papildināts - "Pasažieru vilciena" vadītājs Pulku darbā pieņēmis bez obligātās saskaņošanas ar valdi, par to saņēmis "nopēlumu"
PIETIEK08.08.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
AS Pasažieru vilciens valdes sēdē ceturtdien nopēlumu izpelnījies šī valsts uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Artis Birkmanis, kurš bez nepieciešamā valdes akcepta, turklāt zinot par atalgojuma fondu pārtēriņu, sev par konsultantu pieņēmis Vienotības politiķi, ienesīgo amatu Rīgas brīvostā zaudējušo Rīgas domnieku Olafu Pulku. Tiesa, pagaidām nav zināms, kādas sekas būs šim nopēlumam; pēc visa spriežot, Pulks savu jauno amatu ar 1500 latu mēnešalgu saglabās.
Kā zināms Pietiek, jautājumu par plašu rezonansi izraisījušo Pulka iecelšanu konsultanta amatā izvirzījis uzņēmuma valdes loceklis, bijušais Aigara Kalvīša padomnieks Aigars Štokenbergs, kurš pērn pēc tieslietu ministra amata zaudēšanas pats šo amatu Pasažieru vilcienā ieguva politiski motivētā, apšaubāmā veidā bez konkursa.
Tolaik Pietiek informēja - Vienotībai tuvi avoti uzskatīja, ka Štokenbergs izraudzīts, lai "izshēmotu" veidu, kā Vienotība varētu "ielekt aizejošā vagonā" un iegūt ietekmi pār simtiem miljonu vērto vilcienu iepirkumu, kas līdz tam bija saistījies ar Ventspils mēra Aivara Lemberga "patronāžu".
Neoficiāli izskanēja, ka jurista ar uzņēmējdarbības pieredzi Štokenberga personā Vienotības spice atradusi cilvēku, kurš spētu izshēmot vilcienu iepirkumā apakšuzņēmēja statusā iesaistītās Rīgas Vagonbūves rūpnīcas (RVR) pārņemšanu pēc līdzīgas shēmas, kā tas notika ar airBaltic.
Savukārt oficiāli tika apgalvots, ka Štokenberga uzdevums AS Pasažieru vilciens valdē būšot izmantot iepriekšējos amatos gūto pieredzi un autoritāti, lai risinātu sarunas ar ES institūcijām.
Kā zināms, pēc paklusās iecelšanas jaunajā amatā ar 1500 latu mēnešalgu Pulks ir publiski izklāstījis apjomīgos pienākumus sadarbībā ar pašvaldībām utml., ko viņš uzņemoties līdz ar jauno amatu Pasažieru vilcienā.
Ņemot to vērā, Pietiek apjautājās uzņēmumam - kā izriet no Pulka skaidrojuma, viņa aprakstītie pienākumi ir funkcijas, ko būtu bijis jāveic līdzšinējiem uzņēmuma valdes locekļiem, taču tas nav ticis darīts, un, ja reiz tā, vai uzņēmuma valdes locekļi samazinās savu ikmēneša atalgojumu par summu, kāda tiks maksāta Pulkam, - ja jā, tad kuri un par kādu summu katrs, bet, ja nē, tad kāpēc ne?
Taču izrādījās, ka Pasažieru vilciena valdes locekļiem pretēji Pulka aprakstiem amata pienākumi tomēr netikšos samazināti un attiecīgi arī no algas viņi nešķiršoties. "Īsumā - O.Pulka pienākumos ietilpst konsultāciju sniegšana valdes priekšsēdētājam un valdei par amata aprakstā minētajiem jautājumiem, kas saistīti ar sadarbību ar pašvaldībām, to iestādēm un uzņēmumiem. Valdes locekļiem noteiktie amata pienākumi netiek samazināti," skaidro uzņēmums.
Pasažieru vilciena valdē pašlaik ir Artis Birkmanis, Anrijs Brencāns, Silvija Dreimane, Egils Zariņš un Aigars Štokenbergs. Uzņēmuma valdes locekļa mēnešalga ir apmēram 2600 latu mēnesī.
Uzņēmuma vadības skaidrojums par ceturtdien valdes sēdē nolemto pagaidām ir diezgan dīvains. Oficiāli uzņēmums skaidro, ka "šis ir uzņēmuma iekšējais jautājums, kas valdes līmenī tika izrunāts, un sīkāki komentāri par to netiks sniegti", taču nevēlas paskaidrot, vai tiešām Pasažieru vilciena valde visā savā sastāvā ir pieņēmusi šādu lēmumu - neatklāt nospriesto šajā jautājumā. Uzņēmuma vadība ceturtdien ignorēja arī Pietiek izteikto vēlmi iepazīties ar šo neatklāšanas lēmumu, tā motivāciju, pamatojumu, balsojumu šajā jautājumā.
Taču tai pašā laikā uzņēmuma valdes loceklis Štokenbergs Latvijas radio ceturtdien pavēstīja gan to, ka uzņēmuma vadības atalgojuma fondā jau pašlaik esot divu tūkstošu latu pārtēriņš, gan to, ka Birkmanis, izlemjot par Pulka iecelšanu sava konsultanta amatā, pārkāpis pilnvaras - šāda amata štatu sarakstā nav bijis, bet valde par tāda izveidošanu neesot lēmusi.
Savukārt uzņēmuma vadība ceturtdien nevēlējās atklāt ne pašreizējos datus par uzņēmuma administrācijas un vadības atalgojuma fondu pārtēriņu, ne arī to, vai konsultanta posteņa izveidei bija vajadzīgs valdes akcepts, vai tas bija saņemts un, ja jā, tad kāds ir akcepta datums, attiecīgā dokumenta lietvedības numurs un akceptētāju vārdi un uzvārdi.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
