papildināts - Dombrovskis paziņo par atkāpšanos, bet parādās pretrunas par demisijas patieso iemeslu
PIETIEK27.11.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis trešdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu paziņoja par atkāpšanos, oficiāli uzņemoties atbildību par Zolitūdes traģēdiju. Taču jau parādījušās pirmās pretrunas par demisijas iemesliem - Dombrovskis vienlaikus apgalvo gan to, ka tas esot bijis viņa paša lēmums un neviens viņu uz to neesot piespiedis, gan to, ka lēmums pieņemts tikai tikšanās laikā ar Valsts prezidentu. Vēl trešdien no rīta Dombrovskis intervijā Latvijas Radio izklausījās mundrs un enerģisks, bet, paziņojot par demisiju, gandrīz raudāja.
Pietiek sākotnēji ziņoja, ka, pēc neoficiālām ziņām, lēmums pieņemts gan pēc Vienotības vadības intensīvām pārrunām par nepieciešamo rīcību, lai vēl vairāk nezaudētu savu vēlētāju uzticību, gan pēc Valsts prezidenta tieša un nepārprotama aicinājuma.
Kaut gan iepriekš Dombrovskis un Vienotības vadība bija konsultējušies par mazākumvaldības pastāvēšanas iespējām, trešdien premjers paziņoja, ka esot nepieciešama valdība, kas saņem Saeimas vairākuma atbalstu un kas risināt valstī izveidojušos situāciju.
Savukārt viņa partijas pārstāve, Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa paziņoja - esot bijis nepieciešams "uzņemties politisko atbildību" šajā situācijā, kad viņas nenosauktas personas mēģnot spēlēt politisko futbolu uz cilvēku nāves un nelaimes un celt politiskās autoritātes.
Vēl viens pazīstams Vienotības pārstāvis - partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis gan apgalvo, ka lēmums par atkāpšanos esot bijusi Dombrovska "vienpersoniska" izšķiršanās.
Par to liecina arī Dombrovska pretrunīgie izteikumi pēc tikšanās ar Bērziņu - premjers vienlaikus apgalvoja gan to, ka prezidents nav bijis tas, kas būtu uz viņu izdarījis spiedienu par aiziešanu no amata, gan to, ka lēmumu demisionēt viņš patiešām pieņēmis pusotru stundu ilgās sarunas laikā ar Bērziņu. Zīmīgi bija arī tas, ka pretēji tradīcijai un politiskajai etiķetei Bērziņš publiski nepateicās Dombrovskim par padarīto darbu.
Pašlaik jau aktīvi notiek neformālas sarunas par iespējamajiem jaunas valdības veidotājiem. Pašlaik Saskaņas centram Saeimā ir 30 vietu, Vienotībai - 20, Reformu partijai - 16, Nacionālajai apvienībai - 13, Zaļo un zemnieku savienībai - 13; Saeimā ir arī astoņi pie frakcijām nepiederoši deputāti. Tiesa, Reformu partijas deputātu skaits varētu arī sarukt - jau tiek runāts par Ingas Bites un Ingas Vanagas aiziešanu no partijas frakcijas.
Taču kopumā faktiski visas politiskās partijas, ieskaitot Vienotību, Dombrovska lēmums par demisiju ir pārsteidzis nesagatavotas, - ziņas par to, ka varētu būt pamats jautāt par iespējamu premjera demisijas pieprasīšanu, sāka cirkulēt tikai neilgi pirms Dombrovska un Bērziņa trešdienas tikšanās.
Cita starpā politiskajās aprindās tiek pieminēta arī iespēja rīkot parlamenta ārkārtas vēlēšanas, taču pašlaik, ņemot vērā pēc nepilna gada paredzētās kārtējās Saeimas vēlēšanas, tas iespējams tikai vienā gadījumā - ja Valsts prezidents atlaiž Saeimu.
Sev ļoti neraksturīgi trešdien rīkojās Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs, kura (un arī viņa vietnieka Andra Amerika) demisija tāpat tiek publiski plaši pieprasīta, - speciāli sasauktajā preses konferencē viņš trešdienas vakarā tikai nolasīja savu jau iepriekš izplatīto paziņojumu ar iemesliem, kuru dēļ viņš amatu neatstāšot, bet uz žurnālistu jautājumiem atbildēt atteicās un no preses konferences faktiski aizbēga.
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
