papildināts - Dombrovskis paziņo par atkāpšanos, bet parādās pretrunas par demisijas patieso iemeslu
PIETIEK27.11.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis trešdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu paziņoja par atkāpšanos, oficiāli uzņemoties atbildību par Zolitūdes traģēdiju. Taču jau parādījušās pirmās pretrunas par demisijas iemesliem - Dombrovskis vienlaikus apgalvo gan to, ka tas esot bijis viņa paša lēmums un neviens viņu uz to neesot piespiedis, gan to, ka lēmums pieņemts tikai tikšanās laikā ar Valsts prezidentu. Vēl trešdien no rīta Dombrovskis intervijā Latvijas Radio izklausījās mundrs un enerģisks, bet, paziņojot par demisiju, gandrīz raudāja.
Pietiek sākotnēji ziņoja, ka, pēc neoficiālām ziņām, lēmums pieņemts gan pēc Vienotības vadības intensīvām pārrunām par nepieciešamo rīcību, lai vēl vairāk nezaudētu savu vēlētāju uzticību, gan pēc Valsts prezidenta tieša un nepārprotama aicinājuma.
Kaut gan iepriekš Dombrovskis un Vienotības vadība bija konsultējušies par mazākumvaldības pastāvēšanas iespējām, trešdien premjers paziņoja, ka esot nepieciešama valdība, kas saņem Saeimas vairākuma atbalstu un kas risināt valstī izveidojušos situāciju.
Savukārt viņa partijas pārstāve, Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa paziņoja - esot bijis nepieciešams "uzņemties politisko atbildību" šajā situācijā, kad viņas nenosauktas personas mēģnot spēlēt politisko futbolu uz cilvēku nāves un nelaimes un celt politiskās autoritātes.
Vēl viens pazīstams Vienotības pārstāvis - partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis gan apgalvo, ka lēmums par atkāpšanos esot bijusi Dombrovska "vienpersoniska" izšķiršanās.
Par to liecina arī Dombrovska pretrunīgie izteikumi pēc tikšanās ar Bērziņu - premjers vienlaikus apgalvoja gan to, ka prezidents nav bijis tas, kas būtu uz viņu izdarījis spiedienu par aiziešanu no amata, gan to, ka lēmumu demisionēt viņš patiešām pieņēmis pusotru stundu ilgās sarunas laikā ar Bērziņu. Zīmīgi bija arī tas, ka pretēji tradīcijai un politiskajai etiķetei Bērziņš publiski nepateicās Dombrovskim par padarīto darbu.
Pašlaik jau aktīvi notiek neformālas sarunas par iespējamajiem jaunas valdības veidotājiem. Pašlaik Saskaņas centram Saeimā ir 30 vietu, Vienotībai - 20, Reformu partijai - 16, Nacionālajai apvienībai - 13, Zaļo un zemnieku savienībai - 13; Saeimā ir arī astoņi pie frakcijām nepiederoši deputāti. Tiesa, Reformu partijas deputātu skaits varētu arī sarukt - jau tiek runāts par Ingas Bites un Ingas Vanagas aiziešanu no partijas frakcijas.
Taču kopumā faktiski visas politiskās partijas, ieskaitot Vienotību, Dombrovska lēmums par demisiju ir pārsteidzis nesagatavotas, - ziņas par to, ka varētu būt pamats jautāt par iespējamu premjera demisijas pieprasīšanu, sāka cirkulēt tikai neilgi pirms Dombrovska un Bērziņa trešdienas tikšanās.
Cita starpā politiskajās aprindās tiek pieminēta arī iespēja rīkot parlamenta ārkārtas vēlēšanas, taču pašlaik, ņemot vērā pēc nepilna gada paredzētās kārtējās Saeimas vēlēšanas, tas iespējams tikai vienā gadījumā - ja Valsts prezidents atlaiž Saeimu.
Sev ļoti neraksturīgi trešdien rīkojās Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs, kura (un arī viņa vietnieka Andra Amerika) demisija tāpat tiek publiski plaši pieprasīta, - speciāli sasauktajā preses konferencē viņš trešdienas vakarā tikai nolasīja savu jau iepriekš izplatīto paziņojumu ar iemesliem, kuru dēļ viņš amatu neatstāšot, bet uz žurnālistu jautājumiem atbildēt atteicās un no preses konferences faktiski aizbēga.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
