Paņirgt par Šleseres „kūša saktu” drīkst, bet par Siliņas paltrakkleitu – tā jau ir naida runa!
Juris Jansons, tiesībsargs03.09.2023.
Komentāri (49)
Iesaki rakstu: 
Latvijas sabiedrībā seksisms un diskriminācija plašākā nozīmē ir konstatējama gan dažādu preču un pakalpojumu reklāmās, augstā sabiedrības tolerancē pret vardarbību ģimenē, gan darba vidē un pat Eiropas Savienības struktūrfondu izlietojumā.
Eiropas līdztiesības institūts 2022. gadā ir publicējis jaunākos datus par dzimuma līdztiesību Eiropas Savienības (ES) valstīs. Lai gan Latvijas kopējais rezultāts (16. vieta no 27) ir drīzāk vidējs, tomēr dati atspoguļo arī izteikti negatīvas tendences. Latvijā ir ES augstākais rādītājs par sievietēm, kuras ir tīši noslepkavojis partneris vai radinieks. Latvijā ir arī īpaši izteikta dzimumu segregācija izglītības jomā (izglītības jomas, kurās pārsvarā mācās "sievietes" vai "vīrieši"), tādējādi radot nevienlīdzību. Turklāt Latvijā rādītāji par sieviešu piedalīšanos valstiski nozīmīgu lēmumu pieņemšanā nozīmīgos amatos politikā, ekonomikā un sociālajā jomā ir zemāki nekā vidēji Eiropā.
Ņemot vērā minētos datus, pēdējo nedēļu tendences gan medijos, gan publiskajā retorikā atspoguļojot seksismā un dzimuma stereotipos balstītus komentārus par sieviešu politiķu izskatu (piemēram, kleitas fasonu), vecumu un to saistību ar gatavību pildīt sabiedrībā nozīmīgus (piemēram, premjeres) amatus, diemžēl nepārsteidz. Ar šādu seksismā balstītu attieksmi saskaras ne vien sievietes, kas izvēlas savu karjeru saistīt ar politiku, bet arī virkne citu sieviešu, kas ir izvēlējušās darboties publiski pamanāmos amatos – žurnālistes, uzņēmumu vadītājas, ierēdnes.
Šīs sievietes nevar paļauties, ka viņu profesionalitāte tiks vērtēta pēc līdzšinējiem profesionālajiem sasniegumiem, bet, ieņemot attiecīgus amatus, ir jāpieņem arī ar amata pienākumu izpildi nesaistīti aizskaroši izteikumi.
Esmu novērojis arī negatīvu tendenci plašsaziņas līdzekļu darbā – atsevišķu politiķu un komentētāju dzimumu stereotipos balstītie izteikumi (piemēram, "Kas tas par paltraku!", "Rīta kleita?") tiek nekritiski pārpublicēti, tādējādi tos izplatot un normalizējot vēl plašāk.
Aicinu ikvienu sabiedrības locekli izvērtēt savus iekšējos aizspriedumus, un kā tie neapzināti ietekmē to, kā tiek "patērētas" ziņas un uztverta sieviešu darbība publiskajā vidē. Arī šie stereotipi un ar tiem saistītā negatīvā publicitāte var ietekmēt to, vai ikviens Latvijas iedzīvotājs neatkarīgi no sava dzimuma var justies drošs piedalīties valsts sabiedriskajā dzīvē un nozīmīgu lēmumu pieņemšanā.
Savukārt plašsaziņas līdzekļus aicinu ievērot žurnālistu ētikas prasības un savu darbību īstenot godprātīgi, izvairoties no tālākas personu stereotipizācijas publikācijās.
Visbeidzot atgādinu, ka par naida runu, kas balstīta uz dzimuma pamata, ir paredzēta kriminālatbildība. Savukārt interneta platformām ir pienākums kontrolēt naida runas izpausmes portālu komentāru sadaļās atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību tiesas sprieduma lietā "Delfi pret Igauniju" paustajām atziņām.
Seko mums 
Ja vīrietis un sieviete ir divas dažādas lietu dabas, tad ir loģiski, ka tiktāl, cik runa ir par vienas dabas atšķirību no otras, vienu dabu iemiesojošie indivīdi būs savu īpatnējo dabu aprakstošo īpašību ziņā pārāki par indivīdiem, kuri nepieder pie šīs dabas.
Esmu pret Stambulas konvenciju un jebkuru citu konvenciju, kas atdod suverēna varu nevēlētām, ideoloģiskām ārvalstu institūcijām. Šī konvencija ir nevis apņemšanās partneriem, ka mēs labticīgi ievērosim zināmas civilizētā sabiedrībā pieņemtas normas (un viņi mums attālināti iedos varbūt kādu atzīmi, kas ļaus citu valstu pilsoņiem rēķināties ar zināmu paredzamu tiesisko ietvaru), bet, ka mēs atdodam imūniem GREVIO inspektoriem teikšanu pār savu zemi, teikšanu par to, kāda veida patvaļīgi interpretētas “jebkādas vardarbības” mums būs viņu institucionalizētā uzraudzībā jāievieš un kādi normāli un sakārtotā divu dzimumu sabiedrībā nenovēršami stereotipi viņu ideoloģiskās noslieces dēļ mums būs “jāizskauž”. Tā nav vienošanās, tā ir neskaidru robežu pilnvaru atdošana.
Ekselences, godātie delegāti, vispirms vēlos pateikties Brazīlijas prezidentam un valdībai par viesmīlību. Mēs tiekamies ANO Klimata pārmaiņu COP30 konferencē. Šī gada konference ir veltīta globālai mobilizācijai. Lai kopīgi virzītos no sarunām uz mērķu īstenošanu.
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
