papildināts - Kamēr Zatlers cīnīsies par veselību, viņam palīdzēs trīs vietnieki
PIETIEK04.06.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valdis Zatlers pirmdienas vakarā informējis paša dibinātās un izveidotās Reformu partijas valdi, ka tuvākos vasaras mēnešus būs spiests vairāk koncentrēties uz sava veselības stāvokļa uzlabošanu, tādēļ nedaudz paies malā no partijas vadības, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. Pašlaik Zatlers neplāno ne aktīvās politikas pamešanu, ne Saeimas deputāta mandāta nolikšanu. Tuvākajam eksprezidenta lokam šie privātie apstākļi bija zināmi jau iepriekš, bet partijas valde kopumā šo ziņu pirmdienas vakarā uztvērusi ar nelielu satraukumu, bet "ļoti ieturēti", respektējot situācijas privātumu.
Zatlers pirmdienas vakarā telefonsarunā ar Pietiek apstiprināja, ka veselības problēmu dēļ ilgāku laiku, iespējams, visu vasaru nevarēs pilnvērtīgi vadīt Reformu partiju, bet kategoriski noliedza iespēju pamest politiku vai nolikt Saeimas deputāta mandātu. "Pirmdien es eju uz operāciju un man vajadzēs ilgāku laiku, lai atkoptos. Es no tā neslēpjos, tā ir realitāte. Protams, politiķi, īpaši man "draudzīgie" politiķi centīsies to izmantot, spekulēt, ka es aizeju. Bet es 100% varu pateikt, ka nenolikšu mandātu, es būšu politikā līdz nākamajām vēlēšanām un tad jau vēlētāji izšķirs. Es nekad nepadošos to mērķu vārdā, kuru dēļ es šeit esmu "iekūlies"," teica Zatlers.
Pirmdienas vakarā Reformu partijas kārtējā valdes sēdē Zatlers informējis par ieceri iedibināt trīs partijas valdes priekšsēdētāja vietnieku amatus. Šāda soļa nepieciešamību eksprezidents skaidrojis arī ar to, ka tuvākajos mēnešos viņam būs nepieciešami palīgi partijas vadībā. Rēķinoties, ar to, ka tuvākajos mēnešos, iespējams, nevarēs veltīt visu savu laiku partijas vadīšanai, Zatleram būs trīs vietnieki: Edgars Rinkēvičs, kura atbildības sfēra būs politiskie jautājumi un sadarbība ar koalīcijas partneriem, Sandra Sondore-Kukule, kura atbildēs par valdes darba organizēšanu un vadīšanu un Jānis Vilnītis, kurš atbildēs par darbu ar reģioniem un gatavošanos nākamā gada pašvaldību vēlēšanām. Vēlāk telefonsarunā Zatlers uzsvēra, ka trīs vietnieku ievēlēšana ir vairāk sakritība, jo jau iepriekš spriests, ka Reformu partijai vajadzīga "jauna vilkme" un jaunu līderu iesaistīšana partijas vadībā to var dot.
Zatlers, pirmdien savus partijas biedrus informējot par veselības problēmām, bijis lakonisks un, kāda valdes locekļa vārdiem runājot, izklausījies optimistisks, ka pa vasaras mēnešiem problēmas izdosies pievārēt. Pašam tuvākajam Zatlera lokam, kas ar viņu strādājis kopā jau Valsts prezidenta kancelejā, jau labu laiku bija zināms, ka eksprezidents veselības stāvokļa dēļ vismaz uz laiku būs spiests mainīt savas prioritātes. Tie, kas Zatleru satiek diendienā, ievērojuši, ka eksprezidents pēdējos mēnešos novājējis, bet ir možs un aktīvs, nekad neatsaka garas intervijas medijiem un koalīcijas padomes sēdēs ir viens no enerģiskākajiem diskutētājiem, kurš nebaidās no konfliktiem.
Vairāki Reformu partijas valdes locekļi Pietiek jau iepriekš un arī pirmdienas vakarā uzsvēra, ka pašlaik ne plašākā, ne šaurākā lokā pat teorētiski netiek apspriesta iespēja, ka Zatlers varētu pamest aktīvo politiku vai nolikt Saeimas deputāta mandātu.
Politiskajā vidē vēsturiski var atrast piemērus, kad kāds pretrunīgi vērtēts līderis izvēlas laiku aiziet, tam kā formālu ieganstu minot nogurumu vai veselības problēmas. Tomēr šis nav tas gadījums, uzsver avoti Zatleram tuvējā lokā. Eksprezidents tiek raksturots kā cīnītājs, kurš neapsver politikas pamešanu. Lai gan Zatlera paziņojums sakrīt ar brīdi, kad publiskajā telpā parādījušās spekulācijas par viņa iespējamu nostumšanu no partijas vadības, lai tā atvieglotu sadarbību ar koalīcijas partneri Vienotību, kurai eksprezidents nav ērts, tā tomēr ir tikai sakritība. Pietiek zināms, ka jau vismaz pāris nedēļu Reformu partijas šaurā lokā tika domāts par veidu un laiku, kā plašākai sabiedrībai darīt zināmu un paskaidrot pārmaiņas politiskā spēka vadībā.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
