Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Profesore Ancāne LSM portāla rakstā par Latvijas sabiedrību pandēmijas laikā runā par to, ka, viņasprāt, tajā valda vairāk dusmas nekā bailes.Tomēr es tam nepiekritīšu.

Protams, daļēji var pievienoties profesores teiktajam par vietējās aristokrātijas trūkumu, neprasmi uzturēt saziņas kultūru, paužot savas jūtas, infantilo rādīšanu vienam uz otru ar pirkstiem brīdī, kad jāuzņemas atbildība.

Kā veselības ministrs teica: “Bet ko pārējās ministrijas ir darījušas?” Sak, varēja taču tiesneši vai vismaz to palīgi tiesas sēdēs apzinīgi apvakcinēt dalībniekus, aktieri, mūziķi un diplomāti apzvanīt pensionārus, zemkopji darināt kaņepju palagus sirgstošajiem, kā arī brūvēt vitamīnu dzērienus un pedagogi nevis apzināt iespējas inficēties ar slimību, bet pasniegt stundas par vakcīnu izstrādes vēsturi un to pienesumu sabiedrības vidējā dzīves ilguma palielināšanā.

Bet, runājot par profesores piesauktajiem arisokrātiem kā uzvedības paraugu, jāatzīst, ka tie palīdzēja radīt brīnišķīgus mākslas darbus, mūziku un prozu. Tomēr bez augstākām garīgām vērtībām tie tikpat labi varēja būt arī pēdējie nelieši, uzdzīvotāji un sīkumaini tautas ekspluatatori, kuri pat varēja izraisīt veselus pasaules karus vecu aizvainojumu, radu ķildu un tukšu ambīciju dēļ.

Latvijā realitāte ir tāda, ka ir pat veseli reģioni Latgalē, kur vakcinācijas aptvere vecā gadagājuma cilvēku vidū ir aptuveni 30%. Un vēl raksturīgi, ka mazāka vakcinācijas aptvere ir tieši krievalodīgo populācijā.

Ko tas liecina? Iespējams, kāds arī protestē pret kārtējo slikto valdību, paužot pasīvu agresiju un izvēloties nevakcinēties. Tomēr visticamāk šeit tomēr valda bailes. Bailes no nezināmā, nejaukā. Un tajā brīdī, kad iztēlotās briesmas apdraud cilvēku, ir divi rīcības modeļi – cīnīties vai bēgt.

Tos, kuri pieraduši cīnīties, proaktīvo sabiedrības daļu padomju laikā centīgi centās piesēdināt – nelien augstāk, vēl nopļaus, pieklusini savas ambīcijas un nespekulē (t.i. nenodarbojies ar uzņēmējdarbību), lai neatzīst par komunistiskās iekārtas grāvēju. Varoņi vairāk bija pielīdēji un hameleoni nekā tie, kuri nāk ar savu iniciatīvu. Kad izpaliek cīņa t.i. praktiska rīcība, paliek bailēs balstītais uzvedības modelis – bēgt. Šai gadījumā vienkārši nedarīt neko.

Klāt vēl nāk kaimiņu valsts informatīvās telpas spiediens, kur valdošajam aparātam, lai saglabātu varu, ir izdevīgi atainot pasauli kā kaut ko biedējošu. Apkārt valda naidīgie rietumi, sazvērestības, diversanti un ārzemju aģenti, planēta Niburu, kura tuvojas zemei, visbeidzot asteroīdi, kuri tūlīt, tūlīt var ietriekties mūsu planētā, dranķīgs uzturs, noziegumi, nacisti un krāpnieki.

Vienīgais patiesi uzticamais, kas vēl tajā atlicis, ir valdošais, patiesi stabilais režīms, kurš jūs aizsargās ar virsskaņas raķetēm! Diemžēl pēdējais nepasargā no vīrusa, bet neko, nebāzīšu galvu ārā, un mani tas neskars. Antivakseru argumenti kalpo vienkārši par alibi, lai pastāvētu status quo, iekapsulētos. Vecam cilvēkam turklāt domāšana nav tik elastīga, lai krasi pārvērtētu iepriekš pieņemto lēmumu pareizību.

Kāds ir risinājums vakcinācijas aptveres palielināšanai šajā vidē? Kā redzams, milzīgie PR pasākumi ar vakcinācijas centriem, atkailinātām rokām varbūt palīdz novakcinēt jaunatni, bet vecā gadagājuma cilvēki ir pilnīgi imūni pret to. Sak, vai mazums propagandas redzēts savā dzīvē, lai katram uzsaukumam skrietu pakaļ.

Vai atslēgas moments ir skaļi apraudātais moments, ka kādam neaizsūta pavēsti viņa dzimtajā valodā? Baidos, ka tādas lapeles vairāk kalpos iekuram krāsnij nekā kā reāls pamudinājums valstij, kuras valdībai jau tā trūkst uzticības, uzticēt arī savu veselību. Arī Krievija nebūt nav pirmrindniece vakcinācijas aptveres ziņā.

Risinājums ir uzrunāt katru personīgi. Piesaistīt vietējos cilvēkus, ja lokālajam ģimenes ārstam trūkst resursu, kuri, apzvanot līdzpilsoņus, nevis vienkārši saka – vakcinējieties, bet runā par savu piemēru, pasaka – es to darīju, arī man apkārtējie, un nav izauguši ne ragi, ne nagi. Jūtos lieliski un pasargāts/a, kā arī nu daudz mazākā mērā varu apdraudēt apkārtējos. Pievienojieties! Un vēl pazvanīt otru, trešo reizi, jo ne visi var uz kādu rīcību izšķirties vienas sarunas brīdī. Varbūt vēl aizbraukt kopā ar pastnieku un parunāt klātienē, kā to dara Lietuvā.

Ko varam darīt kā sabiedrība, kādas zāles būtu dodamas pret bailēm ne tikai pandēmijas apstākļos?

Dievbijība ir laba lieta, tā palīdz sakārtot dzīvi un nejaukt ārā citu, piemēram, izjaucot ģimenes, bet vienkārši bezjēdzīgas bailes iznīcina dvēseli.

Bībelē, kura gadsimtu gaitā cilvēcei ir kalpojusi kā iedvesmas un garīgā stiprinājuma avots veselām paaudzēm, ir lielisks citāts: Jo Dievs nav mums devis bailības garu, bet spēka, mīlestības un savaldības garu. 2Tim1:7

Instinktu līmenī cilvēciski ir domāt par nebūšanām, tās domās bezgalīgi šķetināt, jo tā šķietami liekamies pasargāti – liekas, esam apzinājuši visus iespējamos draudus dažādiem situāciju attīstības scenārijiem. Tomēr tas ne vienmēr kaut kur ved, gluži otrādi, mēdz ievest liekā stresā un bailēs, kas paralizē. Ne visu varam mainīt, bet, ja ir iespēja, tad to darām, pārejam uz rīcību!

Tādēļ lieliski ir mainīt fokusu no nebūšanām un iespējām.

Beidzot vēl, brāļi, kas vien ir patiess, kas svēts, kas taisns, kas šķīsts, kas patīkams, kam laba slava, ja ir kāds tikums un ja ir kas cildināms, par to domājiet! Fil 4:8

Angliski šis citāts ir vēl spēcīgāks – domājiet par ekselenci un to, kas ir balvas vērts!

Finally, brothers and sisters, whatever is true, whatever is noble, whatever is right, whatever is pure, whatever is lovely, whatever is admirable—if anything is excellent or praiseworthy—think about such things. Phil 4:8

Vai mana rīcība, izgāžot žulti, ir balvas vērta? Vai es rīkojos ekselenti, ierāvies/usies savā alā? Vai pasaulē ir tikai šausmas vai lietas, kas ir šķīstas un mīlīgas? Varbūt pats/i varu tāds/a būt? Nezāģēt apkārtējos, bet strādāt pie sevis, pateicoties par visu, nevis tikai šķendējoties par to, kā nav. Atceroties par deportētajiem, mirušajiem, iznīcinātajiem pasaules karos un sērgās, tomēr nepaliekot mūžīgajās sērās un melanholijā, kā arī bailēs, ka kas tāds var atkārtoties, tādēļ labāk neko nepasākt.

Un pandēmijas sakarā - vai tas ir cēli uzmest apkārtējiem sevi kā slogu, kas mēnešiem aizņem intensīvās terapijas gultu? Vai tomēr solidarizēties vakcinējoties ja ne sevis, tad apkārtējo un sev mīļo cilvēku dēļ.

Dzīvot pats par sevi ir riskanti. Jautājums: “Kā mēs šos riskus varam menedžēt, lai dzīve neapstātos?” Ne vienmēr risinājums ir braukšana uz 30km/h, lai izvairītos no visa, kas varētu draudēt, sevišķi, ja jāveic tāls ceļš (šai gadījumā, izvairoties no visām iespējamajām vakcīnas blaknēm, vienkārši nevakcinējoties un apstādinot sabiedrisko dzīvi).  Tāpat kā apgādājamies ar drošības jostām un izguļamies pirms ceļa, lai iespēju robežās nodrošinātu drošu satiksmi, tāpat arī vakcīna var palīdzēt dzīvot piepildītu dzīvi, nebaidoties uzņemt sev tuvos ciemos, apmeklējot reliģiskos un kultūras pasākums, redzot apkārtējo smaidus, nevis daudzu piesauktos “uzpurņus”. Jā, kā katrām zālēm, protams, nāk klāt risks, bet vai tas nav tā vērts?

Draugi, mazāk skatāmies TV, bet izejam ārā un priecājamies par dzīvi, nodrošinoties, lai gan mēs, gan apkārtējie būtu arī dzīvi!

1.       https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/veseliba/psihoterapeite-ancane-sabiedriba-pandemija-valda-dusmas-nevis-bailes.a427639/

Novērtē šo rakstu:

13
64

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...