papildināts - Ar narkotikām aizturēts Valters Boroviks – domājams, Muitas kriminālpārvaldes direktora vietnieka dēls
PIETIEK17.08.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šonedēļ Rīgā ar aptuveni 1,2 gramiem, visticamākais, metamfetamīnu aizturēts kāds nepilnus divdesmit gadus vecs jaunietis Valters Boroviks. Kaut gan Valsts policija par aizturēšanu nekādu informāciju sniegt nevēlas, Iedzīvotāju reģistra un VID amatpersonu datu bāze liek domāt, ka aizturētais ir jaunā Muitas kriminālpārvaldes direktora vietnieka, bijušā Satversmes aizsardzības biroja darbinieka Jāņa Borovika dēls.
Saskaņā ar Pietiek rīcībā no vairākiem avotiem Valsts policijā nonākušo informāciju aizturēšana notikusi naktī no 14. uz 15. augustu reida laikā kādā objektā Rīgā, Āzenes ielā. Pārbaudīta vesela grupa jauniešu, un pie Borovika atrastas narkotiskās vielas – visticamākais, metamfetamīns.
Vienīgā oficiālā informācija, ko sniedz Valsts policija, ir - šonedēļ, laika posmā no 10. līdz 17. augustam Rīgas reģiona teritorijā saistībā ar narkotisko vielu nelegālo apriti ir aizturētas kopumā 114 personas, no tām 92 – par narkotisko vielu lietošanu, bet 22 personas – par šo vielu glabāšanu, iegādāšanos un realizēšanu. Nekādu konkrētāku informāciju, tostarp par aizturēto Boroviku Valsts policija neesot tiesīga sniegt.
No neoficiāliem avotiem Pietiek zināms, ka pēdējo divu dienu laikā darīts viss iespējamais, lai fakts par Borovika aizturēšanu netiktu publiskots. Par to netieši liecināja arī Valsts policijas preses pārstāves Sigitas Pildavas reakcija uz Pietiek jautājumiem.
Sākotnēji Pildavai tika jautāts – vai Valsts policija apstiprina, ka šajās dienās ar nelielu, iespējams, narkotiku daudzumu aizturējusi personu vārdā V. Boroviks un, ja jā, tad kas ir piebilstams par šo aizturēšanu un vai minētā persona pašlaik ir atbrīvota vai apcietināta.
„Centīšos kaut ko noskaidrot,” atbildēja Valsts policijas preses pārstāve, lūdzot sniegt papildu informāciju: „Vai V. Borovikam ir arī pilns vārds un vismaz dzimšanas gads? Vai Jums ir zināms kur (teritorija) viņš varētu būt aizturēts, kad un kādā situācijā?”
Taču, saņēmusi šo informāciju, Pildava pēkšņi „atcerējās”, ka „nevaru Jums sniegt atbildi par konkrētu personu (kā jautājāt), jo Fizisko personu datu aizsardzības likums liedz man izpaust jebkādu informāciju, kas identificē personu”.
Uz jautājumu, pēc kuras konkrētās Valsts policijas amatpersonas rīkojuma viņa tagad snidedz šādu atbildi, Pildava neatbildēja, paziņojot, ka „manai atbildei nav itin nekāda sakara ar kādas amatpersonas rīkojumu”.
Pietiek rīcībā esošie dati no Iedzīvotāju reģistra tikmēr liek domāt, ka aizturētais Valters Boroviks ir Muitas kriminālpārvaldes direktora vietnieka, kriminālpārvaldes Izlūkošanas nodaļas vadītāja Jāņa Borovika dēls. Arī Jāņa Borovika amatpersonas deklarācijā norādīts, ka viņam ir divi dēli – Pauls un Valters.
Pats Jānis Boroviks ne ceturtdien, ne piektdien nevēlējās atbildēt uz Pietiek jautājumu, kā viņš var komentēt ziņas par, iespējams, viņa dēla aizturēšanu ar narkotikām.
Līdz par piektdienai Boroviks turēts Valsts policijas iepriekšējās aizturēšanas izolatorā, taču tad atbrīvots. Pirms atbrīvošanas veiktas ekspertīzes, tāpat veikts arī videoieraksts, tā ka paklusām izbeigt šo lietu, kā uzskata Pietiek avoti Valsts policijā, būs faktiski neiespējami - jo vairāk tāpēc, ka tiekot izskatīta versija ne tikai par narkotiku glabāšanu un lietošanu, bet arī iespējamu tirdzniecību.
Jānis Boroviks savulaik Drošības policijā strādājis kopā ar tagadējo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka pienākumu izpildītāju Jutu Strīķi, ir strādājis arī Satversmes aizsardzības birojā. Pašlaik Boroviks atbild par faktiski visām Muitas kriminālpārvaldes operatīvajām darbībām.
Seko mums 
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
