papildināts - Ēlerte sev 1000 latu algu spējusi nokārtot pat kā ministra ārštata padomniece
PIETIEK26.11.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Izrādās, ka līdz pat brīdim, kad kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende šopavasar atbrīvoja Sarmīti Ēlerti no savas ārštata padomnieces amata, bijusī ministre un deputāte, Vienotības pirmdien par Rīgas mēra posteņa kandidāti izvirzītā Ēlerte šajā tradicionāli sabiedriskā kārtā pildītajā amatā saņēmusi ievērojamu algu – vidēji 1000 latu mēnesī.
Līdz šim Latvijas politiskajā vidē ārštata padomnieka amats tradicionāli ir ticis uzskatīts par posteni, kas tiek pildīts sabiedriskā kārtā – bez algas noteikšanas konkrētajam ārštata padomniekam. Taču, kā izrādās, Ēlertei, kas iepriekš pati ieņēmusi kultūras ministra posteni, ir izdevies attiecībā uz sevi šo tradīciju mainīt.
Pietiek pagaidām nav izdevies noskaidrot, kādā veidā Ēlertei izdevies nokārtot sev šādu ievērojamu atalgojumu par neapgrūtinošajiem ārštata padomnieka pienākumiem, taču viņas bijušās valsts amatpersonas deklarācija apliecina – no šā gada sākuma līdz 14. maijam, kad Jaunzeme-Grende viņu atlaida, Ēlerte algā Kultūras ministrijā saņēmusi 4249 latus.
Interesanti, ka, kā izrādās, Ēlerte šo deklarāciju nemaz nav vēlējusies iesniegt, un tajā pat īpaši norādīts: „Tā kā turpinu pildīt Ministru prezidenta ārštata padomnieces pienākumus, uzskatīju, ka tādēļ turpinu būt valsts amatpersona, un man nav jāsniedz deklarācija, beidzot darba attiecības Kultūras ministrijā.” Pietiek pagaidām nav ziņu, vai Ēlertei izdevies kādu atalgojumu iztirgot arī no Ministru prezidenta.
Pēdējā Ēlertes deklarācija, beidzot pildīt amata pienākumus, gan rāda, ka viņai nav bijis nepieciešamības pieprasīt 1000 latu algu par ārštata padomnieka funkciju pildīšanu: reizē ar četriem nekustamajiem īpašumiem un 2010. izlaiduma Audi viņai ir arī vairāk nekā 56 tūkstoši eiro, kas noguldīti bankās, bet Citadele Asset Management vērtspapīros viņai ieguldīti vairāk nekā 516 tūkstoši latu.
Kamēr Kultūras ministrija pagaidām vēl nav spējusi sniegt atbildes ne uz vienu no Pietiek uzdotajiem jautājumiem, kāds Pietiek lasītājs norādījis, ka prakse atsevišķiem ārštata padomniekiem maksāt algu iedibināta jau ministra Inta Dāldera laikā, - Mārtiņš Vanags viņa ministrēšanas laikā saņēmis 1030 latu mēnesī, bet Egīls Šēfers - 700 latu mēnesī.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
