papildināts - Ar narkotikām aizturētais – tiešām Muitas kriminālpārvaldes priekšnieka vietnieka dēls
PIETIEK23.08.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Aizvadītajā nedēļā ar nepilniem 1,3 gramiem metamfetamīna aizturētais 1993. gadā dzimušais Valters Boroviks tiešām ir jaunā Muitas kriminālpārvaldes priekšnieka vietnieka Jāņa Borovika dēls, un tiek izmeklēta arī viņa iespējamā saistība ne tikai ar narkotiku lietošanu, bet arī izplatīšanu, - kaut gan Valsts policija šo informāciju neatklāj, Pietiek ir izdevies iegūt pilnu elektronisko atskaiti par šo aizturēšanu un procesa tālāko virzību, ko šodien publicējam. Līdz ar to, ņemot vērā Muitas kriminālpārvaldes aktīvo darbību narkotiku tirgus apkarošanā, aktualizējies ir jautājums - vai Borovikam - vecākajam šajā situācijā nebūtu sevi jāatstata no pienākumu veikšanas šajā jomā.
No Valsts policijas atskaites izriet, ka Boroviks – jaunākais šā gada 14. augusta vakarā Rīgā, Āzenes ielā aizturēts aizdomās par „narkotisko vielu lietošanu bez ārsta nozīmējuma”. Pēc aizturēšanas viņš nogādāts Alkohola, narkotisko un psihotropo vielu reibuma ekspertīzes nodaļā Rīgā, Aptiekas ielā,
Pēc tam Boroviks ievietots iepriekšējās aizturēšanas izolatorā aizdomās par narkotisko vielu glabāšanu, savukārt eksperta sākotnējais slēdziens bijis – pie jaunieša atrastā viela ir 1,2865 grami metamfetamīna.
Valsts policijas Rīgas reģionālās pārvaldes Kurzemes iecirknī par šo faktu sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma „narkotiku panta” – 253.0.1. panta, un atbildīgā ir policijas inspektore Sandra Čekstere.
Kā Pietiek jau informējis, sākotnēji pienāca ziņas, ka Boroviks – vecākais darot visu iespējamo, lai šo lietu noklusinātu un, vēlams, izbeigtu. Taču pēc Pietiek publikācijām kļuvis skaidrs, ka tas nebūs iespējams, un šīs aktivitātes izbeigtas.
Tomēr, cik zināms, pašlaik neoficiāli iedarbinātas dažādas sviras – ņemot vērā Borovika kontaktus Satversmes aizsardzības birojā, KNAB un Militārās izlūkošanas un drošības dienestā -, lai Boroviks – jaunākais kriminālprocesa ietvaros nekādā gadījumā netiktu uzskatīts par iespējamu narkotiku izplatītāju: tas varētu atstāt graujošu iespaidu uz viņa tēva turpmāko karjeru.
Pietiek ir nācies uzklausīt dažādas versijas par to, kā iespējams, ka Boroviks – vecākais, kas tiek raksturots kā ārkārtīgi apdomīgs un piesardzīgs, pat bailīgs cilvēks, neraugoties uz savu profesionāļa statusu, „nav pamanījis” dēla nonākšanu narkotisko vielu apritē. Drošu ziņu par to pagaidām nav.
Kā zināms, Jānis Boroviks pēc Muitas kriminālpārvaldē veiktajām reformām ir reāli šīs pretkontrabandas iestādes pirmā persona, kuras rokās ir visa tās operatīvā darbība. Pietiek tuvākajās dienās informēs par notikušajām pārmaiņām pārvaldē un tās darbības rezultātiem, taču jau tagad zināms, ka Boroviks vada Muitas kriminālpārvaldes izlūkošanas daļu.
Šī daļa veic pasākumus narkotiku apkarošanas jomā, kā arī ar narkotiku kontrabandu un izplatīšanu saistītās informācijas vākšanu, apkopošanu un analīzi, turklāt pēc pārvaldes reorganizācijas viņa pakļautībā ir arī mobilās vienības, kuru darba pienākumos arī ietilpst narkotiku apkarošanas pasakumi, un arī struktūrvienība, kas veic slēpto novērošanu, tostarp ar narkotikām saistīto lietu ietvaros.
VID ģenerāldirektora vietas izpildītājs Tālis Kravalis ceturtdien nesniedza atbildi uz Pietiek jautājumu - vai situācijā, kad Borovika dēls aizturēts narkotiku lietā un ir sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 253. panta, viņš neuzskata, ka Borovika atrašanās šajā amatā nebūtu uz laiku apturama, bet, ja neuzskata, tad kā pamato šo nostāju.
Savukārt VID Komunikācijas daļas piektdien sniegtais skaidrojums bija: "Valsts ierēdņu atstādināšanu strikti reglamentē Valsts civildienesta likums. Likums neparedz ierēdņu atstādināšanu gadījumos, kad iespējamos pārkāpumus ir izdarījuši valsts ierēdņa radinieki vai ģimenes locekļi. Tādējādi šobrīd nav juridiska pamatojuma VID Muitas kriminālpārvaldes direktora vietnieka, Izlūkošanas daļas vadītāja J.Borovika atstādināšanai."
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
