„Panorāma” ir esošās varas propagandas rupors ar mērķi novērst sabiedrības uzmanību no reālās dzīves šeit un tagad Latvijā
Aldis Gobzems17.08.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Otro vakaru noskatījos Panorāmu. Gribēju saprast, vai nekļūdos, sakot, ka visi, kuri skatās Panorāmu, ir safrizētas tukšpauru aitas. Pēc teorijas tam būtu jābūt ziņu raidījumam, bet tā ir primitīva propaganda tukšpauru auditorijai.
Trīs sižeti par karu. Pusgadu no kara sākuma. Pat pieņemot, ka tās ir ziņas, kvalificēt var kategorijā “vecas ziņas”. Skaidrs, ka trīs sižeti par karu ir tikai tamdēļ, lai masētu smadzenes. Nevis trīs sižeti par to, kas izdarīts siltumapgādes jomā, par netīro Rīgu un faktu, ka nozog miljonus pat uz pieminekļa nojaukšanu.
Tālāk Aglona. Atkal kara kontekstā. Nevis par kristiešu svētkiem, salīdzinājumi par citām valstīm, bet tupa mauc priekšā uzrakstītu propagandas tekstu, kam nekāda sakara nav ar kristietību. Starp citu, karo savā starpā kristieši, par to arī ne vārda.
Panorāma ir esošās varas propagandas rupors par nodokļu maksātāju naudu ar mērķi novērst sabiedrības uzmanību no reālās dzīves šeit un tagad Latvijā.
Ā, tad seko murgains sižets (pēc kara sižetiem) par Afganistānas sieviešu tiesībām. Pašiem nav, ko ēst, bet aktuālu problēmu atraduši, cīnīsies tagad par Afganistānas sieviešu tiesībām. Sieviešu izglītība Afganistānā 2.5 min. Bet kāpēc nav par Kongo vai Tanzānijas sieviešu tiesībām, tur viss labi? Tad vēl - kaut kādi Baltkrievijas bēgļi ziņo… ja karš nebeigsies, tad Baltkrievijai arī vāks.
Un tas viss 12 minūtēs! Ap to laiku tante Bauskā ar adīkli un brošu ir iztukšpaurēta pēc pilnas programmas. Visa dzīve Latvijā, korupcija, varas arogance pret tautu, netīrība, alkoholisms, nesaimnieciskā Rīgas vadība, izbijis čekists taisās par premjeru, tas viss vienalga, ka tik nav karš Ukrainā. Sīrijā, Palestīnā, Āfrikā, Tuvajos Austrumos - tas pie d…sas. Tur var bliezt.
Tālāk nākamais sižets par Salmanu Rušdi. Rakstnieks ASV, kas sašauts un pieslēgts plaušu ventilatoram.
Tālāk. Erevānas tirgū sprādziens. 20.14 (precīzs laiks) beidzot Latvijas ziņas. Par kombainu, kas aizdedzies. Nē, šis nav humora raidījums. Tā ir Vremja labākajās tradīcijās ieturētā Panorāma.
Tātad sabiedriskais medijs par nodokļu maksātāju naudu tikai 15. minūtē pievēršas Latvijas ziņām. Un tad arī svarīgākais ir degošs kombains. Piekritīsiet, ka tas ir, maigi izsakoties, pilnīgs sviests.
Bet īstenībā tas nav nejauši. Tas ir apzināti, lai novērstu sabiedrības uzmanību no būtiskā. Un klajas propagandas uzdevums ir tieši tāds.
Panorāma jau sen vairs nav ziņas pēc definīcijas. Man pietika ar diviem vakariem, lai saprastu, ka Panorāmu skatās pilnīgi stulbi cilvēki. Visi, kuri skatās Panorāmu, neciena ne sevi, ne savu valsti. Bet ir tikai safrizētas tukšpauru aitas varas vajadzībām.
Post Scriptum. Panorāmā, protams, nebija sižeta par to, ka uz vandālisma, apzīmētu un nodrupušu māju fona pašā Rīgas centrā 200 metrus no Brīvības pieminekļa cilvēkiem ar kustību traucējumiem sabiedriskā transporta pieturā nav pat kur apsēsties.
Seko mums 
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
