Paņirgt par Šleseres „kūša saktu” drīkst, bet par Siliņas paltrakkleitu – tā jau ir naida runa!
Juris Jansons, tiesībsargs03.09.2023.
Komentāri (49)
Iesaki rakstu: 
Latvijas sabiedrībā seksisms un diskriminācija plašākā nozīmē ir konstatējama gan dažādu preču un pakalpojumu reklāmās, augstā sabiedrības tolerancē pret vardarbību ģimenē, gan darba vidē un pat Eiropas Savienības struktūrfondu izlietojumā.
Eiropas līdztiesības institūts 2022. gadā ir publicējis jaunākos datus par dzimuma līdztiesību Eiropas Savienības (ES) valstīs. Lai gan Latvijas kopējais rezultāts (16. vieta no 27) ir drīzāk vidējs, tomēr dati atspoguļo arī izteikti negatīvas tendences. Latvijā ir ES augstākais rādītājs par sievietēm, kuras ir tīši noslepkavojis partneris vai radinieks. Latvijā ir arī īpaši izteikta dzimumu segregācija izglītības jomā (izglītības jomas, kurās pārsvarā mācās "sievietes" vai "vīrieši"), tādējādi radot nevienlīdzību. Turklāt Latvijā rādītāji par sieviešu piedalīšanos valstiski nozīmīgu lēmumu pieņemšanā nozīmīgos amatos politikā, ekonomikā un sociālajā jomā ir zemāki nekā vidēji Eiropā.
Ņemot vērā minētos datus, pēdējo nedēļu tendences gan medijos, gan publiskajā retorikā atspoguļojot seksismā un dzimuma stereotipos balstītus komentārus par sieviešu politiķu izskatu (piemēram, kleitas fasonu), vecumu un to saistību ar gatavību pildīt sabiedrībā nozīmīgus (piemēram, premjeres) amatus, diemžēl nepārsteidz. Ar šādu seksismā balstītu attieksmi saskaras ne vien sievietes, kas izvēlas savu karjeru saistīt ar politiku, bet arī virkne citu sieviešu, kas ir izvēlējušās darboties publiski pamanāmos amatos – žurnālistes, uzņēmumu vadītājas, ierēdnes.
Šīs sievietes nevar paļauties, ka viņu profesionalitāte tiks vērtēta pēc līdzšinējiem profesionālajiem sasniegumiem, bet, ieņemot attiecīgus amatus, ir jāpieņem arī ar amata pienākumu izpildi nesaistīti aizskaroši izteikumi.
Esmu novērojis arī negatīvu tendenci plašsaziņas līdzekļu darbā – atsevišķu politiķu un komentētāju dzimumu stereotipos balstītie izteikumi (piemēram, "Kas tas par paltraku!", "Rīta kleita?") tiek nekritiski pārpublicēti, tādējādi tos izplatot un normalizējot vēl plašāk.
Aicinu ikvienu sabiedrības locekli izvērtēt savus iekšējos aizspriedumus, un kā tie neapzināti ietekmē to, kā tiek "patērētas" ziņas un uztverta sieviešu darbība publiskajā vidē. Arī šie stereotipi un ar tiem saistītā negatīvā publicitāte var ietekmēt to, vai ikviens Latvijas iedzīvotājs neatkarīgi no sava dzimuma var justies drošs piedalīties valsts sabiedriskajā dzīvē un nozīmīgu lēmumu pieņemšanā.
Savukārt plašsaziņas līdzekļus aicinu ievērot žurnālistu ētikas prasības un savu darbību īstenot godprātīgi, izvairoties no tālākas personu stereotipizācijas publikācijās.
Visbeidzot atgādinu, ka par naida runu, kas balstīta uz dzimuma pamata, ir paredzēta kriminālatbildība. Savukārt interneta platformām ir pienākums kontrolēt naida runas izpausmes portālu komentāru sadaļās atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību tiesas sprieduma lietā "Delfi pret Igauniju" paustajām atziņām.
Seko mums 
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
