papildināts - Dombrovskim neesot nekādas daļas par ministriem, kas darba laikā apmeklē skaistumkopšanas salonus
PIETIEK07.10.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim nav nekādas daļas par viņa valdības ministriem, kas darba laikā apmeklē skaistumkopšanas salonus, un viņam nekas arī nav sakāms ne par to, vai viņa vadītajā Ministru kabinetā šāda prakse ir vispārpieņemta vai šis ir tikai izņēmuma gadījums, ne par to, kā tieši Ministru prezidents rīkosies, lai šādi gadījumi neatkārtotos. Šāda ir premjera reakcija uz ziņām par kultūras ministri Žanetu Jaunzemi-Grendi, kas 28. septembrī būtisku darba dienas daļu pavadījusi, apmeklējot skaistumkopšanas salonu.
Kultūras ministri piektdien portāls sejas.lv bija pieķēris, pašā karstākajā darba laikā dodoties uz tirdzniecības centrā Olympia esošo skaistumkopšanas salonu HairRiga, kur viņa, kā ziņoja portāls, „veica dažādas skaistumkopšanas procedūras, salonā pavadot vairākas stundas”.
To, ka salona apmeklējums tiešām prasījis vairākas stundas, Pietiek sākotnēji neoficiāli apliecināja arī salonā, gan piebilstot, ka nevarot izpaust nekādas konkrētas ziņas par savu klientu vajadzībām un izmantotajām procedūrām.
Taču pašas kultūras ministres skatījumā nelielā pastaiga darba laikā esot aizņēmusi tikai stundu un divdesmit minūtes, un ministres preses pārstāve nespēja izskaidrot, ar ko gan varētu būt izskaidrojama ievērojamā starpība Jaunzemes-Grendes un trešo personu laika aplēsēs.
Savukārt otrdien versijas jau bija mainījušās, un nu salons apgalvo, ka ministre tajā uzturējusies pat īsāku laiku nekā tā stunda un divdesmit minūtes, par ko ziņoja Jaunzemes-Grendes preses sekretāre, - ministre salonā esot uzkavējusies tikai un vienīgi vienu stundu.
Taču šī bija vienīgā skaidrā un konkrētā Jaunzemes-Grendes sniegtā atbilde uz viņai uzdotajiem jautājumiem - kādu iemeslu dēļ viņa 28. septembrī skaistumkopšanas salonu apmeklēja darba dienas laikā, cik ilgu darba dienas daļu ministre pavadīja skaistumkopšanas salonā, vai par minēto darba dienas daļu vai visu darba dienu ministre bija pieprasījusi un saņēmusi bezalgas vai apmaksātu atvaļinājumu, cik bieži ministre darba dienu izmanto šādām vajadzībām un kā ministre skaidro viņas nodokļu maksātāju apmaksātā darba laikā izmantošanu šādām personiskām vajadzībām.
Uz visiem šiem jautājumiem sniegto Jaunzemes-Grendes atbildi publicējam pilnībā:
„Ministra darbadiena savas specifikas dēļ neietilpst un nevar ietilpt Darba likumā noteiktajās 8 darba stundās - no plkst. 8.30 līdz plkst. 17, kā arī 40 stundu darba nedēļā.
Kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes darbadiena visbiežāk sākas jau plkst. 7.00 un beidzas ap plkst. 21 vai pat plkst. 22 vakarā. Ministres darbadienu veido gan darba tikšanās valsts pārvaldes „oficiālajā’’ darba laikā (dalība Ministru kabineta, Saeimas frakcijas un koalīcijas sadarbības padomes sēdēs, individuālās tikšanās ar kultūras nozares profesionāļiem, ministrijas sapulces u.c.), gan arī pasākumi, kuros kultūras ministram kā reprezentatīvai un kultūras nozari pārstāvošai politiskai personai jāpiedalās arī pēc valstī noteiktā oficiālā darbalaika beigām.
Ministra darba pienākumos ietilpst arī dalība dažādu nozarei nozīmīgu pasākumu oficiālā atklāšanā, tostarp arī Latvijas reģionos: nozares balvu pasniegšanas ceremonijās, teātru pirmizrādēs, koncertu, izstāžu atklāšanās, kā arī izcilu kultūras darbinieku jubilejas un piemiņas vakaros. Ir tikai dabiski, ka ministre ar savu klātbūtni apliecina cieņu un novērtējumu izciliem māksliniekiem, piedaloties pasākumos arī brīvdienās, kas arī ir ārpus likumā noteiktā 8 stundu darba laika.
Jūsu norādītajā dienā ministre dienas lielāko daļu strādāja ar dokumentiem un pienākošos pusdienas pārtraukumu izmantoja savām privātajām vajadzībām. Plkst.17.00 ministre tikās ar sava biroja darbiniekiem, lai gatavotos svētdien un pirmdien gaidāmajai tikšanās ar triju Baltijas valstu kultūras ministriem Viļņā. Komandējumā uz Viļņu ministre devās svētdien plkst. 11.30.”
Foto no sejas.lv
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
