papildināts - "Nekā Personīga" noklusējis, ka Jākobsons pats piekritis ievietošanai psihiatriskajā slimnīcā
PIETIEK19.02.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Aizvadītās nedēļas nogalē stāstot par portāla kompromat.lv pārstāvi Leonīdu Jākobsonu, kurš uz veselu mēnesi ticis ievietots psihiatriskajā slimnīcā, TV raidījums Nekā Personīga ir piemirsis norādīt, ka Jākobsons slimnīcā ievietots ar paša brīvprātīgu piekrišanu, - tā liecina Pietiek rīcībā nonākuši izmeklēšanas dokumenti. Pats Jākobsons trešdien gan paziņoja, ka piekrišanu devis neesot, tačiu arī Valsts policijas pārstāve apliecina - "ekspertīzei brīvprātīgi piekrita arī pats žurnālists".
Stāstot par Jākobsonu, kurš saukts pie kriminālatbildības par Nila Ušakova elektroniskā pasta sarakstes publiskošanu, Rīgas mēram tajā parādoties ļoti sliktā gaismā, TV raidījums apgalvoja - Jākobsonam "nepatīkams pārsteigums" esot bijis viņa ievietošana psihiatriskajā slimnīcā.
"Psihiatriskajā slimnīcā veselu mēnesi! Ar mani kopā bija astoņi cilvēki, kurus vaino slepkavībā. Es ar viņiem diendienā biju saskarē. Tās bija pietiekami nepatīkamas sajūtas, turklāt mēneša garumā!" TV raidījumam stāstīja Jākobsons.
Kā informēja Nekā Personīga, "žurnālistu ievietoja slimnīcā, kur viņš bija faktiski ieslodzīts kopā ar slepkavām", savukārt policija apgalvojot, ka šādi rīkoties spiedis kāds pirms vairāk nekā 20 gadiem veikts ieraksts par Jākobsona veselību.
Taču Pietiek rīcībā nonākuši izmeklēšanas dokumenti rāda, ka Nekā Personīga ir nedaudz dezinformējis savus skatītājus, - izrādās, nekāds pārsteigums ievietošana psihiatriskajā slimnīcā Jākobsonam nav bijusi, jo viņš pats tai piekritis.
Tāpat lietas materiālos atrodama arī to uzraugošā prokurora piekrišana Jākobsona ievietošanai psihiatriskajā slimnīcā, savukārt pats Jākobsons, kā izriet no dokumentiem, visā izmeklēšanas laikā nekādus iebildumus nav cēlis.
To, ka Jākobsons pats piekritis stacionārās tiesu psihiatriskās ekspertīzes veikšanai, Pietiek otrdien apliecināja arī Valsts policijas preses pārstāve Sigita Pildava: "L. Jākobsona gadījumā, balstoties uz attiecīgo veselības iestāžu sniegto informāciju, policijai bija pamats nozīmēt stacionāro tiesu psihiatrisko ekspertīzi, ko par atbilstošu uzskatīja arī lietas uzraugošais prokurors. Jāpiebilst, ka ekspertīzei brīvprātīgi piekrita arī pats žurnālists."
Ekspertīzes veikšana ietilpusi "nepieciešamajās standarta darbībās, lai noskaidrotu, vai konkrētā persona ir vai nav saucama pie kriminālatbildības. Izmeklēšanas laikā ir jānoskaidro, vai nozieguma izdarīšanas brīdī persona bijusi rīcībspējīga - tā ir standarta procesuālā darbība, kas vienādi attiecināma uz visiem cilvēkiem, neatkarīgi no to ieņemamās profesijas vai amata".
Interesanti, ka pats Jākobsons trešdien portālam diena.lv apgalvojis, ka nekādu piekrišanu psihiatriskajai ekspertīzei devis neesot. "Pēc izmeklētāja rīkojuma ekspertīze tiek veikta obligātā kārtā. Slimnīcā es atteicos parakstīt piekrišanu ekspertīzes veikšanai," apgalvojis Jākobsons.
Savukārt Valsts policija uz Pietiek jautājumu apliecināja, ka ekspertīzei tomēr ir saņemta Jākobsona brīvprātīga piekrišana. Pretēji Jākobsoina apgalvojumiem obligāts būtu tikai izmeklēšanas tiesneša lēmums, taču līdz tādam nav nonācis, jo Jākobsons piekritis ekspertīzei.
Kā norāda kāds Pietiek lasītājs, Ministru kabineta noteikumi "Tiespsihiatriskās ekspertīzes veikšanas kārtība" noteic, ka "ekspertējamām personām, kurām pirmstiesas vai tiesas izmeklēšanas laikā ir piemērots drošības līdzeklis - apcietinājums, un personām, kuras izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās, stacionāro ekspertīzi veic specializētajā psihiatriskajā slimnīcā (nodaļā) ar apsardzi. Personām, kurām nav noteikts drošības līdzeklis - apcietinājums, veic ambulatoro ekspertīzi, ja ekspertīzes pieprasītājs nav norādījis citu ekspertīzes veikšanas veidu. Stacionāro ekspertīzi vispārēja tipa psihiatriskajā slimnīcā (nodaļā) veic, ja ambulatorajā ekspertīzē nav iespējams atbildēt uz ekspertam vai komisijai uzdotajiem jautājumiem".
Tāpat, kā izriet no šiem noteikumiem, Jākobsonam nav pamata sūdzēties par pārāk ilgu turēšanu psihiatriskajā slimnīcā, - ekspertīzes veikšanas kārtība nosaka, ka "stacionārās izmeklēšanas apstākļos ekspertīzi veic 30 dienu laikā pēc pēdējo lietas materiālu saņemšanas eksperta iestādē".
Balstoties uz Nekā Personīga sniegto informāciju, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece pirmdien jau paspēja paziņot - izskanējusī informācija, ka Jākobsons ievietots psihiatriskajā slimnīcā pie noziedzniekiem, esot skandāls, kas pārsniedz Latvijas robežas, un ka amatpersonām par notikušo būs jāatskaitās arī starptautiskām institūcijām.
Ušakova saraksti interneta portāls kompromat.lv sāka publiskot 2011. gada novembrī. Tā rādīja, ka, visticamākais, tieši aizdomās par spiegošanu aizdomās turētajam Krievijas vēstniecības Rīgā darbiniekam Aleksandram Hapilovam, kurš 2009. gada pavasarī bija spiests pamest Latviju, Ušakovs sūtījis diezgan nepārprotama satura vēstījumus, kas varētu liecināt arī par Krievijas vēstniecības finansējuma saņemšanu.
Tā 2008. gada decembrī Ušakovs uz elektroniskā pasta adresi [email protected] ar norādi „Dlja A.Hapilova” nosūtījis vairākus dokumentus, kuru vidū bijis arī dokuments ar nosaukumu „smeta_konf_mol.doc” (jaunatnes konferences tāme).
No savas Saeimas elektroniskā pasta adreses Ušakovs tā paša 2008. gada novembrī ar līdzīgu norādi nosūtījis trīs dokumentus – „conference.doc”, „conference smeta.doc” un „conference otchet.doc” (tātad – konferences tāme un konferences atskaite).
Divi no dokumentiem ir konferenču tāmes par attiecīgi 15,7 un 16,3 tūkstošiem eiro, savukārt Ušakova Hapilovam nosūtītajā failā ar nosaukumu "org_Moskow[1]" plaši aprakstīts šīs organizācijas veikums (publicējam dokumentu pilnībā un oriģinālvalodā).
Šo dokumentu kopējais saturs lika domāt, ka Ušakovs ir mēģinājis saņemt no Krievijas vēstniecības finansējumu dažādiem viņa vadīās jaunatnes organizācijas Nam po puti pasākumiem.
Foto no en.rian.ru
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
