aizmirsusi sertifikātu mašīnā.” Domājat, šis ir jauna spriedzes romāna pieteikums? Nē, tā ar dienas notikumiem vacapā dalās Zvaigznes grāmatnīcu darbinieki visā Latvijā.
Lasīt visu...

21

Ja zinātne tiek politizēta, mirst cilvēki!

FotoZinātnieki bioķīmijā un genomikā no pasaulē prestižām universitātēm un pētniecības institūtiem ir sākuši celt trauksmi par eksperimentos novēroto Covid vīrusa S proteīna RNS gēnu koda integrāciju cilvēka šūnu kodolā un tā rezultātā izraisītajiem bojājumiem cilvēka DNS jeb genomā. 
Lasīt visu...

21

Informatīvie tēli

FotoBieži par ticību mēs saucam to, kas patiesībā ir naids pret citas pārliecības, morāles un dzīvesziņas cilvēkiem. Bieži mūsu tā saucamā ticība ir nevis pašu pasaules skatījumā, pārliecībā un rīcībā, bet sektantiskā citu noliegšanā.
Lasīt visu...

3

Cik labprāt mēs pareizi sadalītu naudu, tikai neprasiet, kam mēs to atņemtu

Foto2022. gada budžets ir pēdējais valsts budžets, kuru pieņems 13. Saeimas sadrumstalotā valdība. Diemžēl arī “pēdējais budžets” nerisina Latvijas ieilgušās problēmas veselības aprūpes un sociālā atbalsta finansējumā. Tā vietā, lai ieguldītu Latvijas labklājībā un ilgtspējīgā attīstībā, tūkstošiem eiro liels atbalsts caur “deputātu kvotām” tiek novirzīts apšaubāmiem mērķiem un tiem pakļautiem nodibinājumiem.
Lasīt visu...

21

Prātā nāk "Suņa sirds" un iedzīvotāju sapulce ar Švonderiem un Šarikoviem

FotoNekomentēšu Vestardu Šimku. Tā ir viņa izvēle. Nekomentēšu par Covid-19 vakcīnām, jo neesmu ārsts vai eksperts. Nekomentēšu valdības darbības epidemioloģiskajā drošībā, jo kurš gan par to vēl nav izteicies...
Lasīt visu...

21

Sasparojoties Ministru prezidentam un nozares ministram kā ekonomistam, veselības aprūpes reformu varētu veikt relatīvi ātri

FotoVeselības aprūpes sistēma sasniegusi kritisko punktu un sabruks, ja turpmāk par prioritāti nekļūs ārstniecības personu kadru politika; reformas nebūs iespējamas, kamēr netiks aktualizēta gan privātpersonas (pacienta), gan ārsta līdzšinējā statusa neatbilstība starptautisko līgumu un Pacientu tiesību likuma normām un sakārtotas tiesiskās attiecības valsts finansēto pakalpojumu jomā.
Lasīt visu...

21

Runāsim atklāti: faktiski finanšu sektors šobrīd ir kļuvis par viena valsts dienesta vadītājas īstenotās politikas upuri

FotoPirms dažiem gadiem gan ierēdniecība, gan politiskie lēmēji pēc neskaitāmiem ārvalstu organizāciju un Latvijas stratēģisko sabiedroto ieteikumiem nonāca pie loģiska atklājuma, ka pagājušā gadsimta 80. gadu beigās, 90. gadu sākumā izveidotais banku darbības modelis gan ģeopolitisko, gan pieaugošās uzraudzības apstākļu rezultātā vairs nav dzīvotspējīgs. Proti, būt par NVS valstu starptautisko norēķinu jeb ASV dolāru transakciju centru nav iespējams.
Lasīt visu...

21

Vainot sabiedrību, ka politiķi ir noveduši valsti pie sašķeltības, var tikai paši politiķi

FotoIerobežojumi turpinās, un arī protesti turpinās. Cēloņsakarība ārkārtīgi vienkārša un to izsaka Delfu raksta pēdējā rindkopa: "Neskatoties uz augsto vakcinācijas līmeni, vairākām Eiropas valstīm nācies atjaunot karantīnas ierobežojumus, lai apturētu jaunu Covid-19 vilni."
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Hunta, sargies buntavnieka!

Sāksim ar to, kas manā skatījumā ir hunta. Tie ir 62 deputāti, kas veica valsts apvērsumu, atņemot balsstiesības t.s. deputātiem-antivakseriem. Pučistiem jāpieskaita arī...

Foto

Viltus zaļuma parāde Glāzgovā

Ar apņemšanos par globālās sasilšanas ierobežošanu un skaļiem saukļiem par virzību uz fosilā kurināmā izskaušanu, noslēgusies ANO klimata konference (COP26) Glāzgovā. Visnezaļākā...

Foto

Es iestājos par principu “baznīcu baznīcai”

Arvien skaļāk publiskajā telpā sevi piesaka sakrālā mantojuma tēma. Apsveicami, ka diskusijās par Svētā Pētera baznīcas tālāko likteni sabiedrība nav...

Foto

Nu cik var gvelzt par vīrusu un pandēmiju visādu sviestu?! Kā nav pašiem apnicis!

Divu gadu laikā nebeidz pārsteigt idiotisma līmenis, kas turpina arvien sazelt ap...

Foto

Zemes piespiedu nomas attiecības tiek izbeigtas netaisnīgi, uzliekot jaunu slogu dzīvokļu īpašniekiem

Pieņemot “Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu”, daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem tiek...

Foto

Glābiet, palīdziet un jūtiet līdzi, zemes baroniem atņem peļņu!

29. oktobrī spēkā stājās Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātie un Saeimas pieņemtie grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas...

Foto

Mums vajag jūsu naudu, lai radītu jums vairāk burvīga satura par slepkavībām un maniakiem

Pirms apaļa gada šai datumā dienas gaismu ieraudzīja mūsu lolojums, daudzreiz nomērīts...

Foto

Vai tiekam gatavināti Latvijas iznīcināšanai?

“Opozīcija Saeimā iegājusi pilnīgā destrukcijā – iesnieguši virkni priekšlikumu atņemt aizsardzības budžetam vairākus desmitus miljonu eiro... Brīdī, kad pirmo reizi pēc...

Foto

Mums ir par maz ministru, vajag vēl, un tad viss būs kārtībā!

Labas pārvaldības princips paredz, ka sabiedrības interesēs valsts pārvalde tiek pastāvīgi uzlabota. Nevienā valstī valsts...

Foto

Es tiešām ļoti gribēju atbalstīt budžetu, bet...

Es tiešām ļoti gribēju atbalstīt budžetu, jo man šķiet, ka laiks ir grūts un premjerministrs Krišjānis Kariņš tiešām ir...

Foto

Levits nespēj vai nevēlas pildīt savus pienākumus un "pazūd aiz savas pils augstajiem mūriem"

Ne tikai Latvijas valsts dibināšanas svētkos, bet arī ikdienā aizvien skaudrāk iezīmējās...

Foto

Lūdzu, manējie, PALIECIET šaizemē!

Smagiem soļiem staigāju pa sava vectēva zemi. Ar dubļiem aplipušos zābakos un nosalušiem pirkstiem, zemjainām plaukstām aukstā zemē stādu ķiplokus, ziemas sīpolus...

Foto

Lai turpina valdīt pavļuti, kariņi, leviti un viņu apkalpotāji rečekisti, fūrmaņi, skrides un citi līdzskrējēji?

Divas valstis, divas pieredzes. Igaunija bez lockdown, Latvija ar. Igaunija ar cilvēcisku...

Foto

Vēstule Augstākajam Debesu Kungam

Es gan tev neticu, bet nezinu, kam citam adresēt savu žēlabu. Man ir laimējies, kopš deviņdesmito gadu sākuma dzīvoju Pierīgas apkaimē. Tuvu...

Foto

Vēstule valsts augstākajām amatpersonām: par palīdzību un atbalstu Latvijas pensionāriem un likumu "Par Valsts pensijām"

Likums "Par Valsts pensijām" paredz, ka ikviens Latvijas pensionārs var prasīt...

Foto

Jaunās paaudzes žurku inde

Tie, kuriem pieder kāds lauku īpašums, šķiet, visi būs saskārušies ar problēmu, vārdā grauzēji, bet vēl precīzāk – žurkas un peles. Grauzēji...

Foto

Nodokļu sistēmas reforma stumj pašnodarbinātos ēnu ekonomikā vai liek doties emigrācijā

Sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” Latvijas Republikas Saeimas frakcija, piedaloties balsošanā par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts...

Foto

Paskaidrojošā tautumeita un āža pakaļa

Profesionāla komunikatora deformācija palīdz ķirurģiski paskatīties un karstām situācijām....

Foto

Monumentālā šausmene “Mājsēde 2.0”

Pēc varnešu “pirkstu klikšķa” Latvijā pēkšņi uzliesmoja un tāpat norima kroņa vīrusa epidēmija. “Augšām” pietuvinātajiem šeftmaņiem lokdauns izrādījās “zelta bedre”. Dīkstāves palīdzību...

Foto

Divi miljoni deputātu īpašo pasūtījumu galdam – „baiļu kvotas”

Uz Saeimu  koka šķirstiņā atnestā budžeta prioritātes premjers raksturoja šādi:  “2022.gadā ir trīs lieli virzieni – Latvijas...

Foto

Pavasaris ir tuvu vai tālu atkarībā no pacietības līmeņa

Pēc valdības sarunu atšifrējuma publicēšanas fakts, ka šie politikāņi vēl ir savos amatos, ir apkaunojums demokrātijai....

Foto

Par to, kāpēc pie mums mirstība no kovida ir astoņreiz augstāka, es paklusēšu

Šodien mēs atgriežamies no mājsēdes - vakcinētiem cilvēkiem būs brīvāka dzīve. Nevakcinētajiem dodam vēl...

Foto

Par situāciju Latvijas medicīnā un iespējamiem risinājumiem

Cik zināms, valstī iedzīvotāju medicīniskai aprūpei gultu skaitam slimnīcās ir jābūt aptuveni 1% no iedzīvotāju skaita. Tas nozīme, ka...

Foto

No kuras puses tuvojas īstā klimata pārmaiņu problēma

Runa ir par ļoti nopienun problēmu, kas rada klimata pārmaiņas un par kuru neviens nerunā. Delfi.lv bija Ivara...

Foto

Šoreiz mums visiem ir nodarīts pāri par daudz!

Ziņa, kuru saņēmām 09.11.2021 no valdības mājas, šokēja mūs visus – gan gadatirgus organizētājus, gan jūs – gadatirgus...

Foto

Mēs runāsim, mēs domāsim, mēs gatavosimies

Latvijas robeža, kas iezīmē Latvijas valsts teritoriju starptautiskajā kartē, ir viens no Latvijas valstiskuma pamatelementiem. Tāpēc tās aizsardzība vistiešākajā veidā ir...

Foto

Tikai objektīvos datos balstīta analīze var novest pie pareiziem lēmumiem un tālākas apkarošanas taktikas

Dombura kungs! Ar interesi un cerībām noskatījos Jūsu atjaunoto raidījumu LTV1 "Kas...

Foto

Par Rīgas domes apsveikuma kampaņu

Pilnīgi skaidrs, ka, ja pats Dievs vēlētos iepriecināt latviešu inteliģenci, visticamāk viņam tas neizdotos. Panika ap Rīgas domes apsveikuma kampaņu tam...

Foto

Nevajag dēvēt noniecinošā veidā personas, kas kustas pār robežu

Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS un biedrība “Gribu palīdzēt bēgļiem” aicina izmantot starptautiski pieņemtu apzīmējumu personām, kuras šķērso...

Foto

Es, piemēram, redzu gaismu tuneļa galā

Pēdējos divus gadus mums ir gājis grūti, un Covid pandēmija vēl arvien nav beigusies. Tomēr šobrīd varam pacelt galvu un droši...

Foto

Dievnamā tikai ar “ar nelabo sadarbspējīgo sertifikātu”

Civilizācijas atiestatītāju apustulis Bordāns Twitter ciniski ieņirdza, ka “nevakcinējoties Dievu var satikt ātrāk!”. Tauta runā, ka pēcāk Temīdas piesmējējs ticis strostēts...

Foto

Vai Levits jau ir sasaucis Nacionālās drošības padomes sēdi?

Video ar cilvēku pūli, kas Baltkrievijā virzās uz Polijas-Baltkrievijas robežu, un Latvijas amatpersonu kuslais klusums, ne vārdu...

Foto

Ar Lukašenko roku Krievija pārbauda mūsu reakciju

Situācija pie Polijas-Baltkrievijas robežas ir ļoti nopietna. Vēlu izturību un savaldību Polijas drošības sargiem! Sekojam līdzi situācijas attīstībai....

Foto

Rīgas autoostas sarkano ozolu nedrīkst nocirst

“Ozolu iestādīja 1964. gadā, kad uzcēla autoostu. Autoostā sāku strādāt 1972. gadā. Tad ozols jau bija sasniedzis rokas resnumu. Agrāk,...

Foto

Vandāļi izņirgājušies par mūsu valsts naudas izšķiešanas un izzagšanas objektu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pēc sociālās kampaņas vides objekta “Korupcijas aisbergs” iespējamā vandālisma akta...

Foto

Pandēmija un sabiedrība - bailes vai dusmas?

Profesore Ancāne LSM portāla rakstā par Latvijas sabiedrību pandēmijas laikā runā par to, ka, viņasprāt, tajā valda vairāk dusmas...

Foto

Kurp dodamies?

Kurp dodamies – aizas vai leknu pļavu virzienā? Lielai daļai, nu vismaz pusei, cilvēku tas nešķiet svarīgi, jo viņi ir pārliecināti – jo dziļāk,...

Foto

Valdībai ir pašai jāizšķiras: demisionēt, emigrēt vai mainīties!

Latvija pašlaik ieņem pirmo vietu pasaulē Covid saslimušo ziņā! LR valdība un Saeima nepilda solīto, nepalielina medicīnas darbinieku...

Foto

Akceptētās nāves

Beidzot ir skaidrs, ka kroņa vīruss nešķiro cilvēkus vakcinētajos un nevakcinētajos. Tālab farmācijas gigantu dienderu centieni joprojām uzspiest bezjēdzīgās un organismam bīstamās potes robežojas...

Foto

Katram pašam jāizvēlas, vai ticēt pūcēm, pavļutiem, skridēm un rečekistiem vai tādiem ārstiem kā Ilze Aizsilniece

Nekas jauns nav jāizdomā. Kā vienmēr, kad tiek skatīts budžets...

Foto

Nemainīgs ir tikai viens – valdošās koalīcijas absolūtais cinisms

2019.gada novembrī pirms valsts budžeta pieņemšanas pie Saeimas notika plašs pikets – medicīnas darbinieki protestēja pret to,...

Foto

Ja uzskatāt, ka Covid eksistē tikai Eiropas Savienībā, tad aizveriet Latvijas vēstniecības ārpus ES!

Augsti godājamās valsts amatpersonas, vēršos pie Jums ar šo atklāto vēstuli, lai...

Foto

Lai gan Latvija rada tikai 0,02% no pasaules siltumnīcefekta gāzu izmešu apjomiem, esam apņēmības pilni skriet lokomotīvei pa priekšu

Kopš Parīzes nolīgumā paredzēto mērķu izvirzīšanas ir...

Foto

Duļķis pret pianistu

Eksistē Dievzemītē tāds Māris Mičerevskis. Plašākai publikai pazīstams kā Duļķis 2018. gada filmā “Kriminālās ekselences fonds”. Pie lomas “spīdošais aktieris” tika caur pūļa...

Foto

Varbūt turpināsies 80. un 90. gadu mijas profesūras aizsāktās tradīcijas!

2021.gada 28.oktobris, cerams, ieies vēsturē kā datums, kad sākās Latvijas Ārstu biedrības jau ilgāku laiku vērojamās...

Foto

Atklāta vēstule Latvijas valsts prezidentam: vissvarīgākā ir visas sabiedrības testēšana un laicīga ārstēšana

Vēršos pie jums, kā pie priekšpēdējās instances, jo pēdējā jau būs mecenāti, kas,...

Foto

Etnofobija un etnocentrisms

Ir sabiedrības daļa, kas ik pa laikam saceļ labi sponsorētu un informatīvi atbalstītu traci par Latvijā it kā valdošo “homofobiju”. Tomēr es aicinātu...

Foto

Dzied Circene aizkrāsnē

“Es arī uzskatu, ka piespiest nevar un nevajag nevienu cilvēku. Ja viņš negrib vakcinēties, viņš var nevakcinēties, bet tad viņš nevar iet sabiedrībā!”...

Foto

Žēl, ļoti žēl...

Žēl, ļoti žēl... Laikā, kad vajadzēja vienojošus vārdus, kad vajadzēja solidarizēties ar hospitalizētajiem pacientiem, ar izdegošajiem ārstiem, ar mājsēdē esošajiem darba devējiem un...

Foto

Nevaram paļauties uz valdošo karteli, jo tas aizņemts pats ar sevis glābšanu

Neskatoties ne uz Latvijas ārstu sabiedrības prasībām, ne pieaugošajiem saslimstības  un baisajiem mirušo skaitļiem,...

Foto

Likme uz ārējo ienaidnieku

Kariņa valdība Dievzemītē ir ieviesusi pazemojušu segregāciju. Nevakcinētajiem pret kroņa vīrusu atņem darbu (lasi – iztikas līdzekļus); sabotē izglītību; liedz medicīnisko aprūpi,...

Foto

Sociālās pātagas un 100 eiro kāposta politika

Vakcīndileri vienojušies iemānīt pošu atkarībā 60 gadu slieksni pārsniegušos seniorus, piesolot simt eiro katram, kas injicēsies pret kroņa vīrusu....

Foto

Tāda mums sabiedrība!

Bērnišķīgi! Esam nonākuši situācijā, kad puse biedru nav izpildījusi C mājasdarbu un ieskaite tagad nav visam kursam! Vainīgs pie tā esot skolas direktors...

Foto

Latvijā ir nolaists viss

Latvijā ir nolaists viss. To neredzēt var tikai aklais vai pilnīgi nozombētais. Uzskaitīsim....